Zinātnes Vēstnesis
- 2008.g. 30.jūnijs
| Jānis STRADIŅŠ, LZA akadēmiķis Vispirms – gandarījums par to, ka žurnāls, kurš sākotnēji bija iecerēts kā resorisks izdevums, ieguvis plašus horizontus. Enerģētika ir viena no Eiropas, visas pasaules pamatproblēmām, tādēļ gribētu novēlēt, lai arī turpmāk šī problēma tiktu tverta ļoti plašā aspektā, ne tikai kā tīri tehniska vai ekonomiska problēma (izmaksas un cenas) vai kā ekoloģiska problēma (vides, gaisa piesārņojums, upju gultņu maiņa), bet arī saistībā ar nākotnes sabiedrību. (Par teicamu šāda skatījuma piemēru var nosaukt žurnālā publicētos fragmentus no Artura Boruka grāmatas “Cīņa par Orienta naftu”, un varētu tikai vēlēties, lai to publicēšana turpinātos.) Enerģētika balstās uz dažādu zinātņu kopdarbību, tādēļ gribētos, lai šī kopdarbība žurnālā atspoguļotos dziļāk un lai žurnāls iegūtu plaša profila populārzinātniska žurnāla raksturu, zināmā mērā aizpildītu to vietu, ko savā laikā ieņēma žurnāls “Zinātne un Tehnika”. |
Otrs novēlējums – parādīt jauno un oriģinālo, ko Latvijas zinātnieki enerģētikā, ekonomikā un citās jomās spēj dot XXI gadsimta zinātnei. Līdz ar to ļoti aktuāls kļūst jautājums par šī žurnāla varianta izdošanu krievu valodā, lai tas kļūtu par tiltu starp Eiropas Savienību un krievu valodā runājošo telpu. Eiropas enerģētika ir un būs ļoti atkarīga no Krievijas naftas, gāzes, upju resursiem, un šīm abām pusēm, neatkarīgi no to politiskajām nostādnēm, enerģētikas ziņā ir jātuvinās. Te nu Latvija var būt par zināmu saistītājposmu.
Trešais novēlējums – neaizmirst vēsturi un tradīcijas! Vairāk parādīt Latvijas enerģētikas vēsturi, sākot no visagrākajiem enerģijas iegūšanas veidiem – pirmajām vēja un ūdens dzirnavām jau no XIII gadsimta. 1797. gadā grāfs Mollins Rīgā iznākušajā žurnālā “Neue Nordische Miscellaneen” raksta par Limbažu “sausajām dzirnavām” – ūdens dzirnavām bez ūdens. Interesanti būtu lasīt par Daugavas ūdens regulēšanas vēsturi, jo Rīga un Daugava ir ļoti mainījušās. Vai par Ostvaldu kā enerģētiķi. Par dzejnieku Eduardu Veidenbaumu kā zinātnes popularizētāju lasām šajā “E&P” numurā. Veidenbaums, 24 gadus vecs jauneklis, ņemas spriest par mehānikas pamatprincipiem! Var tikai vēlēties, lai ar “E&P” palīdzību rastos jauni cilvēki, kas domātu par pamatlietām.
Juris EKMANIS, LZA akadēmiķis
Ar patiesu prieku sveicu žurnāla veidotājus jubilejā – iznācis jau 50. numurs! Saturiskais progress šajos 50 numuros sajūsmina un, pats galvenais, nav ne mazāko pazīmju, ka šīs progress varētu apstāties. Mūsu laiks ir nolicis enerģētiku dzīves priekšplānā, un žurnālā notikumi par un ap šo tematiku ir ļoti uzskatāmi parādīti. Turklāt par to var izlasīt ļoti operatīvi, nevis pēc daudziem mēnešiem, kā citos līdzīga rakstura izdevumos.
Žurnāls ir spējis ieņemt nišu starp labu zinātniski populāru un zinātniski nopamatotu stilu Daudzus rakstus, kurā ar skaitļiem un līknēm parādīts bagātīgs faktu materiāls, izmanto ne tikai studenti, izstrādājot savus kursa darbus, bet, atsaucoties uz avotu, arī zinātnieki savās publikācijās. Tas ir bezprecedenta gadījums, kad izdevums ir atzīts gan tīro praktiķu, gan enerģētikas nozares zinātnieku vidū.
Novēlu šo nišu paturēt arī turpmāk. Ar prieku lasīšu katru nākošo numuru.