2016. gada 27. maijā Jaunjelgavā norisinājās SĒLIJAS 8. KONGRESS, kura ietvaros ziņojumus nolasīja un kongresa darbā iesaistījās VPP EKOSOC-LV programmas vadītāja, akadēmiķe, Dr.habil.oec. Baiba Rivža un pētnieces Dr.oec. Viktorija Zaļūksne, Dr.oec. Zane Bulderberga un LLU doktorante Līva Griņeviča.

Kongresa ietvaros VPP EKOSOC-LV programmas vadītāja Baiba Rivža uzstājās ar ziņojumu "Veiksmes un iespējas Sēlijas novadu ekonomikā", norādot uz Sēlijas novadu veiktspēju virzībā uz viedu attīstību.

Ziņojuma iesākumā programmas vadītāja B. Rivža klātesošajiem pastāstīja par VPP EKOSOC-LV programmas būtību, mērķiem, izaicinājumiem un 10 apakšprojektu veikumu 1. un 2. programmas posmā, kā arī iepazīstināja ar programmas ietvaros plānoto forumu "Gudra izaugsme. Izaicinājumi un risinājumi", kas norisināsies no 2016. gada 3. novembra līdz 4. novembrim Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Sadarbībā ar zinātnisko žurnālu "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" tiks izdots foruma rakstu krājums.

Akadēmiķe Baiba Rivža vada arī vienu no VPP EKOSOC-LV apakšprojektiem 5.2.3. "Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā", līdz ar to savā prezentācijā akadēmiķe klātesošajiem detalizēti izklāstīja arī par 5.2.3. projekta galvenajiem pētījumu virzieniem. Projekta mērķis ir apvienot vairākus zinātņu virzienus (ekonomisko, socioloģijas, pārvaldības) Latvijas reģionu un lauku teritoriju izpētē, izveidot ilgtspējīgas Latvijas reģionu un lauku un attīstības vīziju, balstoties uz iedzīvotāju un pašvaldību vadītāju viedokļiem un pozitīvās prakses piemēriem Latvijā un ārzemēs, kā arī izplatīt pētījuma gaitā iegūtās vispārīgās atziņas sabiedrībā un piedāvāt lietišķus priekšlikumus kontaktos ar politiķiem un pašvaldību darbiniekiem, lai veicinātu zinātnisko atziņu pārnesi uz praktisku rīcību.

Ziņojuma turpinājumā programmas vadītāja B. Rivža stāstīja par viedas telpas veidošanos ietekmējošiem faktoriem, kas programmas pētījumu ietvaros iedalīti 4 blokos: viedi resursi, viedi iedzīvotāji, vieda ekonomika un vieda pārvalde. Šos blokus projekta 5.2.3. pētnieki analizē visos Latvijas novados.

B. Rivža ziņojumā uzsvēra, ka laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam visos Sēlijas novados uzņēmumu skaits ir ievērojami pieaudzis. Sēlijas novadu grupā Neretas novada pašvaldībā ir ievērojami audzis zināšanu ekonomikas nozaru uzņēmumu īpatsvars, kas pozitīvi ietekmējis arī pašvaldības nodokļu ieņēmumus. Sēlijas novadu grupā Neretas pašvaldībā tie bijuši visaugstākie.

Kā spilgts piemērs zināšanu ekonomikas uzņēmumu nozarē tika minēts Neretas novadā reģistrētais uzņēmums SIA "Lokea", kas nodarbojas ar datorprogrammēšanu. Lai gan uzņēmumā strādā 3 darbinieki, uzņēmuma līdzekļu neto apgrozījums pēdējo gadu laikā ir strauji audzis, kā arī uzņēmumam ir augsti rentabilitātes rādītāji. Šis ir viens no piemēriem, kā var attīstīt novadu, pat ja tajā ir maz iedzīvotāju.

Ziņojumā tika minēti arī viedas telpas veidošanos ietekmējošie faktori Sēlijas novados, uzsverot, ka viedas pārvaldes ziņā līderi ir Aknīstes un Salas novadi, viedā resursu izmantošanā līderi ir Ilūkstes un Jēkabpils novadi, viedu iedzīvotāju, t.i. maksimāli aktīvu un izglītotu iedzīvotāju ziņā, līderi ir Ilūkstes un Viesītes novadi, savukārt viedas ekonomikas ziņā līderi ir Ilūkstes un Aknīstes novadi.

