Ievads

Konsīlija mērķis bija saprast dabasgāzes tirgus liberalizācijas (atbrīvošanas) ieguvumus un riskus. Konsīlija tematu ierosināja masu plašsaziņas līdzekļos izskanējušie procesa virzītāju – Ekonomikas ministrijas vadības un speciālistu, pretrunīgie izteikumi un šķietamā noslēpumainība svarīgu gāzes tirgus aspektu skaidrojumos.

Konsīlijā bija aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, LR Saeimas Tautsaimniecības komisijas, LR Ekonomikas ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, kā arī
“Latvijas gāzes” pārstāvji un neatkarīgie eksperti.

Konsīlijā piedalījās sekojoši eksperti: LZA goda loc., Dr. Pēteris Guļāns, LZA goda loc., Dr. Namejs Zeltiņš, LZA korespondētājloceklis, Dr. Andris Krēsliņš, prof. Ineta Geipele, LR Saeimas deputāts Ivars Zariņš, Viktors Šadinovs (neatkarīgs eksperts), Juris Savickis, Aigars Kalvītis (abi – AS “Latvijas gāze”), Rolands Irklis (Sabiedrisko pakalpojumu regulators), Andris Akermanis (LPS).

Rakstiski savi viedokli iesnieguši LZA korespondētājloceklis Dr. Uldis Osis un LZA īstenais loceklis, Dr. Arnis Kalniņš.

Konsīliju atklāja LZA prezidents Dr. Ojārs Spārītis, konsīlija darbu vadīja LZA īstenā locekle Dr. Raita Karnīte.

Konsīlijā klātienē piedalījās vairāk nekā 40 klausītāju, to vidū vairāku valsts institūciju pārstāvji un žurnālisti.

Konsīlijā nepiedalījās LR Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Uzaicinātie LR Saeimas deputāti (izņemot I. Zariņu) atteica dalību aizņemtības dēļ.

Konsīlijā sniegtā sākotnējā informācija

No tautsaimniecības viedokļa gāzes tirgus liberalizācija ir pieļaujama un, iespējams, pat vēlama, bet nav obligāta – nelielais piegādātāju skaits, ierobežotās piegādes iespējas un infrastruktūras radītie ierobežojumi apgrūtina pilnvērtīga brīvā tirgus ieviešanu gāzes tirgū.

Latvija pakļaujas ES kopējai gāzes tirgus politikai, tāpēc jautājums par gāzes tirgus atvēršanas lietderību nav apspriežams.

ES gāzes tirgus attīstības galvenais virziens ir pabeigt ES vienotā iekšējā gāzes tirgus veidošanu. Dalībvalstu gāzes tirgus atvēršana ir drīzāk nosacījums ES kopējās politikas īstenošanai nekā ekonomiska nepieciešamība katrai dalībvalstij. Tomēr nav noliedzams, ka kopēja politika var sekmēt resursu konsolidāciju un efektīvāku izmantošanu, kā arī paaugstināt piegāžu drošību.

ES iekšējam gāzes tirgum ir trīs mērķi:

· samazināt CO₂ emisiju;
· panākt zemas enerģijas cenas;
· paaugstināt piegāžu drošību.

ES gāzes tirgus lielākā problēma ir gāzes piegādes no ārējiem avotiem iekšējam tirgum (ES kopumā importē apmēram 45% no patērētās gāzes, Norvēģiju uzskata par iekšējo tirgu).

Ārējie avoti ir Krievija – 1/3 no ES kopējā gāzes importa, Alžīrija 14%.

Vairākas atziņas no minētajā avotā sniegtās ES gāzes tirgus analīzes:

1) lētākā un drošākā ir gāzes piegāde pa cauruļvadu tīkliem;

2) ES iekšējās rezerves, tai skaitā Norvēģijas gāzes rezerves izsīkst;

3) ofšoru gāzes vadu izmantošana gāzes apgādes drošības paaugstināšanai nav izdevīga, jo ir saistīta ar ES iesaistīšanos juridiskās attiecībās ar gāzes ieguves valstīm, kurās mēdz izraisīties kari;

4) LNG imports varētu sekmēt gāzes importa diversifikāciju, bet LNG ir pārāk dārga liela mēroga diversifikācijai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs;

5) Krievija ir un paliek labākais, lētākais un drošākais gāzes piegādātājs ES iekšējam tirgum, tāpēc ES ir jāatrod veids, kā nodrošināt gāzes piegādes no Krievijas – saglabāt esošo līgumu, kas ir spēkā līdz 2020. gadu beigām, un noslēgt jaunu.

Galvenais gāzes transportēšanas kanāls – Nord Stream 1 un Nord Stream 2. infrastruktūru nebalsta starpvalstu vienošanās, bet “Gazprom” līgums ar vairākiem Eiropas uzņēmumiem, tāpēc tā regulējums nepakļaujas ES Direktīvām.

Nord Stream

Latvijā tirgus atvēršana sākotnēji bija paredzēta no 2017. gada 3. aprīļa, kad beidzas “Latvijas gāzes” privatizācijas līgumā noteiktais gāzes tirgotājam garantētā monopolstāvokļa termiņš.

