Donāts ERTS, LZA  korespondētājloceklis

Nanomateriālu sintēze, īpašības, potenciālie pielietojumi

Nanomateriāli ir svarīgi ļoti daudzām jomām, sākot no elektronikas rūpniecības līdz veselības aprūpei. Pētījumi nanomateriālu un nanotehnoloģiju jomās ir vieni no prioritārajiem zinātnes virzieniem pasaulē un ir bijuši iekļauti Eiropas Savienības 5.-7. Ietvara un Apvārsnis 2020 programmās.

Mūsu galvenais pētījumu virziens ir saistīts ar dažādu nanomateriālu sintēzi, to īpašību un potenciālo pielietojumu kompleksu izpēti. Tā kā tradicionālajām iekārtām un metodēm ne vienmēr ir iespējams iegūt pilnvērtīgu informāciju par indivi­duālu nanostruktūru īpašībām, tika attīstītas iekārtas nanostruktūru un dažādu mijiedarbību starp tām pētījumiem. Paši esam izgatavojoši skenējošos atomspēku un elektroķīmiskos mikroskopus, kā arī strādājuši pie skenējošā vienelektrona tranzistora mikroskopa attīstīšanas. Kā vieni no pirmajiem pasaulē esam izveidojuši nanomanipulāciju sistēmas nanomijiedarbību pētījumiem in situ transmisijas un skenējošajos elektronu mikroskopos. Ar pašizgatavotajām iekārtām ir iegūti daudzi oriģināli rezultāti par nanomateriālu īpašībām un potenciāliem pielietojumiem.

 Starp pētāmiem materiāliem ir gan individuālas, gan masīvos sakārtotas nanodaļinas, nanovadi, nanocaurulītes, kā arī divdimensionāli materiāli, tādi kā, piemēram, monoslāņa grafēns, grafēnu un citus materiālus saturošas slāņainas plānās kārtiņas, ultraplānas nanoporainas membrānas un uz to bāzes veidotas slāņainas struktūras. Esam izstrādājuši dažādu nanomateriālu sintēzes metodes,  noteikuši šo materiālu struktūru, mehāniskās īpašības, vadāmības un fotovadāmības mehānismus, kā arī optiskās īpašības. Esam parādījuši, ka nanostruktūrās, piemēram, lādiņesēju īpašības atšķiras atkarībā no to novietojuma tilpumā, uz virsmas vai pievirsmas slānī.

Kā vieni no pirmajiem pasaulē esam sākuši pētījumus par nanoelektromehāniskām ierīcēm tādām kā nanoslēdži un nanorezonatori, īpašu uzmanību pievēršot ierīču darbības optimizācijai. Detalizēti ir pētīti tādi procesi nanokontaktos kā adhēzija, nanometināšana, lādiņu pārnese un to ietekme uz nanoierīču darbību.

Pēdējos gados esam izstrādājuši metodes nanostrukturētu topoloģisko dielektriķu (2016. gadā Nobela prēmiju fizikā saņēma vadāmības teorijas šāda tipa materiālos izstrādātāji) sintēzei, esam veikuši virsmas vadāmības mehānisma,  termoelektrisko un  citu īpašību izpēti. Šobrīd tiek veikti pētījumi par šādu nanostruktūru pielietojumiem.

Nanomateriālu pētījumu praktiskā orientācija ir saistīta ar nanomateriālu sintēzes metožu praktisko izmantošanu, kā arī šo materiālu perspektīvajiem pielietojumiem elektronikā, sensoros, termoelektriskās ierīcēs un citur.

Lielākā daļa zinātnisko rezultātu ir iegūti starptautiskās sadarbības rezultātā. Īpaši ražīga ir bijusi sadarbība ar Čalmers Tehnoloģisko universitāti Zviedrijā un Korkas Universitāšu koledžu un Dublinas Triniti koledžu Īrijā. Laba zinātniskā sadarbība ir izveidojusies ar Tartu un Kauņas Tehnoloģiskajām universitātēm, kā arī citiem zinātniskajiem centriem pasaulē.

D. Erta publikāciju skaits Web of Science datu bāzē referētajos žurnālos ir lielāks par 100. Raksti publicēti žurnālos ar augstiem citēšanas indeksiem, to skaitā  divi - Advanced  Materials, trīs - Nano Letters, viens - Journal of the American Chemical Society, četri - Chemistry of Materials, viens - Nanoscale, viens - Small, viens - ACS Applied Materials& Interfaces un citos.  Žurnālu Nature un Science redaktori ievietojuši anotācijas par diviem rakstiem savos žurnālos. Ir publicēti vairāk nekā 30 raksti  konferenču rakstu krājumos un citos izdevumos, vairāk nekā 300 konferenču tēzes, saņemtas 10 autora apliecības, viens Eiropas un pieci Latvijas patenti.

