LZA prezidents Ojārs Spārītis

Atziņas par ALLEA pilnsapulcē Vīnē
18.-19. aprīlī dzirdēto un runāto

Vīnes pavasara noskaņās, kuras pilnā mērā bagātināja ziedošās tulpju dobes un zālāju pļāvēju darba trokšņi, tieši blakus 17. gadsimtā celtajai jezuītu baznīcai uzbūvētajā agrākās katoļu universitātes aulā zem alegoriskām baroka freskām divu dienu garumā norisinājās ALLEA (All European Academies) pavasara pilnsapulce. Tās moto bija "Zinātnisko pētījumu brīvība politikas un sabiedrības prasību gaismā" un divu dienu intensīvā domu apmaiņā ikvienam bija iespēja iepazīties gan ar Austrijas panākumiem zinātnē un šo panākumu instrumentiem, gan pārliecināties par savas zemes zinātnes sekmēm starptautiskā salīdzinājumā.

Austriešu žurnāla "Wirtschaftsmagazin" šī gada 15. aprīļa numurā atrodamas ziņas par valsts atbalstu zinātnei un raksta "Atbalsts pētniecībai" pirmajā rindā lasāmi lepni vārdi, ka 2015. gadā šis atbalsts ir sasniedzis 3 % no IKP. Šos procentus atšifrējot, katra Latvijas zinātnieka sirds var iepukstēties straujāk, gan sagaidot līdzvērtīgi saprotošu attieksmi no savas valdības, gan Austrijas ekonomikas piemērā redzot skaidri pierādāmies to ainu, ko daudzu gadu garumā zinātnieku pārstāvji cenšas ieskaidrot likumdevējas un izpildvaras pārstāvjiem, proti, ka valsts budžetā ir jāparedz līdzekļi investīcijām zinātnē, bet šis process ir mērķtiecīgi vadāms, lai valsts un uzņēmējdarbība no tā gūtu pieaugošu un reālu peļņu. Pēc austriešu budžeta datiem vairāk nekā 10 miljardi EUR ir tikuši investēti inovāciju jomā.

Ar zinātni kā ekonomikas potenciāla attīstīšanu saistītā "Forschungsfoerderungsgesellschaft FFG", kas ir analogs pie Latvijas Ministru prezidenta izveidotajai Pētniecības un inovāciju stratēģijas padomei, pagājušajā 2015. gadā ir atbalstījusi ražošanai pietuvinātus pētījumus ar 465 miljoniem EUR, no kuriem 70 % veidojuši uzņēmēju ieguldījumi pētniecībā. Pārējie līdzekļi ir nonākuši zinātnisko institūtu un augstskolu rīcībā, kuras, kā vadošās nosaucot Vīnes un Grācas Tehniskās universitātes, savus pētījumus koncentrē informāciju, komunikācijas tehnoloģiju un vides zinātņu jomās.

Atgriežoties pie ALLEA tikšanās, ir vērts pasvītrot Austrijas Zinātņu akadēmijas 159. gadu seno vēsturi un savdabību. To 1857. gadā dibināja ķeizars Ferdinands I un mūsdienās tā apvieno 770 biedru un 1450 zinātnē nodarbināto. Austrijas Zinātņu akadēmijā darbs organizēts divās nodaļās: Humanitāro un sociālo zinātņu, kā arī Dabaszinātņu nodaļā. Kopā ar tām akadēmijas struktūrā savu vietu ieņem Jaunā akadēmija un šī kompozīcija kārtējo reizi rāda, ka Eiropas savienības valstīs zinātņu akadēmijas nebūt nav veidotas pēc vienas shēmas un uniformas, bet ir nacionāli atšķirīgi veidojumi ar savai zemei, tās zinātnes un intelektuāļu vērtīborientieriem atbilstošu struktūru.