ES gāzes tirgus politikas attīstības ietekmē Latvijas valdība izlēma paātrināt gāzes tirgus atvēršanu. Mēģinājumi atvērt tirgu un likvidēt vai vismaz ierobežot AS “Latvijas gāze” monopolstāvokli notika 2005., 2009., 2014. gadā, tomēr tirgus atvēršana tika atlikta, jo tirgus atvēršana nozīmētu ar uzņēmuma īpašniekiem noslēgtā līguma laušanu un ārvalstu īpašniekiem piederoša privāta uzņēmuma interešu aizskārumu. 2005. gadā Enerģētikas likumā tika ieviests gāzes tirgus atvēršanai nepieciešamais normatīvais regulējums (Likuma VIII nodaļa – “Gāzes apgādes sistēma”, ieviesta ar grozījumiem Enerģētikas likumā 26.05.2005).

Vienlaicīgi tika piemērota atkāpe no ES Gāzes direktīvas uz desmit gadiem, jo Latvija bija “jauns tirgus”, kurā tikai 2000. gadā tika noslēgts pirmais ilgtermiņa līgums ar piegādātāju. Iespēja piemērot atkāpi saistībā ar izolētu tirgu netika izmantota.

Enerģētikas likums vēlreiz tika pārskatīts pēc trešās Gāzes direktīvas apstiprināšanas 2009. gadā. Arī šajā posmā izolēta tirgus atkāpe netika piemērota, tomēr tika pārskatīta atkāpe attiecībā uz “jaunu tirgu”, precizējot “jauna tirgus” sākumu 2004. gadā (pirmais ilgtermiņa līgums, kas pārsniedz 10 gadu termiņu) un piemērojot 10 gadu atkāpi no šī laika.

Arī 2014. gadā tirgus netika atvērts, šoreiz piemērojot atkāpi par izolētu tirgu, jo nebija pieejami alternatīvi dabasgāzes piegādes avoti un tirgus būtu iespējams vien “uz papīra”.

2014. gada grozījumos paplašināts normatīvais regulējums tirgus atvēršanai. Jēdziens “dabasgāze” ir paplašināts, pievienojot papildinājumu “tostarp sašķidrinātā dabasgāze” un iekļauti sašķidrinātās dabasgāzes piegādes regulējumi.

Grozījumi likuma spēkā stāšanās nosacījumos (32. nosacījums) noteica “Šā (Enerģētikas) likuma 42.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa, 42.2 pants, 43.panta otrā un trešā daļa stājas spēkā 2017.gada 3.aprīlī, ja agrāk nav iestājies viens no šādiem apstākļiem:

1) Latvijas dabasgāzes sistēma ir tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju;

2) dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā ir mazāka par 75 procentiem.”

Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa atklāšana atbilst pirmajam nosacījumam, jo radīja tehnisku iespēju piegādāt gāzi no Lietuvas, bet, izmantojot monopola AS “Latvijas gāze” gāzes pārvades sistēmas. Līdz ar to Latvijas valdība uzskata, ka tehnisku iemeslu gāzes tirgus atvēršanai nepastāv un var uzsākt sagatavošanos tirgus atvēršanai.

Viens no sagatavošanās elementiem ir gāzes apgādes monopola AS “Latvijas gāze” sadalīšana, atdalot gāzes tirdzniecības uzņēmumu no gāzes sadales un piegādes uzņēmuma. Tas nepieciešams, lai visiem iespējamiem tirgotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju gāzes sadales infrastruktūrai.

Konsīlija brīdī bija pieņemti MK noteikumi (2016. gada 9. februārī) dabasgāzes piegādei un lietošanai, kas, kā uzskatīja LR Ekonomikas ministrija, ļāva Latvijas uzņēmumiem pirkt gāzi ārvalstīs. LR Saeimā pēdējam lasījumam, kam bija jānotiek 2016. gada 11. februārī, bija sagatavoti grozījumi Enerģētikas likumā, kam bija jānosaka gan gāzes tirgus atvēršanas procedūru, gan “Latvijas gāzes” sadalīšanas procedūru. Dienu vēlāk, 2016. gada 11. februārī bez lielām diskusijām tika pieņemti gan šie grozījumi, gan – steidzamības kārtā – otrs likums par tehniska rakstura grozījumu, lai novērstu pretrunu starp Enerģētikas likumu un 2016. gada 9. februārī pieņemtajiem noteikumiem.

Konsīlija un slēdziena sagatavošanas brīdī grozījumi Enerģētikas likumā un AS “Latvijas gāze” privatizācijas līgumi bija zināmi tikai “Latvijas gāzes” vadītājiem un dažiem ekspertiem, tāpēc pārējiem ekspertiem nācās paļauties uz viņu teikto un ziņām no masu plašsaziņas līdzekļiem.

Atbilstoši līdzšinējiem Enerģētikas likuma noteikumiem, brīva gāzes tirgus principi Latvijā ir spēkā jau šobrīd, jo ir īstenojies ar 2014. gadā 13. marta likuma grozījumiem noteiktais kritērijs – starpsavienojumi ar Lietuvu un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis nodrošina alternatīvu AS “Latvijas gāze” monopolam.