D. Erts ir saņēmis ķīmijas zinātņu kandidāta grādu (1985), Dr.chem. (nostrificēts) 1992. gadā, viņš ir LU Ķīmijas fakultātes asociētais profesors, Ķīmiskās fizikas institūta direktors un vadošais pētnieks, LZA korespondētājloceklis, 1992.-2006. gados bijis viespētnieks augstskolās un zinātniskajos centros Zviedrijā, Īrijā, Igaunijā un Anglijā. 

D. Erta pedagoģiskā darbība ir saistīta ar četru lekciju kursu lasīšanu LU un RTU studentiem, līdz aizstāvēšanai novadīti četri promocijas darbi, trīs promocijas darbi tiek izstrādāti, vadīti deviņi maģistra un 10  bakalaura darbi, recenzēti 8 promocijas darbi Latvijā un ārzemēs.

D. Erts vada un ir vadījis projektu un apakšprojektus trīs Valsts programmās un divos LZP sadarbības projektos, vadījis vai vada septiņus LZP, divus ERAF, četrus LU un četrus līgumpētījumu projektus; vadījis vai vada LU grupu divos INTERREG, vienā Eiropas Zinātnes fonda, vienā COST, divās ES 6. Ietvara programmas, sešās Zviedru institūta Visby, vienā Latvijas - Francijas programmas "Osmosis" projektos, kā arī ir bijis viena  ES programmas Apvārsnis 2020 projekta koordinators.

D. Erts ir vai ir bijis ES 6.un 7. Ietvara programmu un programmas Apvārsnis 2020  tēmas  "Nanotehnoloģijas, funkcionāli materiāli - moderna ražošana-biotehnoloģijas" programmu komitejas loceklis, Igaunijas Nanotehnoloģiju kompetences centra zinātnes padomes loceklis (2010-2015), Latvijas pārstāvis ENIAC padomē (2010-2014), starptautiskās konferences "Advanced Materials and Technologies" programmu komitejas loceklis, žurnāla "Materials Science-Medziagotyra"  redkolēģijas loceklis, Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē pasākuma - starptautiskās konferences "Euronanoforum 2015" vadītājs. Viņš recenzē zinātniskos rakstus dažādos fizikas un materiālzinātņu žurnālos.

D. Erts ir Latvijas Zinātnes padomes loceklis, LZP dabaszinātņu un matemātikas ekspertu komisijas  loceklis, LZP eksperts fizikā, LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas padomes loceklis, LU Senāta loceklis, LU Zinātnes padomes loceklis.

D. Erts ir saņēmis LU 2015. gada balva par oriģināliem pētījumu rezultātiem, Izglītības un zinātnes ministrijas pateicības rakstu, divas LU rektora pateicības un LU ģerboņa sudraba nozīmīti. 

---

Inna Šteinbuka, LZA korespondētājlocekle

Inovāciju un pētniecības veicināšana Eiropā un Latvijā

Pētniecība un inovācijas ir integrālas sastāvdaļas, veidojot uz zināšanām balstītu ekonomiku Latvijā, Eiropā un pasaulē. Inovācijas ir resurss ar vislielāko potenciālu palielināt nākotnes konkurētspēju, tāpēc to veicināšana ir Eiropas Komisijas prioritāte, kas caurvij visas politikas jomas. Inovācijas un pētniecība ir atslēgas, lai radītu jaunas darbavietas, vecinātu ilgtspējīgu izaugsmi, pieskaitītu finanšu investīcijas no visas pasaules, un attīstītu Eiropas Savienības (ES) vienoto tirgu (ieskaitot pakalpojumu, digitālo un enerģētikas tirgu).