Par to, cik nozīmīga starptautiskā līmenī bija šī tikšanās, liecināja tas, ka ALLEA asambleju atklāja Austrijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Antons Zēlingers (Zeilinger) un Austrijas Federālās republikas prezidents Heincs Fišers (Fischer). Pilnsapulcē piedalījās arī Latvijas vēstnieks Austrijā VE Edgars Skuja. Plenārsēdi ievadīja Londonas karaliskās koledžas profesora Sera Pītera Naita (Knight) lekcija. Tajā viņš vērtēja rīcības motīvus, kādēļ valdības atbalsta zinātni. Viņa atbilde bija tāda, ka valdībām gan nav svarīgi izprast Visuma noslēpumus, bet ideālajā gadījumā tām būtu jābūt ieinteresētām inovācijās un to nestajā peļņā. Toties zinātnieku uzdevums ir ielikt valdībai sirdī ideju par zinātnes lomu. Valdību misija ir pieņemt uz pierādījumiem un argumentiem balstītu politiku. Savukārt sabiedrības mērķim vajadzētu būt zināšanās un zinātnē balstītas inovācijas jebkurā jomā. Kā to panākt? Profesora P. Naita atbilde bija rasta britu augsto tehnoloģiju attīstīšanas pieredzē, kura kopš 1970. gada spējusi nodrošināt kāpjošus ekonomikas rādītājus. Tas panākts: a) plānojot ekonomisko izaugsmi, b) valsts līmenī izvirzot prioritātes zinātnei un ražošanai, c) apturot bezjēdzīgus projektus. Jaunais uz turpmākajiem gadiem orientētais Lielbritānijas investīciju plāns paredz investēt kvantu tehnoloģijās, kā arī kvantu mehānikas problēmu risināšanā.

Derīgas atziņas savā ziņojumā pauda bij. Austrijas Valsts ministre un agrākā Augstākās tiesas prezidente, juriste Irmgarde Griss (Griss) kundze, filosofējot par brīvības jēdziena tiesiskajiem aspektiem: akadēmisko un zinātniskās pētniecības brīvību. Pēdējo mūsdienu pasaulē ierobežo slikti darba apstākļi un darba trūkums zinātniekiem, kā arī tas, ka zinātne vāji reaģējot uz globālajām pārtikas, enerģētikas, medicīnas u.c. problēmām. Aizstāvot zinātniskās pētniecības brīvību I. Griss kundze kritiski vērtēja politisko partiju ietekmes augšanu un "trešās pasaules" zemju kļūšanu par I un II ranga zinātnes spēlētājiem. Pēc viņas domām, brīvai zinātniskajai pētniecībai vajadzētu: a) substantīvu autonomiju, procedūras patstāvību, b) pašregulējošu pašpārvaldi, c) fakultātēm - aktīvu dalību augstskolu pārvaldē, d) menedžerālisma lomas pieaugumu. Viņa arī izdarīja secinājumus, sakot, ka akadēmiskā brīvība ir vienlīdzīga runas brīvībai, taču akadēmiskās brīvības institucionāla vai "oficiāla aizstāvība" nav iespējama tādēļ vien, ka zinātni ierobežo tā pati vara, kas demonstrē zinātnes mīlestību.

Parīzes I Augstskolas profesore Mišele Ledū (Leduc) piedāvāja savu skatījumu uz mūsdienu lielākajām problēmām zinātnieka ētiskās atbildības definēšanā, saskatot, ka lielākos riskus rada plaģiāta problēma, autorības viltojumi un atklājumu zagšana, nepareizu vērtējuma kritēriju izvirzīšana, kas balstīta TIKAI bibliometriskajos rādītājos, starptautiski augošā konkurence, zinātnisko darbu vadītāju nekompetence, apzināti vai neapzināti ievedot "vadāmo" bezatbildīgā strupceļā, kā arī perspektīvas trūkums jauno zinātnieku nodarbinātībā, kas rosina agresivitāti. Viņa minēja arī smadzeņu aizplūšanas (brain drain) problēmu, kas būtu vērtējama kā starptautisks politiski motivēts process un pieminēja dilemmu - vai zinātnieku pārpirkšana ir vai nav zinātnes ētikas jautājums. Taču viennozīmīgas atbildes nebija pat ALLEA pilnsapulcei, jo tirgus sabiedrībā arī SMADZENES IR PRECE. Atlika izdarīt secinājumu, ka valstij, ja tā rūpējas par savu nacionālo bagātību, nāktos rūpēties arī par šī kapitāla pavairošanu un pretoties tā aizplūšanai uz ārzemēm.