2016. gada 9. februārī pieņemtie grozījumi nosaka, ka brīva iespēja izvēlēties gāzes tirgotāju būs no 2017. gada 3. aprīļa. Tomēr tirgus dalībniekiem ir tiesības gāzes transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par regulatora noteiktajiem tarifiem, bet gāzes cenu tirgus dalībnieki nosaka, savstarpēji vienojoties. Līdz ar to precīzais gāzes tirgus atvēršanas termiņš ir dažādi interpretējams.

AS “Latvijas gāze” jau patlaban ir jānodrošina trešo pušu piekļuvi gāzes sadales sistēmai, vienojoties ar uzņēmumu par tā infrastruktūras izmantošanas maksu. Tas palīdzētu enerģētikas uzņēmumam “Latvenergo” jau šobrīd iegādāties gāzes testa partiju no Klaipēdas termināļa. “Latvijas gāze” līdz šim piekļuvi nav ļāvusi, jo uzskata, ka konfidenciālais privatizācijas līgums tai piešķir ekskluzīvas tiesības tirgot gāzi Latvijā līdz 2017.gada aprīlim.

Konsīlija darba kārtība

Uzsākot debates tika formulēti vairāki jautājumi, kas līdz šim sabiedrībai nebija pietiekoši izskaidroti:

1. Kas ir patiesie alternatīvie gāzes piegādātāji Latvijai un kas šo gāzi ražo?

2. Ko nozīmē tirgus atvēršana gāzes piegādātājam no ārvalstīm – vai Krievijas jaunizveidotie gāzes piegādātāji varēs piegādāt gāzi Latvijas uzņēmumiem?

3. Kāda ir gāzes cenu prognoze atvērtā tirgū ilgtermiņā?

4. Kā cenas, kas mudina pārkāpt starptautisku investīciju līgumu dinamiku patiesībā ietekmē galaprodukta cenu (koncerna “Latvenergo” tarifu, jautājums skar alternatīvo piegāžu apjoma lielumu pret kopējo patēriņu), un vai ir vērts riskēt?

5. Kā ar brīvu konkurenci, ja tirgū darbojas regulēts un neregulēts piegādātājs, kas un kad paredzēts gāzes cenu regulēšanas jomā?

6. Kāds liktenis paredzēts Latvijas – Krievijas gāzes vadam?

7. Vai valsts var brīvi lemt par privāta, turklāt ārvalstu investoram piederoša) uzņēmuma sadalīšanu un pārveidošanu?

8. Kar ir gāzes pārvades un sadales infrastruktūra? Vai noliktava (gāzes krātuve) pieder gāzes pārvades un sadales sistēmai vai gāzes tirgotājam?

9. Vai MK Noteikumi, ko pēdējā dienā pieņem aizejoša valdība ir pareizā forma, kā veic šādus darījumus?

10. Kas maksās, ja pieņemtie lēmumi izrādīsies kļūdaini?

Neizskaidrotie jautājumi apvienoti trīs konsīlijā analizējamu jautājumu grupās:

I jautājumu grupa

· Ko nozīmē gāzes tirgus liberalizācija Latvijā?

· Kas ir potenciālie gāzes piegādātāji un kāds ir cenu piedāvājums?

· Kādu daļu gāzes tirgū Latvijā pildīs sašķidrinātā gāze un cik tas maksās?

II jautājumu grupa

· Ko nozīmē AS “Latvijas gāze” pārveidošana?

· Kas ir gāzes piegādes infrastruktūra (kas ietilpst gāzes piegādes infrastruktūrā)? Kāda infrastruktūra ir jānodala no gāzes tirdzniecības uzņēmuma?

· Kas notiks ar Inčukalna gāzes krātuvi (vērtīgu enerģētikas resursu) un citām līdzīgām dabas bagātībām?

III jautājumu grupa

· Kādus riskus rada steiga gāzes tirgus atvēršanā?

· Vai MK Noteikumu pieņemšana ir pareizā juridiskā forma gāzes tirgus atvēršanai?

· Kā paredzēts risināt īpašumtiesību jautājumus pret AS Latvijas gāze (valdības tiesības pieņemt stratēģisku lēmumu par privātu uzņēmumu ar ārvalstu īpašniekiem, šādas rīcības starptautiskais aspekts, negodīga konkurence pret ārvalstu uzņēmumu)?

· Kādas izredzes uzvarēt tiesā, ja zināms, ka LG ir ārvalstu investīciju uzņēmums un ES vēlas uzturēt labas attiecības ar Krieviju kā galveno gāzes piegādātāju.

Konsīlija laikā vairākkārt uzsvērts, ka temats ir gāzes tirgus liberalizācija, nevis atsevišķa uzņēmuma – monopola problēmas saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu.

Konsīlija slēdziens

1. Gāzes tirgus atvēršanas ieguvumi un riski

Gāzes tirgus atvēršana pati par sevi var ietekmēt Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājus dažādi. Konsīlijā tika analizēti trīs aspekti – cenas, piegādātāji un piegāžu drošība.

