2016. gada 13. aprīlī Eiropas akadēmiju Zinātnes konsultatīvā padome (EASAC), kurā Latviju pārstāv Latvijas Zinātņu akadēmija, laida klajā ziņojumu „Greenhouse gas footprints of different oil feedstocks (Siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada atšķirīgi naftas izejvielu avoti)".

Ziņojuma galvenās tēzes atspoguļotas ziņu relīzē „Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz transporta degvielām ir jāņem vērā atšķirīgā degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāte, ka atkarīga no izejvielas ieguves avota - par to signalizē zemu oglekļa dioksīda emisiju tirgus"

Eiropas Savienības jaunais „augšposmu emisiju" (emisijas, kas rodas izejvielu ekstrakcijā un apstrādē) samazināšanas plāns mudina naftas ražotājus samazināt to piegādātās degvielas siltumnīcefekta gāzu (SEG) intensitāti. Tas ir patiešām izaicinājums paplašināt tirgus iniciatīvas, ņemot vērā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas katrā no ieguves un ražošanas posmiem.

EASAC ziņojums par nepieciešamību noteikt transporta degvielām to siltumnīcefekta gāzu emisijas atkarībā no jēlnaftas izejvielu avota, sniedz Eiropas Komisijai dažus norādījumus, kas būtu jāievēro turpmākajā tiesiskā regulējuma politikā. Ziņojumā secināts, ka

1) Ir nepieciešam diferencēt izejvielas atkarībā no siltumnīcefekta gāzu intensitātes, lai pareizi noteiktu ES transporta sektora daļu globālajās emisijās. Šāda diferencēšana arī ļaus ES pirkuma lēmumiem dot signālus tirgum ar mērķi ietekmēt investīciju lēmumus un inovāciju prioritātes par labu zemāka oglekļa jēlnaftas avotiem.

2) Kā sadalīt atbildību par emisijām starp naftas lietotājiem un ražotājiem, tas paliek strīdīgs politisks jautājums. Taču lēmumu pieņemšanai ir svarīgi, lai pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisijām no dažādiem naftas avotiem būtu atklāti un caurspīdīgi.

3) Uzticamas informācijas trūkums no izejvielu ražotājiem ir galvenais ierobežojums, kad transporta degvielām jāpiemēro klimata politikas pasākumi, jo daudzos pasaules reģionos uzņēmumiem nav pienākums publicēt oficiālus datus.

Pēdējos gados ir daudz diskutēts par priekšlikumiem diferencēt jēlnaftas ar ļoti atšķirīgām siltumnīcefekta gāzu emisijām tajos gadījumos, kad šīs jēlnaftas izmanto par izejvielu transporta degvielai (benzīns un dīzeļdegviela). Konkrēti runājot, Eiropas Komisijas 2012.-2014. gada priekšlikumi marķēt no naftas smiltīm bitumena iegūtās degvielas, jo šādā ieguves ceļā rodas lielākas siltumnīcefekta gāzu emisijas, salīdzinot ar tradicionālo jēlnaftas ieguves veidu, netika iekļauti 2015. gadā veiktajos Degvielas Kvalitātes direktīvas labojumos. Tomēr jautājums vai naftas smiltis rada vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju paliek atklāts, un tāpēc EASAC pārskatīja šī jautājuma zinātnisko pusi.

EASAC ziņojums atbalsta Komisijas sākotnējo priekšlikumu loģiku, ka (vidēji) dažādi izejvielu tipi rada atšķirīgus siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņus atkarībā no to ekstrakcijas un apstrādes enerģijas intensitātes. 2011. gadā Komisija bija rosinājusi veikt pārskatu, kurā tika secināts, ka degviela, ka iegūta no „standarta" naftas smiltīm, rada augstākas (23%) siltumnīcefekta gāzu emisijas, salīdzinot ar tādu, kas iegūta no „standarta" jēlnaftas. EASAC secina, ka jaunākie aprites cikla vērtējumi apstiprina šos agrāk iegūtos skaitļus, taču joprojām netiek pilnībā ņemti vērā visi naftas smilšu procesa aprites cikla aspekti.

Pilns ziņu relīzes teksts: http://www.easac.eu/home/press-releases/detail-view/article/eu-regulator.html