Jānis Stradiņš

Skatījums uz LZA Senāta darbību, uzsākot jauno darba cēlienu

(Ievadruna LZA Senāta jaunā sastāva pirmajā sēdē)

Vadoties no Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartas, ko izstrādāja 1996. gadā un ko Saeima 1997. gada janvārī apstiprināja vienbalsīgi (ar likuma spēku), Senāts pārstāv ZA kopumu pilnsapulču starplaikā, pieņem tās vārdā lēmumus, sniedz Statūtu skaidrojumu, apkopo, precizē, atspoguļo viedokļus akadēmiskajā sabiedrībā par norisēm valstī un zinātnē.

Strādāsim ciešā saskaņā ar LZA prezidentu, prezidiju, nodaļām, kopā veidojot Senāta sēžu darba kārtību, saprotams, izvērtējot rosinājumus, kurus saņemsim no senatoriem, citiem ZA locekļiem, universitātēm, institūtiem, akadēmiskās sabiedrības. Centīsimies izvirzīt jautājumus, kas liekas nozīmīgi Latvijai un tās zinātnei, kur nepieciešama zinātnieku iejaukšanās. Analizēsim Latvijas zinātnes aktuālas problēmas, to risinājumam kopā ar Latvijas Zinātnes padomi radot ekspertu darba grupas.

Senāta uzdevums ir veidot starpdisciplināru domāšanu Zinātņu akadēmijā, uzturēt līdzsvaru starp zinātņu nodaļām (dabaszinātnes, eksaktās zinātnes, inženierzinātnes, medicīna, lauksaimniecība, humanitārās un sociālās zinātnes), uzturēt līdzsvaru starp universitātēm, uzturēt līdzsvaru starp Rīgu un reģioniem. Pēc šāda principa izraudzīts pats Senāta personālsastāvs, tā domājam veidot nākamo sēžu darba kārtību.

Senatoriem jābūt vispusīgi informētiem, arī ārpus pašu šaurās nozares ietvariem, domājošiem, lai tie spētu pārstāvēt ZA kopumā. Tā tas bija iepriekšējā Senāta gadījumā, kura pēdējā sēdē vairāki senatori izteica pārliecību, ka līdzdalība Senāta sēdēs darījusi tos gudrākus, pavērusi jaunu ieskatu problēmās, arī tādās, par kurām līdz šim nebija domāts. Jāuztur līdzsvars starp fundamentālām un lietišķām zinātnēm, arī inovācijām, arī zināšanu pārnesi gan sabiedrībā, gan uz tehnoloģijām. Taču te domāts dinamisks līdzsvars, attīstības veicināšana, ne stagnācija, un par to, ceru, gādās arī mūsu jaunie, dinamiskie, darboties gribošie ZA vadītāji ar savu optimismu un aktivitāti.

No otras puses, ZA katrā valstī ir īpaša institūcija. Tā ir demokrātiski elitāra, uz mūžu vēlētu zinātnieku kopa, kas likumsakarīgi noveco, kļūst konservatīva, nereti atpaliek no dzīvās zinātnes. ZA balstās uz tradīcijām, dažās valstīs, kā Anglijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Zviedrijā, uz gadsimtos sakņotām tradīcijām. Pie mums 70 gados, varētu arī sacīt, 25 gados ir izveidotas tradīcijas, zināmi rituāli, un arī tas ir būtiski. Tradīcijās arī ir spēks, ne tikai sagurums. Mēs tās paplašinājām uz 1815., 1775.gadu, atzīmējot 2015.gadā Academia 200. Akadēmijai jāveicina un jāapzina savas valsts zinātnes izcilākie momenti, jāievēl jauni locekļi, jāpiešķir balvas, jāizvērtē situāciju zinātnē, jārosina jauni risinājumi, jāapspriež starptautiskā sadarbība, īpaši ar ES, Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Vāciju. Atcerēsimies, ka ZA ir Latvijas zinātnes reprezentante gan pašu valstī, gan starptautiskajā zinātnes pasaulē.