1.1.Cenas

Ieguvumi

Atvērtā tirgū konkurences ietekmē cenas var pazemināties, bet var arī nepazemināties, ja cenu vispārējais līmenis ārpus valsts ir augstāks, kā ir bijis pirms tirgus atvēršanas. Kā redzams iepriekš minētajā Žaka Delora institūta pētījumā, no 20 analizētām ES valstīm deviņās valstīs 2013. gadā “Gazprom” piegādātās gāzes cena ir bijusi augstāka kā Latvijā – Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Grieķijā, Itālijā, Lietuvā (2014. gadā gāzes cena pazemināta), Polijā, Slovēnijā, un divās valstīs (Rumānijā un Slovākijā) nedaudz augstākas kā Latvijā.

Ir iespējams, ka cenas pazeminās tirgus apgūšanas sākumposmā (apjomi nebūs piemēroti uzkrāšanai), vai atsevišķos periodos.

Ja ir pietiekošas glabāšanas jaudas, konkurējošā tirgū var iepirkt krājumus tad, kad cenas ir zemākas.

Kāpinot Inčukalna gāzes krātuves darba efektivitāti, izveidojot neatkarīgu Eiropas līmeņa gāzes uzglabāšanas uzņēmumu, gāzes uzglabāšanas izmaksas var pazemināties.

Riski

Cenas nav galvenais ieguvums, jo regulētā tirgū regulatoram ir tiesības noteikt optimālas cenas, ievērojot gan patērētāju, gan gāzes piegādes uzņēmuma intereses (cenas regulētā tirgū ir atkarīgas no regulatora godaprāta, nepamatoti augsta peļņa liecina par regulatora kļūdu vai apzinātu darbību uzņēmuma, nevis patērētāja interesēs).

Brīvā tirgū cenu veido preces cena, piegādes izmaksas, produktu nodokļi un peļņa, ko ietekmē tirgus konjunktūra. Brīvā tirgū pircējam vēlamā ir iespējami zemākā cena, bet pārdevējam – iespējami augstākā cena, turklāt, vislabākie cenas nosacījumi ir primārajā tirgū, kur pircējs vienojas ar ražotāju. Atverot tirgu un iesaistoties ES vienotā iekšējā tirgū, Latvija kļūst par otrreizējā tirgus dalībnieku (pašlaik tā ir primārā tirgus dalībniece, un gāzi pirks no primārā tirgus dalībnieka – valsts vai uzņēmuma (uzņēmumu kopuma), kas apkalpos gāzes ievadu ES iekšējā tirgū.

Ja Latvija nespēs uzturēt gāzes vada atzaru no “Gazprom” uz Inčukalnu (piemēram, infrastruktūras uzņēmumam nebūs iespējams saņemt šī gāzes vada uzturēšanai izmantot ES struktūrfondu līdzekļus, jo objektam nav “Eiropas vērtība un savu līdzekļu nepietiks”, līdzīgi, kā tas ir ar iekšzemes dzelzceļa atzarojumiem), Latvijai būs jāsaņem gāze no ES valstīm uz Rietumiem no Latvijas, izmantojot starpniekus, transportēšanas attālumi no gāzes ražotāja palielināsies – tas palielinās gāzes piegādes izmaksas un cenu.

Ja Inčukalna gāzes krātuve tiek iekļauta EK prioritāro gāzes infrastruktūras skaitā, gāzes uzglabāšanas izmaksas var palielināties, jo, palielinoties pieprasījumam, glabāšanas cena var paaugstināties.

1.2.Gāzes tirgotāji

Ieguvums

Pirmā alternatīva monopola tirgum ir dabasgāzes piegādes no Lietuvas, izmantojot pa gāzesvadu piegādātās dabasgāzes pārpalikumus, bet šo piegāžu apjoms nav liels.

Otrā alternatīva ir sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no Lietuvas termināļa.

Trešā un drošākā alternatīva ir dabasgāzes piegādes no ES iekšējā tirgus.

Riski

Lietuvā esošais pa gāzesvadu piegādātās dabasgāzes pārpalikumu apjoms nav liels.

Sašķidrinātās dabasgāzes cena pagaidām nav konkurētspējīga.

Piedāvātās zemās cenas var būt noteiktas īslaicīgi, mārketinga nolūkā, lai iekļūtu Latvijas tirgū.

Piegādes no ES iekšējā tirgus var izslēgt tiešas piegādes no Krievijas un Latvijas, tirgotājs var zaudēt iespēju ietekmēt gāzes piegādes cenu.

Var pietrūkt līdzekļi uzturēšanai, vai likties nevajadzīgs un tikt slēgts gāzesvads uz Krieviju – atjaunotos energoatkarība no viena piegādātāja – visticamāk no Vācijas uzņēmumiem, kam pieder Ziemeļu gāzesvads no Krievijas “Gazprom” (iespējams, var būt citas piegādes, attālums ietekmēs cenu).

Piegāžu drošība

Ieguvumi

Piegādes no Krievijas Latvijas gāzes tirgū var aizstāt (vai tiek aizstātas) ar citu gāzes ražotāju piegādēm, zūd energoatkarība no “Gazprom”.

Iekļaušanās ES iekšējā tirgū būtiski paaugstina piegāžu drošumu pieejamo gāzes resursu ziņā.

Riski

ES iekšējā tirgū 1/3 piegādes ir no Krievijas koncerna “Gazprom” – energoatkarība no Krievijas samazinās, bet neizzūd.

