RSU pētnieki: Ekonomiskās krīzes sekas un mācībstundas politiskā līmenī nav apzinātas; turpmākām krīzēm Latvija nav gatava
18-06-2016
Globālo ekonomisko un finanšu krīzi Latvija pārvarēja iedzīvotājiem sāpīgā veidā,
pielietojot iekšējo devalvāciju, kas deva īslaicīgu stabilizāciju par dārgu
sociālo cenu - palielinājās emigrācija, sociālā nevienlīdzība un vertikālā
spriedze starp politisko eliti un vienkāršajiem iedzīvotājiem, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunatklātajā kolektīvajā
monogrāfijā "Ekonomiskā
krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša". Turklāt politiskā līmenī turpmāko
krīžu menedžmenta modelis vēl arvien nav izstrādāts - uz to diskusijā grāmatas
atklāšanā norādīja politikas un ekonomikas eksperti.
"Nekad
neesmu piekritis tam, ka veids, kā Latvija pārvarēja krīzi, ir veiksmes stāsts.
Domājot par nākotni - tāda veida ekonomika, kāda ir Latvijā, ir pakļauta
krīzēm. Tajās mums uzmanības fokusā jāpatur ne tik daudz uzņēmēji vai cilvēki
darbspējīgā vecumā, bet tieši sociāli neaizsargātākās grupas," politiķis Ivars
Godmanis norādīja sociālantropologa Klāva Sedlenieka vadītajā diskusijā, kur bijušais
Latvijas Ministru prezidents piedalījās kopā ar politologu prof. Juri
Rozenvaldu, prof. Innu Dovladbekovu, RSU dekāni Taņu Lāci, kā arī pētniecēm
Diānu Kalniņu un Sanitu Vasiļjevu.
Vaicāti,
vai Latvija ir gatava turpmākām krīzēm, eksperti norādīja uz vairākiem
trūkumiem valsts pārvaldē, krīzes risināšanas posmā trūka vienots un nosvērts
skatījums uz risināšanas mehānismiem, bet pēckrīzes periodā politiskā līmenī
pietrūkusi šīs pieredzes apkopošana un analīze. "Iedzīvotāji, protams, ir
izdarījuši savus secinājumus - ir piesardzīgāki, tērējot nopelnīto un plānojot
kredītus, kā arī ilgtermiņa noguldījumus. Vērtējot pēc mūsu veiktajām aptaujām
tas galvenokārt tādēļ, ka nevar paļauties uz sociālo aizsardzību no valsts
puses," uzsvēra prof. Inna Dovladbekova.
Lai noskaidrotu, kā Latvijas iedzīvotāji ir
pārvarējuši krīzi, 2013.-2015.gadā RSU zinātnieki īstenoja pētījumu "Krīzes
pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti". Analīzes
pamatā ir plaša empīrisko pētījumu bāze un pētījumu rezultāti apkopoti RSU
profesora Sergeja Kruka redakcijā izdotajā kolektīvajā monogrāfijā "Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta
pēcgarša", ko veidojis 12 autoru kolektīvs: Anželika Berķe-Berga, prof. Inna
Dovladbekova, Diāna Kalniņa, Normunds Kozlovs, prof. Sergejs Kruks, Ksavjē
Lands, Taņa Lāce, asoc.prof. Anda Rožukalne, asoc.prof. Ritma Rungule,
asoc.prof. Ilva Skulte, Sanita Vasiļjeva un asoc.prof. Dainis Zelmenis.
Tā kā krīze
ir skārusi vairākumu iedzīvotāju (aptaujā to atzinuši 80% respondentu),
pētnieki izvirzīja pieņēmumu, ka negatīvā pieredze būs aktivizējusi viņu
sociālo dzīvi, kopīgas problēmas risinot mijiedarbībā ar līdzpilsoņiem.
Pieņēmums nav apstiprinājies. Par spīti tam, ka jau daudzus gadus respondenti
negatīvi vērtē valsts pārvaldes darbu, viņi nav gatavi īstenot pilsoņa lomu,
formulējot alternatīvo dienaskārtību, dibinot interešu, savstarpējās palīdzības
un tamlīdzīgas brīvprātīgas asociācijas. Izplatītākas ir individuālās problēmu
risināšanas taktikas: paļaušanās uz personiskajiem resursiem, bēgšana no
realitātes, pavadot laiku interneta sociālajos medijos, kā arī emigrācija uz
Rietumeiropu.
Rīgas
Stradiņa universitāte ir viena no modernākajām augstākās izglītības iestādēm
Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi - 2015.gadā tā atzīmē 65 dibināšanas
gadadienu un 25 gadus ārvalstu studentu uzņemšanai. RSU deviņās fakultātēs
līdzās ar medicīnu saistītajām studijām jau 16 gadus ir iespējams apgūt dažādas
modernas sociālo zinātņu programmas. RSU šobrīd studē 7120 studenti, to skaitā,
1475 pastāvīgi ārvalstu studenti. Papildu informācija par RSU ir pieejama
interneta mājas lapā www.rsu.lv.