Ida Jākobsone, LU asociētā profesore

Studiju programma "Uzturzinātne" apliecinājums veiksmīgai starpaugstskolu sadarbībai

Laikā no šī gada 5. līdz 7. oktobrim Rīgā notika trīs lielāko Latvijas augstskolu - Latvijas Universitātes (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), kuras kopīgi īsteno akadēmisko maģistra studiju programmu "Uzturzinātne", organizētā otrā starptautiskā zinātniskā konference "Uzturs un veselība". Konferences atklāšanas pasākumā piedalījās LR Veselības ministre Anda Čakša, Pasaules veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs, profesors Pēteris Trapencieris, LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks, RSU Zinātņu prorektore, profesore Iveta Ozolanta, LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, profesors Valdis Segliņš, fonda "Medicīnas izglītības un zinātniskās izpētes fonds" priekšsēdētājs Dins Šmits, kuru uzrunās izteiktā pamatdoma konferences dalībniekiem un klausītājiem - radoša informācijas apmaiņa, dzīvotspējīgu ideju attīstība, tālāka starptautiskas sadarbības veicināšana uzturzinātnes un uztura izglītības jomās, lai uz zinātniskiem pamatiem pilnveidotu "Uzturzinātnes" programmu un pētījumus uzturzinātnē.

Konference "Uzturs un veselība" bija otrais šāda līmeņa un mēroga pasākums ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, kuru organizēja iepriekš minētās augstskolas. Pirmā konference notika 2012. gadā. Tajā aktīvi piedalījās ne vien Latvijas starpaugstskolu maģistra programmas "Uzturzinātne" īstenošanā iesaistītie akadēmiskie mācībspēki un absolventi - doktoranti, pašreizējie studenti, bet arī Latvijas zinātnieki no pētnieciskajiem institūtiem, kuri uzturzinātnē saskata lielu potenciālu un iespējas 21. gadsimtā. Konferences darbā kā uzaicināti lektori un sesiju vadītāji un kā dalībnieki iesaistījās ārvalstu zinātnieki no Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Polijas, Slovākijas, Somijas, Vācijas, Francijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Serbijas un Indijas.

Salīdzinot abas konferences, 2016. gada pasākumā ziņojumos un stenda referātos nozīmīgu vietu ieņēma pētījumi, kuri īstenoti, sadarbojoties dažādu nozaru zinātniekiem. Kā piemērs minama ERAF un ESF līdzfinansēto sadarbības (AEI Stendes pētniecības centrs un LU, 2010-2015) un EEZ (AEI Priekuļu pētniecības centrs, LLU un RSU, 2015-2017) projektu īstenošanas gaitā radītā iespēja sadarboties dažādu nozaru zinātniekiem - selekcionāriem, pārtikas ķīmiķiem un tehnologiem un mediķiem, lai, izmantojot vietējās graudaugu šķirnes, iegūtu augstvērtīgus graudus un ar klīniskā pētījuma palīdzību novērtētu no šiem graudiem gatavoto pārtikas produktu ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

2016. gada konferences dalībniekiem bija iespēja tieši no Globālās harmonizācijas iniciatīvas (GHI) prezidenta profesora Hūba Lelievelda (Huub Lelieveld, Nīderlande) uzzināt par GHI mērķi harmonizēt pārtikas likumdošanu globālā līmenī un šajā jautājumā galveno lomu atvēlēt uzturzinātniekiem. Saskaņā ar šo ieceri, uzturzinātnieki kopā ar pārtikas industrijas speciālistiem, valdības un akadēmiskās vides speciālistiem veidotu globāli atzītu pārtikas drošības likumdošanu, kas dotu iespēju novērst pašlaik konfliktējošas, politiski veidotās tirdzniecības barjeras, tādejādi nevajadzīgi iznīcinot lielus daudzumus pilnīgi drošas pārtikas. Profesors arī informēja par pašreiz uzsākto GHI aktivitāti "Pasaules valstu etniskie un tradicionālie ēdieni", kurā ir ietverta arī Latvija. Tās īstenošana dos iespēju visiem pasaules iedzīvotājiem iepazīties ar katras pasaules valsts etniskajiem un tradicionālajiem ēdieniem.