Diemžēl Eiropas Savienībā kopumā un īpaši - dažās nozīmīgās eirozonas valstīs - joprojām novērojama "investīciju plaisa" jeb būtiski zemāks ieguldījumu līmenis, salīdzinot ar tendenci pirms finanšu un ekonomiskās krīzes. Izņemot Vāciju, kur investīcijas jau pārsniegušas 2008. gada līmeni, Spānijā, Francijā, Itālijā un Nīderlandē tās sastāda 60-90% no pirmskrīzes apjoma, un būtiski atpaliek no pasaules inovāciju līderu - ASV, Dienvidkorejas un Ķīnas - ieguldījumiem. Investīciju deficīts Eiropā noved pie zemāka inovāciju snieguma (innovation performance). Piemēram, Ķīnā pēdējo astoņu gadu laikā inovāciju sniegums vidēji audzis par 8,1% katru gadu, kamēr ES - tikai par 1,6%. Nepietiekamie ieguldījumi Eiropā sakņojas joprojām jūtamajās finanšu krīzes sekās, nepietiekami pievilcīgajā investīciju vidē un ārējā nestabilitātē, kas mazina investoru uzticību. Latvijā kā mazā un atvērtā ekonomikā Eiropas tendences atbalsojas divtik spēcīgi - pēdējo divu gadu laikā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā kritušās pat vairāk nekā divas reizes.

Spītējot zemajai privāto investīciju aktivitātei, Latvija šogad spējusi pārtapt no "pieticīga" par "mērenu" inovatoru, atsaucoties uz salīdzinošo Eiropas Inovāciju mērījumu (Innovation Scoreboard 2016). Lai arī Latvija joprojām atrodas tuvāk ES valstu lejasgalam, tā spējusi pēdējo gadu laikā uzlabot savu sniegumu par vidēji 4% gadā, kas ir lielākais kāpums starp ES dalībvalstīm. Sīkāk analizējot Latvijas veiksmes faktorus, pieminams pieaugošais ārvalstu studentu skaits, starptautiski citētu publikāciju īpatsvars un ES struktūrfondu ieguldījumi inovāciju infrastruktūrā. Tomēr Latvijas ieguldījumu inovācijās apjoms ir nepietiekams, lai drīz sasniegtu ES vidējos rādītājus un samazinātu lielo plaisu ar inovāciju līderiem. Kaut arī Latvijā publiskā un privātā sektora investīcijas inovācijās 2015. gadā ir pieaugušas un sastāda 0,8 % no IKP (2015), tās tālu atpaliek gan no Skandināvijas valstīm (3-4%), gan kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas. Rezultātā Latvijas ekonomikā turpina dominēt nozares ar zemāku pievienoto vērtību un nelielu inovāciju komponenti.

Zemajai inovāciju aktivitātei ir būtiskas ekonomiskas sekas: lēns darba ražīguma pieaugums, valsts globālās konkurētspējas samazinājums un nepietiekams cilvēk-kapitāls, lai apmierinātu nozaru pieprasījumu un nodrošinātu ekonomikas "izrāvienu".  Pie Latvijas ierobežotā darbaspēka piedāvājuma, vienīgā iespēja ir kāpināt kopējo faktoru produktivitāti (TFP), kuras būtiskākā komponente ir inovācijas. Ja Latvijas darba ražīgums 2015. gadā bija 54,8% no ES vidējā rādītāja, tad, piemēram, Lietuvā tas sastādīja 63,2%, bet Vācijā - 126,8%. Pēdējo piecu gadu laikā Latvija spējusi samazināt ražīguma plaisu par vidēji 1% gadā. Šāds lēzens pieaugums kombinācijā ar citiem faktoriem nedod pietiekamu stimulu valsts konkurētspējai pasaulē.

2016. gadā Latvija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par piecām vietām noslīdējusi Pasaules Ekonomikas Foruma Globālajā konkurētspējas indeksā. Lielā mērā šī regresa cēlonis ir nepietiekamā inovāciju spēja - kvalificētu zinātnieku un inženieru trūkums, ierobežots publisko iepirkumu apjoms augsto tehnoloģiju jomā, kā arī trūkumi universitāšu un industrijas sadarbībā.

Par Latvijas cilvēk-kapitāla kvalitāti un pietiekamību kā problēmu signalizē kā (potenciālie) ārvalstu investori, tā arvien plašāks nozaru loks, bet jo īpaši - elektronikas un IKT nozares. Latvijā nepietiek augstskolu absolventu zinātnes un tehnoloģiju jomās, un jauno zinātnieku ataudze varētu būt straujāka. Ja Latvijā vidēji 17% absolventu ir STEM jomās, tad Vācijā tādu ir gandrīz 35%. Atbilstoši Eiropas Inovāciju mērījumam, doktora grādu saņēmušo zinātnieku skaita vidējais pieaugums Latvijā ir 1% gadā, bet, piemēram, Slovēnijā - 4% un Dānijā - 3,5%. Eiropas digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss kā šim, tā iepriekšējam gadam norāda, ka kvalificētu speciālistu deficīts būs lielākais šķērslis digitālas un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai Latvijā. 