Ja Inčukalna gāzes krātuve kļūst par EK līmeņa gāzes infrastruktūru un tiek pārdota ārvalstu īpašniekam, var pietrūkt resursu gāzes rezervju uzkrāšanai Latvijas vietējam uzņēmumam AS “Latvijas gāze” (īpašnieks sniegs pakalpojumu tam, kurš labāk maksās), pieaugt gāzes glabāšanas izmaksas un pasliktināties AS “Latvijas gāze” konkurences nosacījumi pret uzņēmumiem, kas piegādā gāzi, neizmantojot krātuves.

Var mainīties Inčukalna gāzes krātuves nozīme – no pakalpojumu sniedzēja gāzes piegādātājiem uz pakalpojumu sniedzēju galapatērētājam (lieliem uzņēmumiem iepirkto gāzes krājumu uzglabāšanai).

Bez īpaša valsts regulējuma un uzraudzības var būt grūti panākt vienmērīgu gāzes piegādi, nav izslēgti īslaicīgi gāzes piegāžu pārtraukumi. Pirms 2016. gada 11. februāra grozījumiem Enerģētikas likums definēja “balansēšanu” kā “pārvades un sadales sistēmas operatora organizētu procesu, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmās ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu”, taču neregulē, kā “balansēšana” notiek un kas ir līdzsvars. Līdz šim kārtību, kādā pārvades sistēmas operators pastāvīgi veic pārvades sistēmas balansēšanu, nodrošinot pārvades sistēmā ievadītās un izvadītās dabasgāzes apjoma līdzsvarošanu (turpmāk – līdzsvarošana), kā arī kārtību un kritērijus, kā pārvades sistēmas operators var pieprasīt garantijas, lai nodrošinātu maksājumus par pārvades sistēmas līdzsvarošanu noteica 2015. gadā pieņemtie “Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi”. Pēc sadalīšanas šai funkcijai jāpāriet jaunā uzņēmuma kompetencē, bet normatīvais regulējums tam nav sagatavots. Pēc konsīlijā izskanējušās informācijas, pārvades un sadales sistēmas arī ir paredzēts nodalīt.

Atbilstoši EK plāniem, vadu gāzes deficītu paredzēts segt ar sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm, kas ir dārgākas kā pa gāzes vadiem piegādātā gāze.

2. Tirgus atvēršanas procedūras ieguvumi un riski

Lielākas bažas rada veids, kādā atver tirgu, jo tas ietver gan ekonomiskus, gan juridiskus riskus.

2.1. AS “Latvijas gāze” sadalīšana

Esošā gāzes piegādātāja monopola sadalīšanu paredz Gāzes direktīva 2009/73/EC un Latvijas Enerģētikas likuma normas.

Saskaņā ar izvērtēšanai pieejamajiem avotiem, 2016. gada 11. februārī pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz līdz 2017.gada 3.aprīlim nodalīt gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru atsevišķā uzņēmumā, nošķirot to no tirdzniecības un sadales. Līdz 2017. gada 31.decembrim infrastruktūras uzņēmumam (sistēmas operatoram) jābūt juridiski neatkarīgam no gāzes tirgotājiem – tātad, jāpārdod. Valstij paredzētas pirmpirkuma tiesības uz sistēmas operatora akcijām. Ja valsts tās neizmanto, lēmums par daļu pārdošanu citiem īpašniekiem jāapstiprina valdībā.

Dabasgāzes tirgus ietver gāzes tirgotāju un dabasgāzes apgādes sistēmu: pārvades un sadales tīklus, dabasgāzes krātuves un sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus (Enerģētikas likuma jēdzienu skaidrojuma 34. punkts). Likums paredz, ka var būt izveidoti atsevišķi operatori katram sistēmas elementam – pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operators, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators (15. panta 1. daļa). Likums neliedz veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un sašķidrinātas dabasgāzes sistēmas operatoru, bet tam jābūt nošķirtam no gāzes tirgotāja.

Pēc ekspertu sniegtās informācijas dabasgāzes apgādes infrastruktūru paredzēts sadalīt divās daļās (divos uzņēmumos) – gāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūra (iekļaujot Inčukalna gāzes krātuves) un gāzes sadales infrastruktūra.

Ieguvums

Nodalot gāzes pārvades un sadales infrastruktūru atsevišķā uzņēmumā (vai vairākos uzņēmumos), tiek nodrošināta vienlīdzīga piekļuve visiem gāzes piegādātājiem, kas vēlas darboties Latvijas gāzes tirgū.

Tiek izslēgtas viena piegādātāja priekšrocības un iespējamais diktāts, nosakot gāzes pārvades un sadales infrastruktūras izmantošanas nosacījumus.

Tiek iedibināta saprotama un kontrolējama gāzes pārvades un sadales infrastruktūras ekonomika – izmaksas, tarifi un nepamatots atsevišķu gāzes tarifa sastāvdaļu palielinājums (Enerģētikas likums aizliedz šķērssubsīdijas).

