Latvijas Zinātņu akadēmijas 2. stāva foajē 2016. gada 14. jūnijā atklāja gleznotāja Jāņa Zemīša (1940 - 2008) piemiņas izstādi.

Gleznotājs un pedagogs Jānis Zemītis (1940-2008) pieder tai mākslinieku paaudzei, kas sevi pieteica 1960. gadu otrajā pusē. 1960.-70. gados Jānis Zemītis radīja virkni izteiksmīgu, augsti novērtētu daudzfigūru kompozīciju. Tajās atspoguļojās mākslinieka interese par plakni, kompozīcijas ritmu, simetriju, stabilitāti. Šie principi saglabājās gleznotāja tik iemīļotajās klusajās dabās, kas viņa daiļradē pakāpeniski ienāca 1970. gados, bet nākošajās dekādēs kļuva par dominējošo žanru, risinot formas un satura attiecību jautājumus. Šīs klusās dabas liek domāt par turpinājumu latviešu kubismam, kas bija aktuāls 1920. gados. Tanī pat laikā Jāņa Zemīša daiļrade saglabā savu individuālo raksturu un oriģinalitāti. Pēdējos dzīves gados J.Zemītis vairāk pievērsās liela formāta figurālām gleznām. "Interese par cilvēka iekšējo pasauli, dzīves, mūžības un nāves tēma ienāca mākslinieka ikdienā organiski un šķietami nemanot. (...) Īpašu nozīmi iegūst naktstauriņa tēls. Tas simbolizē dvēseles patiesības meklējumus.(...) Motīvos ienāk jauna - mūžības dimensija."(A.Avotiņa).

Visu mūžu J.Zemītis ir veltījis savam aicinājumam - glezniecībai. Tomēr paralēli tam viņš bija arī izcils pedagogs neskaitāmiem skolēniem un studentiem (1965-1981.gadam bija skolotājs J.Rozentāla Rīgas mākslas skolā, vēlāk - docents, profesors Latvijas Mākslas akadēmijā, vadījis arī LMA Glezniecības katedru un LMA senātu, kā arī profesoru padomi), kā arī bija mīlošs tētis četriem bērniem un vectētiņš daudzajiem mazbērniem.

Jānis Zemītis bija ļoti paškritisks pret sevi un savu veikumu, tādēļ reti rīkoja personālizstādes. Pie katras gleznas viņš strādāja gadiem ilgi, "noslīpējot" to līdz pilnībai. Pēc gleznotāja aiziešanas mūžībā 2008.gadā viņa ģimene katru gadu organizē piemiņas izstādes.

Šajā izstādē Latvijas Zinātņu akadēmijā tiek eksponēti Jāņa Zemīša pasteļi, no kuriem lielākā daļa ir tapusi gleznojot brīvā dabā. "Šķiet ikvienā ainavas fragmentā ir ieraudzīts glezniecisks motīvs. Ir tapušas neskaitāmas skices - ziedošas ābeles, koku stumbru studijas, mazo ieliņu pieticīgā apbūve. Par īpaši piemērotu materiālu šādām studijām kļūst pastelis. Tas saskan ar vizuālo pasaules redzējumu - reizē ir zīmējums un krāsa. Izmantojot tumšus tonētus pamatus, arī šajos darbos ienāk krasi kontrasti un precīzi laukumi, stabili simetriski risinājumi. (...) Par nebeidzamu iedvesmas motīvu vispirms jau rosinoši romantiskais Pārdaugavas gars. (...) Fascinējošs ir ģimenes iekoptais dārzs - sievas Silvijas lolotie īrisi, rozes, ceriņi - krāšņās formas, košais kolorīts, spilgtie kontrasti. Ainavas top arī kā ceļojumu piezīmes." (A.Avotiņa)

Izstāde ir brīnišķīga iespēja skatītājiem no jauna atklāt gan zināmo, gan vēl neiepazīto Jāņa Zemīša daiļradi.

Mākslinieka Jāņa Zemīša ģimene: kundze Silvija ar dēliem Eiženu un Kārli, mazmeitu Elzu, meitu Esteri un audžudēlu Aronu A.Edžiņas foto