LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa

2016. gada 28. septembrī Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa (FTZN) uzklausīja Fizikālās enerģētikas institūta (FEI) direktores Dr.sc.ing. Irinas Oļeiņikovas ziņojumu "FEI attīstība 2020+: Viedā enerģētika. Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas". I. Oļeiņikova informēja LZA par institūta darbību, tā sasniegtajiem rezultātiem, kā arī par zinātniskās darbības prioritātēm, atbilstoši Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomām, un ārējā finansējuma piesaisti plānoto mērķu sasniegšanai. FEI attīstības stratēģija paredz īpašu uzmanību veltīt ciešākas sasaistes veidošanai starp pētniecību un inovāciju, plašāk izmantojot jau esošo sadarbību ar uzņēmumiem un piesaistot jaunus partnerus. FEI veic Latvijas enerģētikas, klimata un vides politikas veidošanai svarīgus kompleksos pētījumus enerģētikas jomā un šos pētījumu virzienus FEI ir iezīmējis kā galvenos savā pētījumu attīstības stratēģijā arī turpmāk. FTZN locekļu lēmums bija atbalstīt FEI saglabāšanu kā neatkarīgu valsts zinātnisko institūtu.

2016. gada 5. oktobrī FTZN locekļi noklausījās divus ziņojumus: LZA īstenā locekļa kandidāta LU CFI vadošā pētnieka, Dr.phys. Alekseja Kuzmina referātu "Mūsdienu rentgenabsorbcijas spektroskopija - kad teorija tiekas ar eksperimentu" un LZA korespondētājlocekļa kandidāta LU FMF katedras vadītāja, LU CFI laboratorijas vadītāja, LU profesora, Dr.habil.phys. Ulda Roguļa priekšlasījumu "Optiski detektējamo magnētisko rezonanšu spektroskopija kristālos, stiklos un stikla keramikās". LZA viceprezidents, akadēmiķis Andrejs Krasņikovs iepazīstināja nodaļas locekļus ar LZA ārzemju locekļa kandidātu Lulea Tehniskās universitātes (Zviedrija) profesoru, PhD Jāni Vārnu un raksturoja viņa zinātniskos sasniegumus un sadarbību ar Latviju.

FTZN lēmums - atbalstīt A. Kuzmina kandidatūru ievēlēšanai par LZA īsteno locekli, U. Roguļa kandidatūru ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekli un J. Vārnas kandidatūru ievēlēšanai par LZA ārzemju locekli.

2016. gada 12. oktobrī LZA FTZN sēdē referēja divi zinātnieki: LZA īstena locekļa kandidāts LZA korespondētājloceklis, LU Ķīmiskās fizikas institūta direktors, LU ĶF asoc. profesors, Dr.chem. Donāts Erts un LZA korespondētājlocekļa kandidāte Ventspils Augstskolas Viedo tehnoloģiju centra vadošā pētniece, RTU asoc. profesore Dr.phys. Gita Rēvalde.

FTZN lēmums - atbalstīt D. Erta kandidatūru ievēlēšanai par LZA īsteno locekli, G. Rēvaldes kandidatūru ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekli.

Sofija Negrejeva, LZA FTZN zinātniskā sekretāre

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa

2016. gada 22. septembra LZA HSZN sēdē notika diskusija "Latvijas iedzīvotāju vēsturiskā atmiņa. Historiogrāfija Latvijas neatkarības gados", kurā par Latvijas iedzīvotāju vēsturisko atmiņu un historiogrāfiju Latvijas neatkarības gados ziņoja un diskutēja LZA goda doktors, Dr.hist. Leo Dribins, Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns un Dr. hist. Jānis Ķeruss.

Ziņojumu iesāka LZA goda doktors, Dr.hist. Leo Dribins atzinīgi novērtējot līdz šim paveikto vēstures pētniecības laukā un izsakot nožēlu par historiogrāfiskas analīzes trūkumu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas historiogrāfijai - "zinātnei par vēstures zinātni" - veltīta viena grāmata un aptuveni 40 raksti no apmēram 4500 lieliem rakstiem par Latvijas vēsturi, un tas nerāda kopainu, iztrūkst analīze, zinātniskā inventarizācija un nozīmīgāko darbu izcelšana. Te L. Dribins saskatīja arī akadēmiķu atbildību. 2008. gadā notika konference par nacionālās historiogrāfijas sākumiem Latvijā, kurā piedalījās tikai 16 - 18 cilvēki, bet citas tēmas apmeklēja daudz plašāks interesentu loks. Vēstures zinātne bez historiogrāfijas nav zinātne! L. Dribins ierosināja uzrakstīt un izdot historiogrāfijai veltītu monogrāfiju vai zinātnisko rakstu krājumu.