Nopietnu, un, iespējams, nākotnē vairs nediskutējamu problēmu skāra akadēmiskās literatūras izdevējs no Holandes Jans Velterops (Velterop), ar saviem argumentiem pierādot, ka zinātnisko darbu kvalitātes mērīšana pēc bibliometriskajiem indeksiem var izrādīties fikcija un apgalvojot, ka noteikts plaģiāta procents zinātnē ir neizbēgams, ka impakta faktors nav laba mērvienība, jo var tikt imitēts. Jautājot, kāpēc impakta faktors tomēr ir svarīgs, Jans Velterops atbildēja, ka tāpēc, ka ar to rēķinās daļa tendēti orientētu cilvēku, kuri zinātnes filtros var būt arī ar noteiktu tendenci izraudzīti par "zinātniskuma advokātiem". Izdevējs salīdzināja "katataksofīliju" - mīlestību uz ranžēšanu pēc noteiktiem parametriem - ar indivīdu tieksmi hierarhizēt jebkura veida panākumus, piesaucot piemēru no vēstures. Napoleons Bonaparts esot sacījis, ka vienkāršai lentei nav vērtības. Bet ļaujiet cilvēkam iegūt ordeņa lenti, un viņš darīs visu, lai to iegūtu. Tāpat arī zinātnē - sniedziet pētniekam ilūziju, ka viņš kļūs liels, ja publicēsies renomētā augsta impaktfaktora žurnālā, tad viņš līdīs vai no ādas laukā, lai tajā iedabūtu savu rakstu. Zinātniskās literatūras izdevēja viedoklis bija sekojošs: "Openness" - atvērtība un pieejamība ir līdzeklis pret citējamības sektantismu. Atvērtība nozīmēs pieejamību un pienākumu citēt, atsaucoties uz pirmpublicējumu. Savukārt pieejamība nodrošinās kvalitāti un izvēles iespēju, tāpēc, ka kādu noteiktu žurnālu sektantiska izcelšana nevar garantēt labu rezultātu.

Šādas un vēl daudzas citas domas izskanēja ALLEA pilnsapulcē Vīnē un rosināja aktīvai līdzdomāšanai. Jau tas vien, ka ALLEA apvieno turpat 60 Eiropas Savienības un ārpus tās robežām dibinātās akadēmijas, nodrošina lielu intelekta pārstāvniecību un plašu viedokļu amplitūdu. Nav iespējams pieminēt visus - tajā skaitā arī polemiskos - viedokļus, taču ideju un atziņu apmaiņas aktivitāti šim starptautiskajam zinātņu akadēmiju vadītāju forumam nevar noliegt.

Pilnsapulces kulminācija bija Madame de Stael balvas pasniegšana Sorbonnas universitātes profesoram, arābu un viduslaiku Eiropas filosofijas speciālistam, islama, jūdaisma un kristietības salīdzinošās vēstures pētījumu autoram Remī Brakam (Brague). Viņu godināt un pasniegt laureāta diplomu bija ieradies Eiropas komisārs Partnerattiecību un paplašināšanās sarunu jautājumos Johanness Hāns (Hahn). Bet no zinātnes viedokļa šajā ceremonijā svarīgākā bija ziņa, ka profesora Remī Braka 2009. gadā izdotā grāmata "Eccentric Culture. A Theory of Western Civilization" ir jau kļuvusi par deficītu grāmatnīcās un plaši pieprasītu lasāmvielu bibliotēkās.

Madame de Stael balvas laureāts profesors Remī Braks un Ojārs Spārītis

Bij. Vīnes (katoļu) Universitātes aula - tagad Austrijas Zinātņu akadēmijas ēka ansamblī ar jezuītu baznīcu