6. aprīlī par Valsts Pētījumu programmu EKOSOC-LV tika ziņots Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sanāksmē.

LZA Senātu vada akadēmiķis Jānis Stradiņš un tajā pulcējas Latvijas izcilākie zinātnieki un akadēmiķi.

Programmas vadītāja, profesore Baiba Rivža iepazīstināja LZA Senāta locekļus ar programmas ietvaros veiktajiem pētījumiem  un to tematiskām ievirzēm.

Programma ietver 10 starpdisciplinārus pētījumu projektus, kuri tiek realizēti teju visās Latvijas universitātēs un augstskolās. Programmas uzdevums ir veikt plašus starpdisciplinārus pētījumus sabiedrības attīstībai svarīgos jautājumos (izglītība, inovācijas procesi, zināšanu ekonomika, demogrāfija, valsts un sabiedrības institūciju attīstība, u.c.). Programmai ir jāspēj attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu sociālajās zinātnēs, veidot spēcīgas sociālo zinātņu skolas, un radīt zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai tautsaimniecības transformācijai virzienā uz viedo attīstību.

Pirmo divu programmas realizācijas posmu noslēgumā programmas pētījumiem ir izveidots teorētiskais pamatojums, izstrādāta pētījumu metodoloģija, uzsākti empīriskie pētījumi, veiktas aptaujas un fokusgrupu diskusijas, ievākti un analizēti statistiskie dati, un izvēlētas pētāmās teritorijas lauka pētījumiem.

Pašlaik, jau strādājot trešajā programmas posmā, notiek pētījumu konsolidēšana trīs pamatblokos: telpiskā attīstība, ekonomiskā attīstība un sabiedrības attīstība.

Projektos, kas veltīti telpiskās attīstības tēmām tiek pētīta reģionālā attīstība; lauku telpa kā sistēma, teritoriju virzība uz viedo reģionu ekonomiku (projekts 5.2.3.).

Telpiskais aspekts tiek padziļināti pētīts kultūrvides attīstības un degradācijas, vides daudzveidības saglabāšanas un depopulācijas risku mazināšanas kontekstā (projekts 5.2.8.). Savukārt, projektā (5.2.9.) pēta ekoloģiski jūtīgo teritoriju potenciālu, ekosistēmu pakalpojumu izmantojamību un eko-tehnoloģiski orientētas sabiedrības apziņas veidošanas iespējas.

Pētījumi sabiedrības attīstības problemātikā saistīti ar tautas ataudzes un demogrāfijas jautājumiem (5.2.4.), sabiedrības vērtību sistēmu analīzi (5.2.5.) un sabiedrības integrācijas tēmām (5.2.6.). Senāta locekļiem par sabiedrības attīstības bloka projektiem stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks, kura vadībā tika izstrādāts viens no programmas rezultātiem, interneta rīks: "Saeimas debašu korpuss".

Savukārt ekonomiskā bloka galvenie izaicinājumi ir pētīt un popularizēt sociālās inovācijas un ekonomiskās demokrātijas koncepcijas (5.2.7.), izstrādāt sadarbības sistēmu starp valsti, zinātni, izglītību un biznesu (5.2.2.), kā arī rast risinājumus Latvijas pakalpojumu un produktu konkurētspējas celšanai ārējos tirgos (5.2.1.).

Balsoties uz pētījuma rezultātiem, tiks izstrādāti un doti priekšlikumi izmaiņām tiesiskā sfērā. Programmas pētījumu devuma iedzīvināšanu tiesiskā sfērā nodrošina projekts (5.2.10.).

Ziņojuma noslēgumā Senāta locekļi iesaistījās aktīvā diskusijā, kas liecināja par augsto interesi par pētījumiem. Akadēmiķis Jānis Stradiņš rezumējot sacīto atzinīgi vērtēja programmas aktīvo sadarbību ar Latvijas pašvaldībām un izteica cerību, ka rezultāti pašvaldībās tiks izmantoti. Savukārt pētījuma rezultātu ietekme valdības lēmumu pieņemšanā prasīs laiku, tomēr veicamais pētījums ir iespaidīgs un tas bez šaubām izraisīs interesi visos valsts pārvaldes līmeņos.

Informāciju sagatavoja:
VPP EKOSOC-LV programmas vadītājas asistente
Dr.oec. Viktorija Zaļūksne