Ne mazāk svarīga un uzturzinātnes speciālistiem saistoša bija konferences sesija, kurā tika ziņots par Latvijā plānotajām aktivitātēm saistībā ar Pasaules Veselības organizācijas norādēm par sabalansēta uztura nodrošināšanu sievietēm pirms grūtniecības iestāšanās un grūtniecības laikā. Ar Latvijā izstrādātajām rekomendācijām konferences dalībniekus iepazīstināja to autores RSU profesore Dace Rezeberga un docente Laila Meija. Latvijas slimību profilakses un kontroles centra departamenta direktore Ilze Straume ("Uzturzinātnes" programmas absolvente) informēja par Latvijā tuvākajā laikā ieplānotajām aktivitātēm veselīga dzīvesveida veicināšanā.

Konference "Uzturs un veselība" savā ziņā ir likumsakarīgs un loģisks starpaugstskolu maģistra studiju programmas "Uzturzinātne" un pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijā uzsākto uzturzinātnes pētījumu turpinājums. Pirmā vielmaiņas speciāliste Marta Vīgante savā doktora disertācijā (1936) norādīja, ka galvenais cukura diabēta cēlonis ir aptaukošanās, ka jāievēro diēta, ierobežojot ogļhidrātu un tauku uzņemšanu uzturā. Pēc Otrā pasaules kara te tika izveidots Uztura institūts (1946), kurā risinātas sekojošas pētījumu tēmas - olbaltumvielu un vitamīnu avoti; latviešu tautas uzturs; klimatisko apstākļu ietekme uz veselību; dabas dziedniecības faktoru pētniecība. Vēlāk tika izveidota Uztura laboratorija (1951), kuras pirmā vadītāja bija Ksenija Skulme, viņas darbu turpināja Guntis Vitenbergs. 1968. gadā tika izveidots Gastroenteroloģijas un dietoloģijas centrs, kuru vadīja Nikolajs Skuja un Guntis Vitenbergs. Viņu vadībā tika organizētas visu Latviju aptverošas ekspedīcijas, piesaistot visdažādāko nozaru ārstus un laboratoriju speciālistus. Tās nebija iedomājamas bez Valentīna Būmeistera un ārsta Jāņa Liepiņa piedalīšanās. Ekspedīciju dalībniece bija arī viena no aktuālās "Uzturzinātnes" programmas izstrādātājām Dr.habl. med. Renāte Ligere. Kopš 1995. gada Uztura laboratoriju vadīja Dr.med. Zigurds Zariņš, bet zinātnei atvēlētā nepietiekamā finansējuma dēļ pētījumi uzturzinātnes jomā sašaurinājās.

Līdz ar akadēmiskās maģistra studiju programmas "Uzturzinātne" izveidi Latvijā sākās jauns uzplaukums uzturzinātnē. 2003. gadā fonds "Medicīnas izglītības un zinātniskās izpētes atbalstam" nāca klajā ar ideju un iniciatīvu par tās nepieciešamību. Trīs lielāko Latvijas augstskolu - LU, LLU un RSU - mācībspēki to kopīgi izstrādāja un, saskaņā ar sadarbības līgumu, īsteno jau 10 gadus. Maģistra studiju programmas "Uzturzinātne" aktualitāti nosaka mūsdienu ten­dences sabiedrības veselības jomā - patērētāji vēlas novērst slimības; valsts vēlas samazināt medicīniskās apkalpošanas izmaksas; pieaug iedzīvotāju skaits, kuri sirgst ar nesabalansēta un neveselīga uztura izraisītām slimībām; jauniešu vidū parādās ēšanas traucējumu izraisītas slimības utt. Šīs tendences radījušas nepieciešamību risināt uztura jautājumus zinātniski, izmantojot teorētiskās un praktiskās zināšanas sekojošās ar uzturzinātni saistītās jomās - pārtikas un uztura politika; pārtikas produktu ražošana; pārtikas mikrobio­loģija; pārtikas ķīmija; medicīniskā uztura terapija; sabiedrības veselība; ēdināša­na dažāda vecuma cilvēkiem un dažāda tipa uzņēmumos u.c. Programmai šo 10 gadu laikā jau bijuši deviņi absolventu izlaidumi, sagatavoti 212  veselības zinātņu maģistri uzturzinātnē, kuri var nodrošināt Latvijā uzturzinātnes pētījumus atbilstoši starptautiskiem standartiem. Programmas beidzēji gala pārbaudījumā komisijai prezentējuši savus izstrādātos maģistra darbus par tēmām: sabiedrības veselība un uzturpolitika; iedzīvotāju nodrošinājums ar piln­vērtīgu uzturu; uztura un ēšanas paradumi; uzturs kā hronisku slimību riska faktors; sportistu uzturs; jaunās un funkcionālās pārtikas izstrāde no­teiktām patērētāju grupām; uzturvērtība un bioloģiski aktīvo savienojumu izvēr­tēšana pārtikā un tās izejvielās. Viņi ir pierādījuši, ka iegūtās teo­rētiskās zināšanas veiksmīgi pielieto praksē. Šie uzturzinātnes speciālisti, apkopojot un papildinot studiju laikā iegūtās teorē­tiskās un praktiskās zināšanas, spēj sniegt konsultācijas par veselīgu uzturu visā cilvēka dzīves laikā. Viņi domā par jaunu un veselīgu pārtikas produktu izstrādi un iesaistās likumdošanas izstrādē un pilnveidošanā. Studenti un absolventi spēj veikt zinātniski pētnieciskus darbus, par kuru rezultātiem ir ziņojuši mūsu orga­nizētajā starptautiskajā konferencē 2012. gadā, kā arī citās starptautiskās konferences un samitos. Arī šogad no 99 prezentācijām 43 ziņojumos ir ietverta informācija par mūsu programmas absolventu un ma­ģistrantu pētījumiem.

