15. aprīlī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā norisinājās pirmā uzņēmēju - zinātnieku kontaktbirža "Zinātnieks satiek uzņēmēju!", kuru rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). Prezentācijās un sarunās lauksaimniecības zinātnieki iepazīstināja uzņēmējus ar savos institūtos izstrādātajām tehnoloģijām, kultūraugu šķirnēm, pārtikas produktu izstrādes procesiem un jau izstrādātajiem tirgū esošiem produktiem. Prezentācijas uzklausīja uzņēmēji, kuriem potenciāli var būt interese šos produktus vai tehnoloģijas turpmāk pārnest ražošanā.

Atklājot pasākumu, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka Latvijas tautsaimniecībai ir svarīgi attīstīt eksportspēju un produktivitāti un tādēļ svarīgi atrast jaunus interesantus produktus un tehnoloģijas. Šeit atslēgas jautājums ir cieša sadarbība starp zinātnes pasauli un biznesa pasauli, pastāv liels potenciāls šīs abas pasaules "sadraudzināt". Arī šajā pasākumā zinātnieki un uzņēmēmēji ir pulcināti pie viena galda, nešķirojot, kurš ir zinātnieks un kurš ir uzņēmējs, lai kopīgā komunikācijā attīstītu jaunas idejas un tehnoloģijas. LZA prezidents Ojārs Sārītis: atkājot pasākumu uzsvēra, ka tieši lauksaimniecības zinātnieku izstrādnes ir tās, kas biznesu var sasniegt pa vistaisnāko ceļu. Mūsu pārtikas tehnologi ir izstrādājuši ir gan čipšus, gan sīrupus, sierus,vīnus, marmelādes, pārslas un daudzus citus produktus. No Latvijas iekšējā tirgus šo produktu klāsts ir spējis pāraugt ārējā tirgū un to iekarot. Tas pierāda jau esošo ciešo saikni starp lauksaimniecības un pārtikas zinātniekiem un uzņēmējiem. O. Spārītis minēja 2015. gada veiksmes stāstu: SIA "Milzu!" radītās graudaugu pārslas, kuras pašlaik tiek eksportētas uz Igauniju un Lietuvu, uzņēmums intensīvi strādā pie tirgus paplašināšanas Baltkrievijā, Vācijā un Zviedrijā.

Savukārt SIA "Milzu!" uzņēmuma īpašnieks Enno Ence stāstot par savu pieredzi sadarbībā ar zinātniekiem, uzsvēra, ka pats svarīgākais šajā dialogā ir ļoti precīzi formulēt, kādas ir vēlmes un kādam ir jābūt gala produktam. Zinātnieks atšķirībā no uzņēmēja ir cilvēks, kas spēj pētīt un nopietni strādāt pat pie tādiem projektiem, kas nenes finansiālo atdevi, bet uzņēmēja mērķis ir gluši pretējs: pēc iespējas ātrāk nonākt pie konkurētspējīga progukta veikala plauktā.

Pasākuma atkāšanā LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja, akadēmiķe Baiba Rivža iepazīstināja klātesošos ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) institūtu pārstāvjiem. Akadēmiķe pieminēja arī 2015. gadā veikto lauksaimniecības zinātnisko izstitūtu apvienošanu un Latvijas Lauksaimniecības universitāte lielo lomu šo institūtu zinātniskās kapacitātes celšanā.

LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas (TEPEK) vadītāja Sandra Muižniece-Brasava iepazīstināja dalībniekus ar LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes (PTF) jaunajām iespējām un pieejamajām tehnoloģijām. Gan LLU PTF, gan TEPEK aktīvi sadarbojs ar uzņēmējiem un tieši šim mērķim ir veltīta TEPEK darbība. Stāstot par pieredzi darbā ar uzņēmējiem S.Muižniece-Brasava uzsvēra nepieciešamību ļoti konkrēti stādīties priekšā, kādu gala produktu nepieciešams izstrādāt, jo pieejamo ražošanas materiālu, tehnoloģiju un piegādes avotu klāsts ir milzīgs un variantu ir simtiem. Bieži atslēgas vārds darbā ar uzņēmēju ir "Pasakiet ko tieši Jūs gribat redzēt un mēs Jums piemeklēsim labāko risinājumu!". LLU TEPEK ir bagātīga pieredze slēdzot sadarbības līgumus par produktu, ražošanas procesu un citu zinātnieko pakalpojumu izstrādi. LLU zinātnieki piedāvā konsultācijas un praktisku darbu pie biznesa plānu izstrādes, tirgus pētījumiem, projektu izstrādes, konsultē nodokļu un grāmatvedības jautājumos. Zinātnieki uzņēmējam var piedāvāt veikt zinātniskus un praktiskus pētījumus pārtikas zinātnē, meža zinātnē, multifunkcionālā lauksaimniecībā, enerģētikā, informāciju tehnoloģijās, ilgtspējīgā lauku attīstībā u.c. nozarēs.