Eiropas Savienība sniedz plašas pētniecības un inovāciju atbalsta iespējas gan caur zinātnes izcilības programmu Apvārsnis 2020, gan Strukturālajiem un Investīciju fondiem, gan piedāvā Eiropas Investīciju plānu, lai piesaistītu privāto finansējumu. Piemēram, Latvijā inovācijās un pētniecībā 2014.-2020. gada periodā dažādās struktūrfondu aktivitātēs plānots ieguldīt vismaz 480 miljonus eiro (8,4% no kopējas fondu aploksnes), kas gan ir mazāk nekā Lietuvā - 703 miljonus (8,4%) un Igaunijā 666 miljonus (14,9%). Visu šo instrumentu mērķis ir palīdzēt Latvijai pārtapt no "mērena inovatora" par "spēcīgu inovatoru". Jaunums ir iespējas savienot dažādas ES programmas un instrumentus, piemēram, izmantot Eiropas Investīciju portālu vai Eiropas Investīciju un Strukturālos fondus, lai atbalstītu projektus, kas atzīti par izciliem, bet kam pietrūcis naudas Apvārsnis 2020 konkursos.

Lai stiprinātu inovāciju un pētniecības politiku, svarīgi, ka Latvijas zinātniekiem ir iespējas ietekmēt politikas veidotāju lēmumus. Viena no iespējām ir dalība Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskajā padomē, kas izveidojusies par centrālo lēmumu pieņemšanas struktūru Latvijas inovāciju politikā. Vēl viena iespēja pavērsies, kad tiks izveidota neatkarīga, ekspertīzi ģenerējoša Latvijas Konkurētspējas un produktivitātes padome, kā to paredz ES Padomes 2016. gada septembrī pieņemtā rekomendācija ES dalībvalstīm. Jācer, ka kopīgiem spēkiem Latvijai izdosies panākt "izrāvienu" kā inovācijās, tā visas ekonomikas attīstībā kopumā, jo tikai tā varēs izveidot labklājības valsti.

---

Remigijs Počs, LZA korespondētājloceklis

Makroekonomiskā modelēšana un Latvijas makroekonometriskā modeļa izstrāde

R. Poča darbība bijusi saistīta ar zinātniski pētniecisko darbu, vispirms pēc LVU Ekonomikas fakultātes beigšanas 1971. gadā, strādājot LZA Ekonomikas institūtā, pēc tam no 1992. gada - RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē (IEVF).

Galvenie zinātniskās darbības virzieni, strādājot LZA Ekonomikas institūtā, bija orientēti uz dažādu tautsaimniecības attīstības jautājumu risināšanu, tajā skaitā jautājumu par tautsaimniecības un rūpniecības nozaru attīstību, darba ražīguma paaugstināšanas problēmām u.c. Šie jautājumi tika risināti, izstrādājot un pielietojot dažādas ekonomiski matemātiskās metodes un modeļus, gan darba ražīguma un to ietekmes faktoru analīzei un vērtēšanai, gan kopējās tautsaimniecības attīstības virzienu analīzē un prognozēšanā.

Par šiem zinātnisko pētījumu rezultātiem tika aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija "Darba ražīguma prognozēšanas metožu un modeļu izvēles un novērtēšanas jautājumi (piemērojot Latvijas PSR rūpniecībai)" (1976) un pēc tam zinātņu doktora disertācija "Republikas tautsaimniecības attīstības lietišķo ekonomiski-matemātisko modeļu izstrādāšana un pielietošana (piemērojot Latvijas Republikai)" (1991). Uz abu disertāciju bāzes tika sagatavotas un publicētas divas zinātniskās monogrāfijas1.  Rezultāti tika izmantoti, arī sagatavojot dažādus analītiskus un prognožu materiālus valsts pārvaldes institūcijām.

Vienlaicīgi tika pētīti arī modeļu izstrādes un ieviešanas teorētiskie un metodoloģiskie jautājumi, informācijas apstrādes un datu bāzes izveides jautājumi, optimizācijas un ekonometrijas metožu un modeļu konstruēšanas un pielietošanas jautājumi.  Šo pētījumu rezultāti tika atspoguļoti vairākās publikācijās Latvijas un PSRS Zinātņu akadēmijas izdevumos2.

