16. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā notika gadskārtējs pasākums, kurā tika godināti AS "Latvijas Gāze", firmas "ITERA Latvija", Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda balvu laureāti - gāzes un siltumtehnikas speciālisti, orgānu transplantologi, vides zinātnieki, ainavu arhitekti.

AS "Latvijas Gāze" ilggadējais vadītājs, tagad - Padomes konsultants, LZA goda mecenāts Adrians Dāvis savā uzrunā teica, ka viss spēks ir jaunajā paaudzē, un to šīgada laureāti pierādīja visā pilnībā, neraugoties uz ļoti nopietnām nominācijām.

Par mūža devumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītajās nozarēs AS "Latvijas Gāze" balvu (ar nelielu smaidu) pasniedza Inženierzinātņu doktoram ANATOLIJAM BORODIŅECAM. Kā lai nesmaida - jauns cilvēks, kurš pirms desmit gadiem, 2006. gadā, toreiz RTU doktorants būdams, saņēma AS "Latvijas Gāze" balvu jaunajiem zinātniekiem par darbu "Daudzdzīvokļu ēku siltuma patēriņa dinamikas analīze", šoreiz nominēts kategorijā par mūža devumu. Faktiski te nav nekādas pretrunas - Anatolijs šajā neilgajā laikā ir paveicis tik, cik dažs labs visā radošajā mūžā - izstrādājis un sekmīgi realizējis jaunu pētījumu un studiju virzienu ēku energoefektivitātes optimizēšanā, ir kļuvis par vienu no vadošajiem zinātniekiem šajā jomā, pārstāv Latviju Eiropas Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas inženieru savienības federācijā (REHVA), kur 2015. gadā ieguvis goda biedra statusu. Ar Fulbraita stipendiju stažējies Pensilvānijas Universitātē (ASV), kur iemācījies nebaidīties piedalīties starptautisku projektu konkursos un pretendēt uz finansējumu. Pats vada modernu ēku inženiersistēmu projektus un māca to studentiem, bez tradicionālajiem priekšmetiem pasniegdams topošajiem būvinženieriem un arhitektiem jaunu, paša izveidotu disciplīnu "Modernās nulles emisijas ēkas". RTU zinātņu prorektors prof. Tālis Juhna pieminēja arī Borodiņeca laboratorijā ierīkoto termokameru, kurā veic telpu klimata pētījumus un ... kopā ar bobsleja komandu pārbauda kamanu slieces.

Jauno zinātnieku kategorijā balvu saņēma inženierzinātņu doktore JEĻENA TIHANA par promocijas darbu "Apkures sistēmu konstruktīvie risinājumi pie zemas temperatūras siltuma avotiem". Jeļena ir izgājusi pilnu darba un studiju ciklu - koledža, praktiskais darbs, vakara studijas augstskolā, bakalaura, pēc tam maģistra zinātniskais grāds (abi darbi saņēmuši AS "Latvijas Gāze" stipendijas studijām RTU doktorantūrā). Promocijas darbs aizstāvēts 2014. gadā, apprecējusies 2015. gadā, jaunā māmiņa 2016. gadā. Adrians Dāvis, pasniegdams balvu, vēlēja neapstāties.

Atzīmējot medicīnas zinātnieku pašaizliedzīgo darbu kardioķirurģijas un orgānu transplantoloģijas jomā, AS "Latvijas Gāze" par ieguldījumu paaugstināta riska donoru orgānu transplantācijas attīstībā balvu piešķīra ārstam transplantologam, Transplantācijas centra "Balttransplant" Latvijas nodaļas vadītājam, Rīgas Stradiņa universitātes Transplantoloģijas laboratorijas vadošajam pētniekam un Ķirurģijas katedras docentam medicīnas zinātņu doktoram JĀNIM JUŠINSKIM. Viņa zinātniskās intereses saistītas ar asinsvadu patoloģijas nozīmi nieru transplantācijas pacientiem pirms un pēc transplantācijas, transplantācijas riska faktoriem un transplantāciju no paaugstināta riska donoriem. Zinātnieks, kurā vadošais Latvijas nieru transplantologs profesors Rafaels Rozentāls redz sava darba turpinātāju, pēc balvas saņemšanas atzinies, ka viņš labāk operē, nekā pārdzīvo tādu emocionālu stresu. Cits būtu gatavs saņemt pagodinājumus vai katru dienu, lai tikai nebūtu jāguļas zem skalpeļa.