Pēc pieslēgšanās ES gāzes apgādes tīklam un izveidojot gāzes uzglabāšanas sistēmu kā atsevišķu uzņēmumu vai atstājot to AS “Latvijas gāzes” īpašumā, ir iespējams paplašināt tās izmantošanu un organizēt efektīvu uzņēmējdarbību kā gāzes uzglabāšanas pakalpojumu sniedzējam ES dalībvalstu gāzes tirgotājiem.

Riski

Ekonomiskie riski

Apvienojot gāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūru vienā uzņēmumā un gāzes sadales infrastruktūru otrā uzņēmumā tiek izveidoti divi uzņēmumi ar dažādu ekonomisko spēku (izdevumu – ienākumu atbilstību, kas nepieciešama uzņēmuma pastāvēšanai).

Gāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūras uzņēmuma tirgus vērtība var būt augstāka kā gāzes sadales infrastruktūras tirgus vērtība, ja Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve darbojas, vai nepamatoti zema, ja tā nedarbojas.

Tas, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir iekļauta 14 EK prioritāro gāzes infrastruktūras objektu skaitā, liecina, ka ES ir interese par šo objektu un būs mēģinājumi to pārdot ārvalstu īpašniekam, tādejādi zaudējot pilnvērtīgu ieguvumu no vērtīga vietējā resursa.

Gāzes glabāšanas, pārvades un sadales infrastruktūras pārdošana finanšu investoram nozīmē, ka tirgus reorganizācijai būs vairāki soļi un ar katru lieku soli attālināsies stratēģisku lēmumu pieņemšana par infrastruktūras attīstību (piemēram, par investīcijām virzienā Latvija – Austrumu robeža).

Arī infrastruktūras pārdošana ārvalstu īpašniekam var sekmēt īpašnieka valsts interešu pārsvaru pār Latvijas interesēm, pieņemot lēmumus par investīcijām gāzes infrastruktūrā (piemēram, rūpēties par piegādēm no savas valsts piegādātājiem vairāk nekā meklēt “lētāko” piegādātāju, vai vēlme atbrīvoties no alternatīvām piegādēm (atteikties no investīcijām alternatīvās gāzes piegādes infrastruktūrā, izmantojot situāciju, ka Latvijai nav un tuvākajā laikā nebūs savu līdzekļu gāzes infrastruktūras atjaunošanai).

Gāzes uzglabāšanas sistēmas piederība gāzes pārvades infrastruktūrai ir diskutējams jautājums, jo tā nav obligāti nepieciešama gāzes pārvadei un nav nepieciešama visiem gāzes tirgotājiem, bet var būt nepieciešama gāzes tirgotājam vai lieliem gāzes patērētājiem gāzes krājumu veidošanai (tehniski piegāžu apgrūtinājuma vai ekonomisku iepirkumu dēļ).

Ņemot vērā iespējamo piegādātāju darbības modeli, kad gāzes piegāde var notikt, neizmantojot gāzes krātuvi, prasība, ka uzglabāšanas un pārvades uzņēmumam ir jānodrošina “balanss”, līdzsvarojot ievadītās gāzes krājumu un iekšzemes gāzes patēriņu, un maksājot par uzglabājamo gāzi, šķiet nepamatota un vēl vairāk samazina gāzes krātuves piederību gāzes pārvades sistēmai.

Eksperti vērsa uzmanību uz iespējamu shēmu, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve pēc atsavināšanas AS “Latvijas gāze”, var tikt noplicināta un atdalīta no pārvades infrastruktūras uzņēmuma, jo pēc funkcionālas būtības, tā nav vispārējās gāzes pārvades sistēmas elements, un lēti pārdota, un tas var notikt brīdī, kad gāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūra būs valsts īpašums. Tādejādi tiktu zaudēti gan valsts līdzekļi, gan kontrole un pilnvērtīga ieguvums no vērtīga dabas resursa.

Nosakot īsu pārdošanas termiņu, var neiegūt labu pircēju un optimālu cenu, tādējādi radot zaudējumus gan uzņēmumam kopumā, gan tās pašreizējiem īpašniekiem, kas var radīt iemeslu tiesvedībai pret Latvijas valsti.

Nav ziņu par gāzes infrastruktūras uzturēšanas izmaksām un iespējamiem gāzes pārvades tarifiem.

Gāzes uzglabāšanas infrastruktūras atsavināšana būtiski maina Latvijas gāzes tirgotāja AS “Latvijas gāze” darbības modeli, jo Inčukalna gāzes krātuve ir uzņēmuma integrāla sastāvdaļa (vasarā gāzi ievada krātuvē, lai ziemā varētu tirgot, bez krātuves ziemā tirgot gāzi uzņēmums nevarēs).

Valsts politikas līmenī nav izvērtēta AS “Latvijas gāze” ekonomika, ja uzņēmumam ir jāpērk krātuves jaudas, jo nav zināmi pakalpojuma tarifi.

Juridiskie riski

Gāzes tirgus monopols un sadalāmais uzņēmums – AS “Latvijas gāze” ir ārvalstu un vietējiem īpašniekiem piederošs privāts uzņēmums. Tas pieder Krievijas koncernam “Gazprom” (34%), finanšu investoram no ES “Marguerite Fund” (28,97%), vācu kompānijai “Uniper Ruhrgas International GmbH” (18,26%), kā arī firmai “Itera Latvija” (16%) un mazajiem akcionāriem (2,8%).