No 1992. gada, strādājot RTU IEVF, turpināts pētīt Latvijas tautsaimniecības attīstības jautājumus. Rezultāti tika publicēti atsevišķos zinātniskos rakstos3, kā arī vairākos ministriju un valsts organizāciju izdevumos4. Vēlāk galvenie pētījumu rezultāti tika apkopoti kolektīvā zinātniskā monogrāfijā5.

Turpināts zinātniskais darbs arī pie dažāda tipa ekonomiski matemātisko modeļu izstrādes un to pielietošanas dažādu tautsaimniecības nozaru, sfēru un sektoru analīzē un prognozēšanā. Tika veidoti fiskālā sektora modeļi6, būvniecības nozares attīstības modelis7, iedzīvotāju un nodarbināto skaita prognozēšanas modelis8, enerģētikas nozares attīstības modelis9 u.c.

Tomēr galvenais zinātniskais virziens palika makroekonomiskā modelēšana un Latvijas makroekonometriskā modeļa izstrāde. Par to tika izstrādāti vairāki ministriju līgumdarbi un kopā ar fakultātes pētniekiem V. Ozoliņu, A. Auziņu, V. Skribānu u.c. sagatavotas vairāku LZP grantu atskaites. Tika publicēti daudzi zinātniskie raksti par šiem jautājumiem, bet galvenie rezultāti tika apkopoti zinātniskajā monogrāfijā10.

Zinātniskie pētījumi makroeonomiskās modelēšanas jautājumos šajā laikā tika veikti, sadarbojoties ar INFORUM (Interindustry Forecasting at the University of Maryland, USA)11 projekta grupas zinātniekiem Milānas (Itālija) universitātes profesora M. Grassini un Merilendas (ASV) universitātes profesora C. Almona vadībā. Rezultāti regulāri tika prezentēti un apspriesti šīs grupas rīkotajās pasaules konferencēs.

Pašlaik pētījumi tiek veikti Valsts Pētījumu programmas 5.2. EKOSOC-LV projekta 5.2.1. ietvaros "Izpētīt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos un sniegt priekšlikumus tās stiprināšanai". Tiek pētīti ekonomikas konkurētspējas jautājumi, tajā skaitā, izmantojot modelēšanas instrumentāriju. Pēdējā laikā analizēta konkurētspējas vērtēšanas metodoloģija, konkurētspēju ietekmējošie faktori, nosacījumi, indikatori12.

Strādājot RTU, bija nepieciešams risināt vadības lēmumu pieņemšanas un studiju procesa organizācijas jautājumus, jo veikts studiju programmu direktora, katedras vadītāja un pēdējos 10 gados arī fakultātes dekāna administratīvais darbs13.

Reizē veikta zinātniskā darbība, kas saistīta ar RTU IEVF doktorantūras studiju programmas "Uzņēmējdarbība un vadīšana" vadību un doktorantu zinātnisko vadību. R. Poča vadībā deviņi doktoranti ir aizstāvējuši promocijas darbus. No 1998. gada darbojās kā RTU IEVF Promocijas padomes priekšsēdētājs, kurā šajā laikā ir aizstāvētas 60 disertācijas. Promocijas darbu vadības pieredze apkopota rakstā par promocijas darbu izstrādes metodoloģiju14.

No 2008. gada R. Počs ir galvenais zinātniskais redaktors izdevumam "RTU zinātnisko rakstu 3. sērija "Ekonomika un uzņēmējdarbība"", kurš no 2015. gada sadarbībā ar izdevniecību De Gruyter (Vācija) iekļauts Open Access sistēmā15.

Par R. Poča zinātnisko, akadēmisko un administratīvo darbību, strādājot RTU, detalizētāka informācija ir pieejama RTU IEVF 50 gadu jubilejai veltītajā izdevumā16, kā arī ikgadējos RTU Zinātniskās darbības pārskatu izdevumos17. 

 

¹ Почс, Р. (1977) Методы и модели прогнозирования производительности труда (по материалам промышленности Латаийскои ССР). Рига: Изд-во "Зинатне", 139 c.; Почс, Р. (1986). Комплексное моделирование развития народного хозяйсва республики. Рига: Изд-во "Зинатне", 183 c.

² Почс, Р. Я. (1986) Теоретические и методические проблемы конструирования и использования системы моделей развития союзной республики. Москва: Препринт. ЦЭМИ АН СССР. 27 с.; Почс, Р., Шкушковник, Ю., Менакер, И. (1989) Система обработки табличных данных и экономико - математического моделирования. Рига: Изд-во "Зинатне". (4,2 авт. л.); Почс, Р. Я. (1989) Внедрение экономико-мататематических моделей: требования и программное обеспечение. Академия Наук СССР. "Эконом. и мат. методы", Москва:,
Т. ХХV, вып. 6, с.1117-1124; Почс, Р. Я. (1983) Проблемы обоснования взаимосвязей переменных при построении экономико-математических моделей. "Известия АН Латв. ССР" Nr. 6, с.17-24.