LZA prestižs pašreiz ir samērā augsts. Gan pašu sabiedrībā, gan ārzemēs tās vārdam ir laba skaņa. Savulaik LZA bija tā, kas 1999.gadā iedibināja Baltijas valstu ZA intelektuālās sadarbības konferenču tradīciju, vēl agrāk - Baltijas asamblejas balvu zinātnē (sākotnēji tāda nebija paredzēta). Šo prestižu nedrīkstam zaudēt, kā tas, piemēram, daļēji noticis ar Rakstnieku savienību, kuras darbība stipri reducēta, lai gan tās jaunais vadītājs Arno Jundze pieliek visas pūles prestiža celšanai.

ZA būtu jāuzņemas aktīvāka loma valsts pētniecisko programmu vadībā, zinātnieku sabiedrības saliedēšanā, cīņā pret dažu ierēdņu birokrātiskiem lēmumiem. Pašai ZA būtu aktīvāk jāpievēršas praktiskajai dzīvei. Arvien jāuzsver, ka Latvijas zinātnē ir daudzi pozitīvi sasniegumi, pozitīvas tendences. Diemžēl ļoti daudzās nozarēs ar saviem rādītājiem, par kuru objektivitāti būtu jādiskutē, mēs atpaliekam no ES un pat no kaimiņu valstīm. Novērst to nebūs viegli, īpaši ievērojot zinātnes katastrofāli zemo finansējumu un tā neregulāro pieejamību pētījumiem.

Senāta sēdēs noklausīsimies zinātniskus referātus par aktuālām Latvijas zinātnes tēmām, obligāti - akadēmiķu pretendentu zinātniskos ziņojumus (šogad tādi ir 8, tas ir rekordliels skaitlis un neizniekosim iespēju ievēlēt labākos, perspektīvākos, aktīvākos cilvēkus), izvērtēsim kandidātus (senatoru aptaujas ir izšķirīgas pilnsapulces balsojumam). Piešķirsim ik gadu divas Lielās medaļas, daudzas vārdbalvas (kuru nozīmīgums būtu ceļams), apspriedīsim stipendijas (L'Oréal). Izvirzīsim darbus Baltijas asamblejas, Ministru Kabineta balvām, Atzinības rakstiem, dažādām medaļām (arī starptautiskām), izvērtēsim gada sasniegumus zinātnē - viss tas ir Senāta prerogatīva. Īpaši auglīga bijusi sadarbība ar F.Ungera Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmiju - Feliksa balvu piešķiršana, EZMA izbraukuma sēžu organizēšana - šo sadarbību noteikti turpināsim.

Ne mazāk svarīga ir zinātnes un inovāciju politikas veidošana un motivēšana. Šajā ziņā senatoriem svarīgi būtu zināt BIRTI nostādnes, par kurām nākamajā Senāta sēdē jūnijā solījies ziņot viceprezidents Andrejs Ērglis. Piekrītu viceprezidentam Andrejam Krasņikovam, ka būtu dodami ieteikumi Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai, ministrijām, ka jāakcentē ZA devums un neizmantotās potenciālās iespējas, jāraksta ieteikuma vēstules, taču tas jādara pēc rūpīga ekspertīzes darba un ne katrā Senāta sēdē. Dažādiem uzdevumiem jāveido ekspertu grupas kopā ar LZP, sarīkojot diskusijas zinātnieku vidē, ne tikai Senātā vien.

Jāizvērtē ne tikai zinātnes izcilība, bet konkrētu jomu kvalitāte. Īpaši valsts budžeta veidošanas reizēs visiem aktīviem senatoriem būtu jāiesaistās, jāveic zinātnes lobisms, lai zinātni nefinansētu pēc atlikuma principa, lai zinātnes likumi un MK noteikumi veicinātu inovatīvu zinātni un ieinteresētību tehnoloģiju pārnesei. Atrodoties veselīgā opozīcijā, tomēr jāatceras, ka Zinātņu akadēmija finansiāli ir atkarīga no zinātnes budžeta, no Izglītības un zinātnes ministrijas labvēlības, tādēļ nedrīkst būt populistiska.