Ne mazāk nozīmīga un konferences dalībniekiem izglītojoša bija konferences atbalstītāju - Latvijas pārtikas produktu izejvielu audzētāju, pārtikas produktu ražotāju un uztura bagātinātāju izplatītāju dalība konferencē. Brīvajā tirgū uzņēmumu ražoto produktu kvalitāti un popularitāti nosaka to spēja zinātnes sasniegumus ieviest savu produktu izstrādē. Konferences dalībniekiem bija iespēja degustēt un izvērtēt vairāku uzņēmumu ražojumus. Food Union "Rīgas Piensaimnieks" un "Rīgas Piena kombināts" piena pārstrādes produkti "Kārums" un "Lakto" ar savu sastāva un garšu daudzveidību spēj iepriecināt ikvienu patērētāju - gan tos, kuri vēlas produktu ar pazeminātu kaloritāti, gan tos, kuriem nepieciešams uzņemt papildus enerģiju un uzturvielu resursus. AEI Stendes Pētnieciskais centrs bija pārstāvēts ar radošās zinātnieku grupas izstrādātajiem "našķīšiem" - briedinātajiem pilngraudiem ar brūklenēm un medu. Pētnieciskās saimniecības "Gundegas" dzērveņu, cidoniju un rabarberu sukādes, kas no tirgū pieejamajiem līdzīgajiem produktiem atšķiras ar savu tehnoloģisko apstrādi, saglabājot "dzīvās ogas" vērtību. Sukādes jau ir ieguvušas atpazīstamību un augstu novērtējumu gan austrumu, gan rietumvalstu tirgos. Dobelē Latvijas Dārzkopības institūta zinātnieku selekcionētie, Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotie, Latvijas komercaugļkopības attīstību veicinošo ābolu šķirņu āboli. Orkla Health piedāvātā produkcija: Nutriless produkti, kas sniedz iespēju aizstāt ēdienreizi, un Möllers zivju eļļa, kas ļauj papildināt ikdienas uzturu ar Omega-3 taukskābēm. SIA "Milzu" piedāvātās brokastu pārslas - jauns funkcionāls produkts Latvijas tirgū, tapušas pārtikas, uztura un veselības jomas zinātnieku un ražotāju ciešā sadarbībā. Šiem produktiem ir paaugstināta uzturvērtība - augsts šķiedrvielu un samazināts cukura sastāvs; Musli Graci, kas prezentēja savu produkciju, un A/S OlainFarm finansiālais atbalsts un sniegtā informācija par savu ražoto produkciju uztura bagātinātāju jomā bija saistoša un konferences dalībniekus uzrunājoša. Ne mazāk svarīgi dienā uzņemt ~1,5 litrus ūdens - to konferences dalībniekiem atgādināja un ūdens un augļu sulu veidā piedāvāja Orkla Foods Latvija zīmoli "Gutta" un "Everest". LIVE RIGA (Rīgas Tūrisma Attīstības birojs) atsaucīgie, ar interesantu izdomu apveltītie savas jomas speciālisti parūpējās par suvenīriem ar Rīgas simboliku. Savukārt "Uzturzinātnes" programmas 2012. gada absolvenšu Tatjanas Tepo un Līgas Bolodes inovatīvās darbības rezultātu - "Veselīga uztura šķīvi" - ielūgtie viesi saņēma par piemiņu no dalības konferencē. Paldies visiem atbalstītājiem!