Pārtikas zinātnē nodrošinātais pētījumu cilks ietver izejmateriālu selekciju, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstīšanu, kvalitātes testēšanu kā arī iepakojuma izstrādi, realizācijas laika noteikšanu un produkta ekonomisko izvērtējumu.

LLU APP Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele informēja uzņēmējus, ka pēc 2015. gada reorganizācijas institūtā apvienojušies trīs dalībnieki: Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija, Latvijas Valsts augļkopības institūts un z/s Vīnkoki.

Institūta prioritārie pētniecības virzieni ietver Baltijas jūras reģionam piemērotu dārzaugu šķirņu klāsta daudzveidošanu un selekciju; videi draudzīgas dārzaugu audzēšanas sistēmu izstrādi un dārzaugu uzglabāšanas un pārstrādes tehnoloģijas. Institūts jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar uzņēmējiem un tas notiek pateicoties LZA kor.loc. Edītes Kaufmanes, LZA kor.loc. Dalijas Segliņas un citu institūta zinātnieku aktīvajam pētnieciskajam darbam. Uzņēmēju un institūta sadarbībā radīti jau šobrīd plaši pazīstami zīmolu produkti: sulas Verry Berry, sukādes Rāmkalni, vitamīniem bagātā produktu sērija Mežrozītes.lv u.c. produkti. Pateicoties institūtā izstrādātajai un pielietotajai uzglabāšanas tehnoloģijai augļi un dārzeņi var saglabāt svaigumu līdz pat nākošai ražas sezonai. Par to klātesošiem bija iespēja pārliecināties, cienājoties ar Dobeles dārzos audzētiem āboliem.

Arī Agroresursu un ekonomikas institīts (AREI) 2015. gadā piedzīvojis reorganizēciju un par to stāstīja institūta vadītāja Arta Kronberga un LZA kor.loc. Ilze Skrabule. Institūts izveidojies apvienojoties Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtam, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtam un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam. Pašlaik AREI darbojas divos pētniecības virzienos: augstvērtīgu graudaugu šķirņu selekcijā un produktu izstrādē, un pākšaugu un kartupeļu šķirņu selekcijā un produktu izstrādē.

Institūtā ir selekcionētas un tiek audzētas kailgraudu miežu, kviešu un auzu šķirnes, kuru priekšrocība ir iespēja ievākt "tīrus graudus", kuri bez mehāniskās lobīšanas pārstrādājami pārslās vai miltos. Institūts sadarbībā ar uzņēmumu Dobeles dzirnavnieks ir selekcionējis cieto kviešu šķirni, kas piemērojama makaronu ražošanai tepat Latvijā. No AREI graudaugu produktu šķirnēm tiek ražoti un Latvijas veikalos pieejamie graudi, pilngraudu milti, pārslas, maize un mušļi.

Institūtā tiek audzēti arī neparastitie kartupeļi ar krāsainu mīkstumu, kurus var izmantot diētiskiem produktiem. Kartupeļos esošie krāsu pigmenti (karotinoīdi un antociāni) cilvēka organismā darbojas kā antioksidanti un aizkavē šūnu novecošanos.

Lauksaimniecības pētījumu tehnoloģisko bāzi attīsta LLU Ulbrokas zinātnes centra (LLU UZC) zinātnieki, kuru veikumu demonstrēja zinātnes centra vadošais pētieks Ādolfs Ruciņš. Sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu UZC zinātnieki ir izstrādājuši un patentējuši tehnoloģiju, kas ļauj iegūt 100% bioetanolu. Jaunā tehnoloģija ļauj ietaupīt energoresursus līdz pat 70% un nodrošina bioetanola ražošanas procesa nepārtrauktību. Ņemot vērā, ka Latvijā ieviests obligātais 5% bioetanola piejaukums Latvijas DUS tirgotajam A95 markas benzīnam, tas var nozīmēt vairāku miljonu eiro ietaupījumu gadā. UZC patentētā tehnoloģija ir saistīta ar bioetanola atūdeņošanu - vajadzīgās koncentrācijas iegūšanu. LLU UZC pētnieki patlaban strādā arī pie saules enerģijas kolektoru intensifikācijas projekta, kā arī pie energotaupošu tehnoloģiju izstrādes augsnes apstrādē. LLU UZC Eiropas līmenī ir novērtēts ar sasniegumiem augsnes apstrādes agregātu darbīgo daļu modelēšanā.

Ar gandarījumu var atzīmēt uzņēmēju interesi par zinātnieku sniegumu, ko apliecināja, gan kuplais apmeklētāju skaits, gan pasākuma laikā un pēc tā zinātniekiem uzdotie jautājumi. Sagaidāms, ka lauksaimniecības institūtu zinātnieku veikums turpinās pārtapt konkurētspējīgu Latvijas produktu ražošanā.

Informāciju sagatavoja LZA LMZN zinātniskā sekretāre
Dr.oec. Viktorija Zaļūksne