Paneļdiskusijas "Sēlijas izaugsmes iespējas virzībā uz viedu teritoriju" ietvaros VPP EKOSOC-LV pētniece V. Zaļūksne uzstājās ar ziņojumu "Jaunjelgavas pilsētas un novada izaugsmes iespējas" un iepazīstināja klausītājus ar Jaunjelgavas pilsētas un novada uzņēmumu nozaru sastāvu un to attīstības tendencēm, kā arī novada vadošo nozaru attīstības riskiem un traucējošiem faktoriem.

Tā kā gan Jaunjelgavas pilsētā, gan Jaunjelgavas novadā vadošās nozares saistītas ar mežsaimniecību un mežizstrādi, kā arī ar koksnes produktu izstrādājumu ražošanu, situācija šajās nozarēs kopumā var ietekmēt novada un pilsētas ekonomisko attīstību, nodarbinātību un iedzīvotāju individuālo dzīves līmeni.

Mežsaimniecības un koka izstrādājumu ražošanas nozares ir atkarīgas no daudziem, tajā skaitā, globāliem faktoriem, tādiem kā, starptautiskā nestabilitāte, kas ietekmē kokmateriālu eksporta plūsmu, pieprasījumu un piedāvājumu; tirgus konjunktūras - Latvijas kā bufervalsts pozīcija kokmateriālu tirdzniecībā ar Skandināvu valstīm - īpaši Zviedriju; birokrātiskā sloga pieaugums - Zaļās sertifikācijas prasību ieviešana Latvijas meža īpašniekiem un pārstrādātājiem; uzņēmējdarbības ilgtermiņa plānošanas grūtības un līdz ar to uzņēmēju grūtības plānot ilgtermiņa ieguldījumus 20-30 gadu perspektīvā un norēķināties par līzingā esošo tehniku. Kopumā meža nozares eksperti atzīmē, ka izvēloties ilgtspējīgu vai īslaicīgu biznesa stratēģiju, laika gaitā vinnētāji būs tie ilgtspējīgi domājošie uzņēmumi, kuri veic koksnes pārstrādi un kokmateriālu produktu ražošanu. Savukārt, kokmateriālu iepirkuma cenām un līdz ar to arī uzņēmu apgrozījumam regulāra svārstīšanās ir raksturīga. Tā nav izšķiroša lieliem uzņēmumiem, lai gan pasliktina ikgadējos rādītājus, tomēr svārstības var nopietni ietekmēt mazos uzņēmumus un līdz ar to arī vietējo nodarbinātību.

Paneļdiskusiju "Kultūras mantojums kā gudru attīstību veicinošs faktors" vadīja LZA Ekonomikas institūta direktore, Dr.paed. Ņina Linde.

Paneļdiskusijā no VPP EKOSOC-LV programmas uzstājās pētniece L. Griņeviča un prezentēja ziņojumu "Kultūras mantojums kā gudru attīstību veicinošs faktors", uzsverot, ka kultūras mantojumu var skatīt divos aspektos: kultūrvēsturiskās vērtības aspektā - mantojums kā garīga vērtība - un mūsdienu sociālekonomiskajā aspektā - mantojuma komercializācija vietējās kopienas saimnieciskās dzīves aktivizēšanai. Kultūras mantojumu kā sociāli ekonomisku vērtību konkrētam novadam piederīgie iedzīvotāji var veiksmīgi izmantot mājražošanā, apgūstot novada, kā arī ģimenes vēsturiskās tradīcijas. Balstoties uz tradīcijām, var veidot jaunu un unikālu produktu vai pakalpojumu, kas ir īpašs tikai konkrētam novadam un nav sastopams citos novados. Tradīciju pārņemšana var izpausties gan produktos amatniecībā, tēlniecībā, mākslā, rūpniecībā, kā arī produktos un pakalpojumos tūrisma jomā, tādā veidā popularizējot arī novadu un veicinot tā atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Kā spilgts piemērs minama plašāku atpazīstamību ieguvusī Latvijā izgatavotā šalle ar Lielvārdes jostas zīmes motīviem.

Ziņojuma ietvaros tika arī uzsvērta gastronomiskā kultūras mantojuma nozīmība kā līdzeklis Sēlijas novadu tradīciju aktualizācijai un arī peļņas iespēja vietējām saimniecībām, nezaudējot paša mantojuma kultūrvēsturisko vērtību.

Ziņojumu sagatavoja VPP EKOSOC-LV programmas
pētnieces Viktorija Zaļūksne un Līva Griņeviča

Sēlijas kongresu sveic akadēmiķis Jānis Stradiņš

Tribīnē akadēmiķe Baiba Rivža