Ojārs Spārītis, LZA prezidents

Uzruna 2016. gada L'ORÉAL stipendijas "Sievietēm zinātnē" pasniegšanas ceremonijas dalībniekiem 2016. gada 18. maijā

Ļoti cienījamā prezidente Vaira Vīķe-Freibergas kundze, augsti godātie izglītības un zinātnes ministr Kārli Šadurska kungs, L'ORÉAL Baltic ģenerāldirektor Johan Berga kungs, augsti godātais žūrijas komisijas priekšsēdētāj akadēmiķi Jāni Stradiņa kungs, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas priekšsēdētāja Baiba Moļņikas kundze, cienījamās L'ORÉAL stipendiātes, akadēmiķi, zinātnisko institūtu vadītāji un kolēģi, dāmas un kungi!

Mūsu sabiedrībā daudz tiek domāts un runāts par zinātni Latvijā kā valsts ekonomiskās izaugsmes instrumentu, jo mums visiem, kas dzīvojam šajā valstī, ir svarīgi redzamā veidā sajust mūsu zemes saimniecisko augšupeju un pārliecināties, ka mūsu ziedošanās zinātnes mērķiem, darba degsmei atdotais mūžs un izziņas līkločos gūtais prieks tiek novērtēts un ir mums visiem vajadzīgs.

Ir tik svarīgi šajā līdzdalības procesā gūt gan personisku, gan kolektīvu gandarījumu par sava darba rezultātiem, jo ikviens zinātnieks, un tā ir mana pārliecība, strādā noteikta ideālisma vadīts, darbojas altruistisku mērķu vārdā un viņu kā perpetuum mobile uz priekšu dzen tieksme pēc absolūtās patiesības un vienīgās pareizās atbildes uz zinātniskās problēmas izvirzīto jautājumu.

Nedaudz padomāsim abstrakti par zinātnes vietu sabiedrībā. Zinātne ievieš līdzsvaru starp to, kas tiek atklāts, un to, kas var tikt ieviests dzīvē sabiedrības un cilvēces labā. Tad uzdosim jautājumu: kādēļ gudras valdības atbalsta zinātni? Ne jau tādēļ, ka zinātne palīdz izprast visuma noslēpumus, bet gan tāpēc, ka valdībai vajadzētu interesēt inovācijas un sabiedrības kopīgais labums, peļņa valsts budžetā. Kad Anglijas premjerministrs sers Viljams Evarts Gladstons uzdeva jautājumu fiziķim un elektroķīmijas pētniekam Maiklam Faradejam - kādēļ gan viņam būtu jāfinansē pētījumi elektrības īpašību izziņai, Faradejs atbildēja: "Augstība, ja mēs šo fizikālo parādību izzināsim un ieviesīsim, tad ar lielu iespēju mēs būsim radījuši ko tādu, kam Jūs droši varēsiet uzlikt jaunu nodokli". No teiktā varam secināt, ka valdību misija ir pieņemt uz pierādījumiem un faktu analīzi balstītu politiku. Bet sabiedrības mērķis būtu no zināšanām un zinātnes iegūt kopīgam labumam vairāk inovāciju un tādējādi stiprināt arī valsts drošību, par kuru mēs pēdējā laikā esam ļoti noraizējušies. Kur šajā dialogā starp valdību un zinātni ir mūsu vieta? Zinātnieki ir kā mediatori un zinātniekiem ir jāieliek zinātnes loma un ideja valdībai sirdī. Ja tas tā nenotiek, daļa atbildības gulstas arī uz zinātnieku pleciem.

Britu Imperial College London profesors sers Pīters Naits (Knight) tieši pirms mēneša ALLEA tikšanās laikā Austrijas Zinātņu akadēmijā Vīnē jautājumā par politiku un mūsdienu zinātnes uzdevumiem norādīja uz to, ka mūsdienu globālajā pasaulē, kura ir aizrāvusies ar tehnoloģiskiem jauninājumiem pastāv problēma - kā pavērst praktisko pētniecību tā, lai tā rosinātu fundamentālo zinātņu attīstību. Viņš arī deva atbildi, ka par šādu saistītājelementu var kļūt starpnozares, jo to jau vairākkārt ir pierādījusi konverģence zinātnē: 18. gadsimtā savienojās agrāk stipri nošķirti uztvertās matemātika un fizika; 20. gadsimts ar datorzinātņu palīdzību saistīja matemātiku un lingvistiku, bet 21. gadsimta uzstādījumu vidū ir nepieciešamība veselības un medicīnas interesēs saistīt ķīmiju un bioloģiju. Kā izvairīties no konjunktūras, kā apiet plaģiātu, kā zinātniskā progresa virziena noteikšanai atrast pareizos indikatorus? Šos metodoloģiskos jautājumus risinot bez pietiekamas rezonanses auditorijā sabiedrība var nonākt pie kurioziem, jo kā gan garantēt viennozīmīgu zinātnisku izpratni par Viljama Proksmaira (Proxmire) monogrāfijas "The sex life of screw worms" saturu, kas tomēr var arī nebūt mēģinājums savienot mūsdienu sociālās zinātnes ar bioloģiju, bet gan eksakts pētījums bioloģijas zinātnē.