Apkopojot iepriekš teikto, Latvijas zinātnes uzturzinātnes jomā pēdējo 10 gadu laikā ir panākts daudz, atjaunoti savulaik pārtrauktie pētījumi uzturzinātnē. Jauns uzplaukums uzturzinātnē sākās ar akadēmiskās maģistra studiju programmas "Uzturzinātne" izveidi, kad trīs lielāko Latvijas augstskolu - LU, LLU, RSU - mācībspēki to kopīgi izstrādāja un kopīgi īsteno jau 10 gadus, sagatavojot veselības zinātņu maģistrus uzturzinātnē. Programma "Uzturzinātne" ir nostiprinājusies. Tās īstenošanā iesaistītie augstskolu mācībspēki ir spējuši neilgā laika posmā, izmantojot augstskolās pieejamo moderno materiāltehnisko aprīkojumu un citu zinātnes nozaru pētnieku atbalstu, uzsākt starpdisciplinārus pētījumus, iesaistot pētniecībā arī studējošos. Tā rezultātā 10 gadu laikā noorganizētas divas starptautiskas konferences, kuru mērķis bija sniegt iespēju Latvijas zinātniekiem, uztura zinātnes studentiem un uztura un veselības jomas speciālistiem iepazīties ar savu kolēģu pētījumiem un to rezultātiem. Savukārt, uzaicināto vieslektoru uzdevums bija iezīmēt uzturzinātnes svarīgāko tēmu un aktuālāko problēmu starptautisko kontekstu. Piemēram, 2016. gada konferencē 52 ziņojumos un 47 stenda referātos tika prezentēti 352 zinātnieku pētījumu rezultāti, kas aptver plašu pētījumu loku par tēmām uzturpolitika; sabiedrības veselība, uzturs cilvēka dzīves laikā, klīniskā uzturzinātne, jaunā un funkcionālā pārtika. Konferencē klausītājiem bija iespēja gūt pilnīgu priekšstatu par uzturzinātni, par uzturzinātnes starpdisciplināro būtību un komplicētību, par tās lomu slimību profilaksē un novēršanā. Papildu informācija par konferenci "Uzturs un veselība 2016" atrodama mājaslapā www.lu.lv/nutritionandhealth/.

Pēc konferences ziņoto pētījumu rezultāti tiks iestrādāti zinātniskos rakstos un publicēti izdevumā Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis B daļa. Pētījumu publicēšana LZA Vēstu B daļā uzskatāma par nākošo soli, kas dos iespēju uzturzinātnes aktuālos jautājumus un problēmas, kuru sistemātisku un mērķtiecīgu risināšanu mēs Latvijā esam uzsākuši, izvirzīt apspriešanai plašākam Latvijas interesentu lokam un starptautiskā līmenī ar datu bāzes www.degruyteropen.com starpniecību. Mūsu mērķis - parādīt savu varēšanu un iespējas un radīt ieinteresētību citu valstu zinātniekos par Latvijā notiekošajiem pētījumiem uzturzinātnē. 

Konferences atklāšanā ar pasniegto "Veselīga uztura šķīvi" no kreisās puses LU prorektors Valdis Segliņš, programmas "Uzturzinātne" direktore Ida Jākobsone, RSU prorektore Iveta Ozolanta, profesors Pēteris Trapencieris, PVO Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne, LU rektors Indriķis Muižnieks un fonda "Medicīnas izglītības un zinātniskās izpētes fonds" priekšsēdētājs Dins Šmits
Foto: T. Grīnbergs