Profesors Rafaels Rozentāls saņēma jaunā zinātnieka balvu vēl viena sava audzēkņa ķirurga transplantologa un RSU Transplantoloģijas laboratorijas pētnieka ALEKSANDRA MAĻCEVA vietā, kurš tobrīd piedalījās transplantologu konferencē ASV ar stenda ziņojumu. Viņš apbalvots par ieguldījumu pētniecībā nieru transplantācijā no donoriem pēc sirdsdarbības apstāšanās. Zīmīgi, ka tieši tobrīd notiekošajā Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas sēdē Aleksandra Maļceva promocijas darbs tika atzīts par aizstāvēšanai atbilstošu, tādēļ Aleksandram tā bija divkārša svētku diena, kurā diemžēl viņš pats nevarēja piedalīties.

Diemžēl svinīgajā balvu pasniegšanas ceremonijā aizņemtības dēļ nevarēja piedalīties arī "ITERA Latvija" prezidents Juris Savickis, kuram tas ir ne tikai amata pienākums, bet arī sirdslieta. Vides un Zemes zinātnes, ainavu arhitektūra ir tās nozares, kas ir ne tikai vitāli svarīgas katram iedzīvotājam, bet arī krāšņo dzīvi. Pēdējos gados tās savās rokās pārņēmušas sievietes, un šis gads nav izņēmums.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras docente, arhitektūras zinātņu doktore UNA ĪLE balvu saņēma par zinātnisko darbu "Dzīvojamo rajonu iekškvartālu ainaviskā kvalitāte Latvijas pilsētās". Tas ir pētījums par dzīves kvalitāti veidojošām urbānām sistēmām postsociālisma valstu dzīvojamos rajonos un to iekškvartālos Baltijas jūras reģiona kontekstā, apkopojot ainavisko vidi ietekmējošos faktorus. LZA prezidents Ojārs Spārītis, atceroties savu Rīgas jauno dzīvojamo rajonu pirmiedzīvotāja pieredzi, aicināja pētīt arī psiholoģisko faktoru, ar kādu jauno dzīvokļu iemītnieki metās uz mežu pēc jebkāda stādāmmateriāla savam tuksnesīgajam, neapzaļumotajam pagalmam.

Bioloģijas zinātņu doktori LAILU IKASI no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūta Dobelē ar pilnām tiesībām var saukt par Latvijas "ābolu māti", turklāt ne tikai tie, kuri apčubina ābelītes savā dārzā un lasa žurnālu "Ievas Dārzs", bet arī lielo komercdārzu īpašnieki. Balva par darbu kopu "Dārzkopības zinātne videi draudzīgu augļu dārzu izveidē" aptver darbu ābeļu un plūmju ģenētisko resursu izpētē un slimībizturīgu šķirņu selekcijā, sākot ar 1982. gadu. Pētījumu mērķis ir uzlabot ābeļu un plūmju šķirņu sortimentu, selekcionējot, pārbaudot un ieviešot ražošanā šķirnes ar kompleksu slimībizturību, piemērotas Latvijas klimatam, viegli kopjamas, ražīgas un ar uzlabotu augļu kvalitāti, palīdzēt audzētājiem ieviest videi draudzīgu saimniekošanas sistēmu augļu dārzos, sniedzot konsultācijas, informējot par jaunām šķirnēm un audzēšanas paņēmieniem. Akadēmiķe Edīte Kaufmane, raksturojot Lailu Ikasi, pieminēja gan gadskārtējos ābolu svētkus Dabas muzejā, uz kuriem katrs sevi cienījošs ābolu patērētājs cenšas tikt, gan to, ka Laila Ikase ir tāds cilvēks, no kura nekad nedzirdēs sliktu vārdu par citiem cilvēkiem un pie kura vienmēr var vērsties pēc padoma. "Ja Laila kaut ko nezinās pati, pateiks, kur to meklēt", viņa raksturoja kolēģes plašās zināšanas un atsaucību. Un ne velti. Padoma prasītāji laureāti ielenca arī pie apbalvošanai sekojošās kafijas tases.

Svinības kuplināja Rīgas Tehniskās universitātes vokālais ansamblis "Jauna nianse". Arī katrs laureāts ir ienesis jaunu niansi savā nozarē, parādījis jaunas iespējas un iedrošinājis nākamos balvu pretendentus.

Z.Kipere

Laureāti (no kreisās) A.Borodiņecs, J.Tihana, U.Īle, L.Ikase un J.Jušinskis kopā ar balvu sniedzējiem                                                                                                J.Brenča foto