Kur Latvijai šajos padomu un meklējumu labirintos rast zelta vidusceļu vai savu vienīgo, īsto un pareizo virzienu? Mēs varam uzklausīt lielvalstu padomus, ka mazām valstīm jāfokusējas uz praktiskām zinātnēm un lietojamiem rezultātiem, kas attīstāmi galvenokārt tajās nozarēs, kas apkalpo sabiedrības intereses un kas raksturīgas katrai konkrētai valstij. Šķietami par labu šādai teorijai valstīs ar mazām ekonomikām runā fundamentālo un lietišķo zinātņu pretnostatījums, rādot pētniecības divus ceļus: izziņas kāres motivēto fundamentālo zinātņu ceļu un lietišķi inženierisko jeb praktisko ceļu.

Kā arguments tiek minēta pētniecībā ieguldāmā laika un līdzekļu korelācija, skaidrojot, ka fundamentālā pētniecība prasa gadus, bet lietišķā var dot rezultātus dažās nedēļās. Vērtējot rezultātus, pragmatiskais prāts, protams, slieksies uz ātrāk sasniedzamās efektivitātes pusi un būs spiests atzīt, ka fundamentālo zinātņu rezultāti ir visai neskaidri, un tikai tālā nākotnē varbūt ir sagaidāma atdeve no šiem atklājumiem. Savukārt inženiertehnisko, lietišķo zinātņu rezultāti var tikt plānoti tuvā distancē, tie ir paredzami un reāli tverami, lai tos pēc iespējas īsākā laikā ar tehnoloģiju pārneses mehānismiem pārvērstu produktā. Kāds no teiktā ir izdarāms secinājums? Tikai tāds, ka mums vairāk ir jāuzticas zinātniekiem, jo viņi redz tālāk un attīstību spēj skatīt ilglaicīgākā periodā, nekā to dara politiķi, kas domā tikai īso distanču kategorijās. Bet vēlams domāt arī par garajām distancēm, pēctecību un stabilitāti premjera un ministru kabineta izvirzītajās prioritātēs - nācijas veselībā, izglītībā un zinātnē, lai solītais nepaliktu tikai vārdos.

Šogad - nu jau 12-to reizi piešķirot stipendijas sievietēm zinātnē - gan stipendijas iedibinātāji, gan žūrija ir pārliecinājusies, ka godalgotās jaunās sievietes - zinātnieces savu pētniecisko darbību plāno garai panākumu distancei un uz attīstību vērstam izziņas vektoram. Gan inženierzinātņu doktore materiālzinātnēs Kristīne Šalma-Ancāne, gan inženierzinātņu maģistre ķīmijas tehnoloģijā Jevgeņija Lugiņina, gan dabaszinātņu maģistre bioloģijā Ilze Dimanta papildinās trīsdesmit sešu Latvijā par izcilību sievietēm zinātnē stipendijas ieguvušo pētnieču kopu, kas ar pilnu atdevi strādā mūsu valsts zinātnisko sasniegumu attīstīšanā.

Mēs visi - gan L'ORÉAL stipendijas iedibinātāji, gan partneri, gan žūrija un pilnīgi noteikti arī jūsu kolēģi un ģimenes locekļi - esam gandarīti par jūsu panākumiem un izsakām milzīgu prieku par jūsu talantu, neatlaidību, zinātnieka intuīciju un milzu gribasspēku, kas motivē jūs tālākam darbam savu tēmu sekmīgai izstrādei un summējas mūsu valsts saimnieciskajos ieguvumos. Par šo atzinību un stipendiju piešķīrumu paldies L'ORÉAL Baltic ģenerāldirektoram Johanam Berga kungam, kā arī paldies Jūsu kā laureātu zinātniskajiem vadītājiem, kolēģiem, partneriem un ģimenēm. Paldies žūrijai tās priekšsēdētāja Jāņa Stradiņa vadībā un izsaku cerību, ka stipendija sniegs jums gandarījumu par paveikto un stiprinājumu pētījumu sekmīgai pabeigšanai. Tieši tāpat izsaku gandarījumu par to L'OREAL vārdā šodien izteikto priekšlikumu paplašināt stipendiju piešķīruma ģeogrāfiju, iekļaujot kopīgajā zinātnisko sasniegumu vērtējumā un gratificēšanā arī mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas jaunās zinātnieces - sievietes. Tādējādi tiks radīts precedents starptautiskai sadarbībai un pierādījumu gūs atziņa, ka zinātniskajai domai nepastāv robežas.

Novēlu, lai šī diena - 2016. gada 18. maijs - paliek jums piemiņā kā skaists gandarījuma brīdis kolēģu un draugu vidū un kā iedrošinājums jūsu tālākai zinātniskajai karjerai!