Tirgus atvēršanas juridiskais ceļš

MK Noteikumi dabasgāzes piegādei un lietošanai, lai Latvijas uzņēmumi varētu importēt gāzi no ārvalstīm, piemēram, Lietuvas.

Noteikumu pieņemšanas brīdī spēkā esošā Enerģētikas likuma redakcija paredzēja, ka atvērtā gāzes tirgus regulējuma stājas spēkā dažādos termiņos laikposmā no 2014. gada 4. aprīļa, kad beidzās ES Direktīvā 2009/73/EK paredzētā “jauna tirgus” atkāpe, līdz 2017. gada 3. aprīlim, kad beidzas privatizācijas līgums.

2015. gada 10. septembrī Regulatora padome apstiprinājusi dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus “Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi” un “Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi”. Saskaņā ar šiem noteikumiem dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu, un Latvijas dabasgāzes lietotājiem, sākot ar 2014. gada 4. aprīli ir tiesības iegādāties dabasgāzi no ārvalstu dabasgāzes iegādes komersanta.

Lai šīs tiesības varētu īstenot 2016. gada 9. februāra noteikumos ieviesti divi līgumu veidi – dabasgāzes piegādes līgums un sistēmas pakalpojumu līgums. Sistēmas pakalpojuma līgumu ar sistēmas operatoru slēdz lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs (ir cits lietotājs, piemēram, uzņēmums) un gāzes piegādes ir papildus dabasgāzes piegādes līgumam (tātad, ārpus “Latvijas gāzes” piegādēm, vai iepirkumam ārzemēs).

Noteikumi pieņemti, lai paātrinātu tirgus atvēršanas procesu. LR Ekonomikas ministrija ir paziņojusi medijiem, ka ar šo noteikumu pieņemšanu “gāzes tirgus ir atvērts”.

Ieguvums

Latvijas lielie uzņēmumi var izmantot iespēju pirkt gāzi par zemākām cenām.

Latvijas lielie uzņēmumi var modelēt iekļaušanos atvērtā tirgū.

Risks

Noteikumu norma, kas pēc Ekonomikas ministrijas domām “atver tirgu” ir miglaina un saprotama tikai iesaistītajām pusēm, kas pieļauj augstu korupcijas risku. Tikai pēc speciāla paskaidrojuma var saprast, ka ar jēdzienu “lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs” (lasot latviešu valodā – tāds lietotājs, kas nelieto mājsaimniecību) ir uzņēmums, kas vēlas pirkt dabasgāzi un, dabasgāze “kuru nepiegādā dabasgāzes piegādes līguma ietvaros”, ir ārzemēs iepirkta gāze.

Sistēmas pakalpojuma līguma iespējamība nenodrošina un neattaisno pakalpojuma esamību un pieejamību.

Blakus regulētam uzņēmumam tirgum piekļūst uzņēmumi, kuru darbība netiek regulēta, Latvijas uzņēmuma konkurētspēja tiek samazināta.

Tiek pārkāpts starptautisks investīciju līgums.

Grozījumi Enerģētikas likumā

Ieguvums

2005. gadā ieviestie grozījumi Enerģētikas likumā plaši un daudzpusīgi regulē atvēru gāzes tirgu.

Laikā kopš tā pieņemšanas, diskusijās un strīdos ar monopolu ir bijusi iespēja uzlabot sagatavoto regulējumu.

Risks

Likuma kvalitāti bojā mēģinājumi atrast kompromisu starp ES rosināto steidzīgo Latvijas gāzes tirgus atvēršanu (Gāzes direktīvu prasību ievērošanu) un saistībām pret ārvalstu īpašnieku uzņēmumu, kam Latvijas tirgū noteikts monopolstāvoklis.

Jauni regulējumi tiek pieņemti slepenībā, neizdiskutējot tos ar sociālajiem partneriem un neuzklausot viņu viedokli.

Sociālie partneri nav informēti par gāzes tirgus atvēršanas ieguvumiem un riskiem, visticamāk diskusijas sāksies tad, kad parādīsies atvērta gāzes tirgus negatīvā ietekme.

Cits regulējums

Cits regulējums ir paredzēts gāzes tirgus infrastruktūras uzturēšanas un apkalpošanas regulējumam. Pašlaik ir spēkā 2015. gada 10. septembrī apstiprinātie dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi “Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi” un “Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi”, bet tie ir paredzēti konkrēta uzņēmuma – AS “Latvijas gāze” darbības regulēšanai. Konkurences aspektā tas nozīmē, ka Latvijas gāzes tirgū ir rupji pārkāpti vienlīdzīgas konkurences nosacījumi pret ārvalstu īpašnieku uzņēmumu.

Pašreizējā monopola pārveidošana un gāzes saimniecības sadalīšana radīs arī funkcionālus jaunievedumus, kuriem jau tagad būtu jābūt zināmiem (ja uzskata, ka tirgus ir atvērts no MK noteikumu pieņemšanas brīža, un, vēl jo vairāk, no 2016. gada 11 februāra, kad tika pieņemti Grozījumi MK noteikumos).