³ Počs, R. (2000) Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas mērķi. Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. 3. sērija: Ekonomika un uzņēmējdarbība. 1. sējums: Tautsaimniecība: teorija un prakse. Rīga: RTU izdevniecība, 8-16. lpp.

⁴ Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, LR Ekonomikas ministrija. 1994. gada septembris. Nod.: "Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības scenāriji", 89.-95. lpp. (kopā ar līdzautoriem); Vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija pievienošanās Eiropas Savienībai kontekstā. LR Ekonomikas ministrija, LR Finanšu ministrija, Latvijas Banka, Rīga, 1998. gada aprīlis. Nod. I: Pašreizējā ekonomiskā attīstība, 7.-13. lpp. (līdzautori H. Ancāns, I. Šteinbuka), nod. II: Vidēja termiņa ekonomiskās politikas mērķi, 13-16. lpp., nod. VI: Makroekonomiskie rādītāji, 123.-133. lpp.

⁵ Zīle, R., Šteinbuka, I., Počs, R., Krūmiņš, J., Ancāns, H., Cērps, U. (2000) Latvia Entering the XXIst Century. Economics. Integration. Finance. Riga:  "Nacionālais Medicīnas Apgāds". Chapter I: Economic Development (1992-1999), p.19-43 (co-authors H. Ancāns, I. Šteinbuka), Chapter II: Economic Strategy, p. 43-49, Chapter IX: Scenario of Latvia's Economic Development, p. 159-175 (co-author I. Šteinbuka).

⁶ Ozoliņa, V.,  Počs, R. (2008) Modelling of Fiscal Sector Indicators. Humanities and Social Sciences: Latvia. Modelling Latvian Economy. 4 (57)/2008. Riga: University of Latvia, Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences. p. 49-67.

⁷ Skribans, V., Počs, R. (2008) Latvijas būvniecības nozares attīstības prognozēšanas modelis. Rīga: RTU izdevniecība. 110 lpp.

⁸ Ozoliņa, V., Počs, R. (2006) Latvijas iedzīvotāju un nodarbināto skaita prognozēšana (lietojot ekonometriskos modeļus). RTU zinātiskie raksti. 3. sērija, 13. sējums: "Ekonomika un uzņēmējdarbība. Tautsaimniecība: teorija un prakse". Rīga: RTU. 87-97. lpp.

⁹ Počs, R., Auziņa, A. (2008) Chapter: Multisectoral Models Struktural Changes. Bardazzi, R., Grassini, M. (eds) International Trade and Multisectoral Modelling. Florence: Firenze University Press, p. 43-62; Počs, R., Ozoliņa, V. (2008) Chapter: Energy. Bardazzi, R., Grassini, M. (eds) International Trade and Multisectoral Modelling. Florence: Firenze University Press. p. 239-260.

¹⁰ Ozoliņa, V., Počs, R. (2013) Macroeconomic Modeling and Elaboration of the Macro-Econometric Model for the Latvian Economy. Riga:  RTU Press, 2013. 191 p.

¹¹ INFORUM mājaslapa: http://www.inforum.umd.edu/

¹² Počs, R., Ozoliņa, V. (2016) Latvijas ekonomikas konkurētspējas izpētes instrumentārijs. LZA Vēstis. (Pieņemts publicēšanai)

¹³ Počs, R. (2014) The Development of Entrepreneurial Logistics Studies in Latvia. In Sustainable Development of Tax and Custams Administration within the European Union. Riga: RTU Press. p.114-123.

¹⁴ Počs, R. (2009) Regulations and Requirements for Development of Promotional Theses in Latvia. Overcoming the Hindrance in Writing Doctoral Theses. Collection of Scientific Articles. Riga: RTU Faculty of Engineering Economics and Mamagement, RTU Publishing House. p. 7-26.

¹⁵ Izdevniecības De Gruyter mājaslapa: https://www.degruyter.com/view/j/eb

¹⁶ RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātei 50. Autoru kolektīvs Remigija Poča vadībā. Rīga: RTU izdevniecība. 2016. 214 lpp.

¹⁷ Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās darbības 2015. gada pārskats. Rīga: RTU izdevniecība. 2016. 280 lpp.