2016. gada 26. oktobrī Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas - Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) - un Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība pauda vienotu nostāju pret valsts amatpersonu netālredzīgo rīcību ES fondu naudas izlietojumā un piedāvāja risinājumu - valsts amatpersonu, zinātnieku un uzņēmēju līdzvērtīga savstarpējā sadarbība, radot inovatīvus produktus ar augstu eksportspēju.

LZA prezidents Ojārs Spārītis akcentēja, ka tas, lai ar zinātniskajiem darbiem, ar inovatīvajiem projektiem un ar akadēmiskās zinātnes atklājumiem tiktu bruģēts visīsākais ceļš uz ražošanu, ir visas sabiedrības interesēs. Viņš uzsvēra, ka sarunās ar valsts pārvaldes institūcijām LZA, LTRK un gatavību pievienoties izteikusī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome jau var būt ietekmīgs spēks, mēģinot aicināt pēc lielākās lietderības principa koriģēt neveiksmīgi ievirzītas iniciatīvas un valdībā gatavošanās stadijā esošus budžeta dokumentus, pat MK noteikumus. LZA prezidents: "Zinātnieki vēlas, lai viņu viedoklis tiktu visīsākā un lietderīgā veidā sinerģiski sazobināts ar uzņēmēju viedokli un viņu vajadzībām, lai valsts administratīvās struktūras nekavētu, bet ar vislielāko labvēlības režīmu veicinātu šo dialogu. Mēs aicinām struktūrfondu līdzekļus tērēt nevis tādā shēmā, kā tā tikusi līdz šim piekopta, kad administrācijas pārstāvji pieaicina un pēc savas labvēlības principa dalās ar līdzekļu pārpalikumu ar zinātniekiem vai uzņēmējiem, bet zinātnieki un uzņēmēji būtu tie, kas sadarbībā ar administrācijas pārstāvjiem noteiktu galvenos perspektīvos attīstības virzienus, kuri ir galvenie produkti, kas būtu komercializējami, un tā varētu panākt mērķtiecīgu līdzekļu izmantojamu un samazināt valstī administratīvās izmaksas."

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, turpinot O. Spārīša teikto, uzsvēra, "ja mūsu mērķis ir produktīva eksporta pieaugums, tam bāzes pamats ir uzņēmēju un zinātnieku sadarbība". Pašreiz Latvijas galvenās problēmas, kas konstatētas arī dažādos ārvalstu pētījumos un reitingos, ir mazs iekšējais tirgus, dažādi birokrātiski slogi, biznesa sarežģītība un arī inovāciju trūkums. Vienotā zinātnieku un uzņēmēju pozīcija inovāciju pārvaldībā nosaka, ka, iesaistot gan valsts pārvaldi, gan uzņēmējus un zinātniekus, iespējams attīstīt uz inovācijām balstītu produktu ražošanu, kam ir augsta eksportspēja.

LTRK Padomes loceklis Aldis Gulbis, ironizējot par Latviju kā stratēģiju rakstīšanas lielvalsti, aicināja neradīt jaunas institūcijas nākamo ES fondu līdzekļu pārvaldībai, bet pielāgot un prasmīgi izmantot jau radītās, ieklausīties zinātnieku un uzņēmēju teiktajā. A. Gulbis uzsvēra ciešas zinātnieku un uzņēmēju savstarpējas sadarbības nepieciešamību sabiedrībai pieejama, kvalitatīva un starptautiskos tirgos atpazīstama produkta radīšanā. Viņa ieteikums valsts administrācijas pārstāvjiem: "Ja vēlaties panākt situāciju, ka uzņēmēji un zinātnieki sadarbojas, prasiet viņiem, kā to maksimāli labāk izdarīt! Tikai tad radiet administratīvos aktus atbilstoši šai kārtībai!"

Zinātnieku un uzņēmēju kopīgais redzējums par Latvijas inovāciju attīstību un pārvaldību, tāpat arī Latvijas zinātnieku parakstītais Latvijas inovāciju manifests 28. oktobrī Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdes ietvaros nodots Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Apkopoja I. Boldāne-Zeļenkova