Taču ZA jābūt zinātnes lobistei un jāveicina ne tikai ZA, bet arī visas Latvijas zinātnes prestiža celšana sabiedrībā, īpaši nostiprinot dabaszinātņu prestižu, ar reāliem sasniegumiem, inovatīvu iniciatīvu veicināšanu, piemēram, atbalstot BIRTI un Inovatoru apvienības platformas.

Jāplāno Senāta sēdēs zinātnes popularizēšana sabiedrībā vispār, īpaši jāveicina arī humanitāro un sociālo zinātņu prestižs. Šajā ziņā cerības liekam gan uz A.Krasņikovu, P.Trapencieri, gan uz R.Karnīti un B.Rivžu, kurām liela pieredze popularizēšanā, protams, pirmām kārtām uz prezidentu O.Spārīti un viceprezidentu A.Ērgli. Plašsaziņas līdzekļi, darbs ar jaunatni, bērniem, intervijas, Zinātnes naktis - viss tas jāpatur arī Senāta rūpju lokā.

Senāta sēdēs tradicionāli apspriežam valsts nozīmes pētījumu programmas, īpaši Letoniku, Ekosoc, ko aprūpē LZA, arī pārējās programmas, taču jāpanāk, lai ZA nākamajos posmos aprūpētu programmas arī dabaszinātņu nozarēs, medicīnā, viedās specializācijās. Arī Eiropas projektu kvalitāte jāapspriež, jāvērtē, īpaši, ja manām kavējumu. Senāta sēdēs svarīgi analizēt ārpus Latvijas strādājošo Latvijas zinātnieku sasniegumus un problēmas. Pašreiz daudzi nozīmīgi Latvijas panākumi zinātnē gūti ārpus Latvijas, daži jānoklausās Senāta sēdēs, jāgatavo programma IV Pasaules Latviešu zinātnieku kongresam.

Būtiski jāpārvar plaisa starp jaunajiem zinātniekiem un ZA, neatsvešinot jaunos no ZA. Patiešām, zinātnieku novecošanās, kopā ar visai lieso finansējumu, pašreiz ir galvenais traucēklis zinātnes attīstībai Latvijā. Pašreizējā zinātnes stratēģija Latvijā, pareizāk sakot, tādas neesamība, ved mūs strupceļā. Ir taisnība apgalvojumam, ka, beidzoties Eiropas naudām, var pienākt gals pētniecībai Latvijā. Jāskatās reāli, bez populisma, nepārslavējot sasniegumus, bet arī nenoniecinot sevi. Palasīsim BIRTI uzdevumā veikto I.Kurzemnieces pētījumu, skaitļi dažviet ir biedējoši.

Senātā regulāri apspriežamas lietas, kas tieši ietilpst ZA funkcijās - Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija, Emeritēto zinātnieku padome, Terminoloģijas komisija, kuras 70-gadi pieminēsim šoruden, arī ZA Vēstu un "Zinātnes Vēstneša" izdošanu. LZA Fonda darbību, kuru vadīs akad. B.Andersons un kuram būtu jāpiesaista jauni mecenāti. Arī Augstceltnes un izīrētāja Jura Millera konflikti būs vēl šad tad jāizskata, par to gan spriedīs galvenokārt Valde, taču arī Senātam jābūt informētam vispārējos vilcienos.

Vēlreiz atgriežoties pie zinātnes stratēģijas, domāju, ka Senātam būs jāizsaka, ja nepieciešams, savs viedoklis par neatkarīgo zinātnes centru likteni, patvaļīgu apvienošanu, ko neregulē Zinātnes padome, paši institūti, bet voluntāri ierēdņu lēmumi. Protams, zinātnisko institūciju skaits jāreducē, varbūt uz 20, varbūt pat nelielāku skaitu, tas ir pozitīvi, RTU to jau veic, arī LU, bet šis jautājums jālemj institūtiem un universitātēm, nevis ministriju ierēdņiem vien. Tas attiecas uz Teikas rajona institūtiem, tur dislociētajiem kādreizējiem ZA institūtiem, uz "Silavas" un Nacionālā Botāniskā dārza apvienošanu. Jāapsver varianti, institūtiem brīvprātīgi vienojoties, jo runa taču ir par institūtiem, kas starptautiskajā vērtējumā saņēmuši "5" un "4", īpaši KĶI un OSI.