Galīgais slēdziens:

Latvijas valsts mēģina atrast kompromisu starp ES rosināto steidzīgo Latvijas gāzes tirgus atvēršanu (ES Gāzes direktīvu prasību ievērošanu) un saistībām pret ārvalstu īpašnieku uzņēmumu, kam Latvijas tirgū noteikts monopolstāvoklis.

Valdība savlaicīgi sākusi gatavoties gāzes tirgus atvēršanai un liela daļa nepieciešamā normatīvā regulējuma jau ir sagatavota un iestrādāta galvenajos normatīvajos aktos.

Piedāvātie mēģinājumi nodrošināt trešās puses piekļuvi tirgum pirms monopoltiesību termiņa izbeigšanās vairāk vai mazāk maskētā veidā ir neveiksmīgi, jo tie pārkāpj valsts dotās garantijas monopolam.

Steiga tirgus atvēršanai var draudēt ar ilgstošiem tiesas procesiem, kuros zaudējums ir vairāk iespējams kā uzvara.

No AS “Latvijas gāze” nodalītās gāzes infrastruktūras pārdošana finanšu investoram nozīmē, ka tirgus reorganizācijai būs vairāki soļi, un ar katru soli attālināsies stratēģisku lēmumu pieņemšana par infrastruktūras attīstību.

Ārvalstu īpašnieku tiesību pārkāpums un ekonomisko interešu aizskārums rada priekšstatu, ka ieguldījumi Latvijā nav droši.

Turklāt, atvērtā gāzes tirgus normatīvais regulējums joprojām nav pilnīgs un, ja piedāvātās tirgus atvēršanas normatīvā regulējuma tiesības tiktu īstenotas, nav izslēgta negodīga konkurence un korumpēti valsts īpašuma pārdošanas darījumi.

Ja pieņem, ka tirgus ir atvērts līdz ar MK 2016. gada 9. februāra noteikumiem, tad, lai nepārkāptu godīgas konkurences nosacījumu, savlaicīgi bija jābūt pieņemtam regulējumam par AS “Latvijas gāze” atbrīvojumu no regulēta uzņēmuma statusa un neitrāliem noteikumiem par gāzes pārvada, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās gāzes piegādes infrastruktūras uzturēšanu un izmantošanu (pagaidām ir spēkā konkrēti uz AS “Latvijas gāze” attiecināti noteikumi”).

Darbojoties ES iekšējā tirgū, uzmanīgi jāseko valsts interešu ievērošanai tā darbībā un jāizvairās no situācijas, ka Krievijas atkarības vietā Latvija iemanto vienu piegādātāju – kādu konkrētu ES valsti (Lietuva ir tikai starpniece, jo tai savas gāzes nav).

Gāzes tirgus atvēršana ir iespēja, kas jāizmanto, tāpēc argumenti par steidzīgu tirgus atvēršanu ir pamatoti un saprotami.

Tomēr ir skaidrs, ka piedāvātais ekonomiskais ieguvums no priekšlaicīgas tirgus atvēršanas – zemākas cenas nelielām piegādēm AS “Latvenergo”, kas nevar ietekmēt elektrības gala cenu, lielo gāzes patērētāju pieredzes uzkrāšanā darbībai brīvā tirgū nav salīdzināms ar zaudējumu, ko varētu radīt tiesvedība par ārvalstu īpašnieku tiesību pārkāpumu.

Ieteicamā rīcība:

Atteikties no sarežģīti formulētu un pārprotamu normu iestrādāšanas normatīvajos aktos, lai radītu pamatu Latvijas gāzes tirgus atvēršanai pirms 2017. gada 3. aprīļa.

Turpināt sarunas ar abām iesaistītajām pusēm, lai izmantotu vienīgo likumīgi pamatoto iespēju ātrāk atvērt gāzes tirgu – vienoties par monopoltiesību priekšlaicīgu atcelšanu.

Nebojāt priekšstatu par ES institūciju darbības metodēm, draudot ar ES sankcijām, lai panāktu labvēlīgu deputātu lēmumu straujai tirgus atvēršanai. Grūti iedomāties, ka ES varētu sodīt Latviju par ES Direktīvu neievērošanu, ja valdības “neizdarība” ir saistīta ar ārvalstu īpašnieku uzņēmumu tiesību pārkāpumu.

Ekonomiskais izdevīgums no priekšlaicīgas tirgus atvēršanas ir jāvērtē iespējamo tiesvedībās radīto zaudējumu aspektā.

Izvērtēt ieguvumus un riskus no gāzes tirgus atvēršanas un izmantot laiku līdz gāzes tirgus atvēršanai, lai sagatavotu drošu un juridiski nevainojamu normatīvo regulējumu.

Uzskatīt Latvijas valsts un Latvijā darbojošos uzņēmumu intereses par galvenajām un saglabāt vērtīgos pazemes gāzes krātuvju resursus izmantošanai valsts interesēs.

Turpinot gāzes tirgus sakārtošanu, konsultēties ar sociālajiem partneriem un uzklausīt speciālistu viedokli, lai panāktu iespējami labāku rezultātu.

Slēdzienu sagatavoja LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja, akadēmiķe Dr. oec. Raita Karnīte