Varbūt ZA Senāta uzdevumi tverti pārāk plaši, galu galā institūti, universitātes ir autonomi veidojumi, kas nav pakļauti ZA. Tā patiešām vairāk ir ministriju, LZP, ne LZA prerogatīva. Taču LZA klātbūtni ir jāsajūt. Savs viedoklis, atbalsts vai noraidījums daudzos jautājumos ZA būtu šad un tad jāizsaka. Bez populisma, reāli, īpaši uzņemoties aktīvāku lomu valsts programmu veidošanā.

Protams, iedziļināties visās Latvijas zinātņu sāpju lietās, aptvert zinātni kopumā Senāts nebūs spējīgs un nav arī aicināts. Nevarēsim visu izspriest, taču vēlamies, lai par aktuāliem jautājumiem senatorus regulāri informētu ZA prezidents, ģenerālsekretārs, viceprezidenti, nodaļu vadītāji, pēc mūsu lūguma arī universitāšu pārstāvji - Senāta locekļi. Mēs priecājamies, ka mūsu vidū ir abu lielāko universitāšu rektori I.Muižnieks un L.Ribickis. Ceru, ka viņi atradīs laiku piedalīties sēdēs. Un katrs senators ir atbildīga, ietekmīga persona savā nozarē, autoritāte.

Svarīgs jautājums ir LZA iesaiste LR 100-gadē. Tas varētu būt IV Pasaules Latviešu zinātnieku kongress, krājums "Latvieši un Latvija" angļu un krievu valodā 2018. gadā, par kura tapšanas gaitu dzirdēsim - apstiprināsim saturu. Latgales apvienošanai ar pārējo Latviju 2017. gada maijā apritēs 100 gadi, varbūt jārīko izbraukuma sēde Rēzeknē. 2017. gadā aprit 25 gadi kopš LZA transformēšanās 1992. gadā un 20 gadi kopš LZA Hartas legalizēšanas Saeimā. Līdz ar to LZA likumīgi ieiet Latvijas valsts vēsturē, taču ir arī priekšvēsture, par ko jārunā. 2018. gads ir ne tikai Latvijas valsts 100-gade, bet arī Rīgas Latviešu biedrības 150-gade, kur 1869. gadā veidojās Zinību komisija, Zinātņu akadēmijas priekšpakāpe, kā to daudzos vēsturiskos avotos raksturo. Zinātne Latvijas vēsturē kā nacionālās kultūras un patriotiskās pašapziņas avots. Patriotiskā audzināšana, jauns skatījums uz Latvijas vēsturi.

2019. gadā ir LU 100 gadu jubileja, arī tai ZA nevar paiet garām. Senāts varētu rosināt iekļaut LU 100 gadu jubileju UNESCO vēsturisko atceru reģistrā (2012. gadā ar RTU 150-gadi tas gan neizdevās), plašākā - Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sintētiskā kontekstā, kopībā. Esmu aicināts par to runāt LU stratēģiskās padomes sēdē un pēc tam varbūt Senātā ziņošu, kad pienāks laiks.

Atzīmēsim ievērojamāko zinātnieku atceres saistībā ar Latvijas 100-gadi, kā tas notika Paula Lejiņa un Gustava Vanaga jubilejas gadījumā, varbūt arī runāsim par zinātnieku piemiņas vietām un piemiņas saglabāšanu. Joprojām aktuāla paliek K.Barona, K.Valdemāra, arī A.Bīlenšteina vārdbalvu iedibināšana Zinātņu akadēmijā, par ko spriedām jau pērn.

Sadarbība ar reģioniem tiks organizētas EKOSOC, Letonikas programmas un atsevišķas Senāta izbraukuma sēdes - tādas savulaik rīkotas Jelgavā LLU, OSI. Nākotnē varētu izbraukuma sēdes plānot Torņkalnā, Ķīpsalā, RSU, arī Teikas institūtos, Rēzeknē. Varbūt Ventspilī, Radioastronomijas centrā. LZA  piedalīsies jau šomēnes 8. Sēlijas kongresā Jaunjelgavā.