"Mūsu zinātnieku pētījumi lēni sasniedz sabiedrību un ne pārāk daudz ietekmē sabiedrības vēstures apziņu", uzsvēra Dr. hist. Jānis Ķeruss. Akcentējot historiogrāfijas daudzšķautņaino būtību, viņš pievērsās vēstures pētniecības jomā paveiktā analīzei. J. Ķeruss atzīmēja, ka staļinisms (1944-1953), salīdzinot ar citiem padomju okupācijas periodiem Latvijā, ir daudz vairāk pētīts. Tēmas ietvaros skatīti sekojoši jautājumi - represijas, pretošanās kustība un padomju režīma galvenās politiskās represīvās institūcijas. Šī posma kontekstā nozīmīga ir sabiedrības un varas attiecību pētniecība. Mazāk pētīti ir 20. gadsimta sešdesmitie, septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi. Svarīgi izvērtēt arī tādus jautājumus kā Latvijas ekonomikas vēsture. Atsevišķu uzņēmumu vēstures pētījumi, piemēram, Rīgas Satiksmes vai Finieru rūpnīcas vēsture, ir pieejami, bet citu - nav. Vēsturnieks atzina, ka galvenie problēmjautājumi ir balstīšanās uz subjektīviem avotiem, objektivitātes trūkums un zinātnisko avotu neizmantošana vēstures pētījumos.

Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns uzsvēra, ka viņa tēma ir ne-historiogrāfija. Pētnieku interesē - kā veidojusies atceres un atmiņu kultūra Latvijā un kas iespaidojis vēstures pētniecību kā tādu. Atmiņa vs vēsture - kas kopīgs? kas atšķirīgs? Atcere ar savu nozīmju lauku, kas saistīts ar atcerēšanos. Atmiņu pētniecība Latvijā izveidojusies 2000. gada beigās. Katra sabiedrība nodarbojas ar atcerēšanos. Historiogrāfijas pētniekiem jādomā divos līmeņos - svarīgi "ego" dokumenti, dienasgrāmatas, atmiņas, sarakstes, vēstules. Historiogrāfijas kontekstā - pētījumi, kuri pēta atmiņas, jāņem vērā ne tikai "ego" dokumenti. Atmiņu pētījumi kļuvuši par svarīgu izziņu avotu. 2000. gadu sākumā varēja novērot zināmu prioritāšu nospraušanu atmiņu pētniecībā. Uz atmiņu procesiem skatījās no komunikācijas zinātnes skatpunkta (prof. Vita Zelča). Krājumos pieskārās tēmai, kādā veidā cauri laikmetiem atceramies kādu personāžu - atmiņa kā kolektīvs fenomens.

Sēdes nobeigumā norisinājās diskusija, tika izteikti komentāri ziņotājiem.

2016. gada 27. oktobra LZA HSZN sēdē "Jauno akadēmijas locekļu uzklausīšana un vērtēšana" zinātniskos ziņojumus nolasīja LZA korespondētājlocekle Ina Druviete "Latvijas sociolingvistiskie pētījumi Eiropas Savienības un tās dalībvalstu valodas politikas kontekstā"; LZA korespondētājlocekis
Remi­gijs Počs "Makroekonomiskā modelēšana un Latvijas makroekonometriskā modeļa izstrāde"; LZA korespondētājlocekle Inna Šteinbuka "Inovāciju un pētniecības veicināšana Eiropā un Latvijā"; Dr. hist. Ēriks Jēkabsons "Latvijas neatkarības karš 1918. - 1920. gads: Zināmais, aizmirstais, nezināmais"; Dr. psych. Ivars Austers "Vai spējam uzminēt, ko citi domā?".

HSZN lēmums - atbalstīt I. Druvietes, R. Poča un I. Šteinbukas kandidatūras ievēlēšanai par LZA īstenajiem locekļiem un Ē. Jēkabsona un I. Austera kandidatūras ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekļiem.

Līva Griņeviča, LZA HSZN zinātniskās sekretāres p.i.

LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa

2016. gada 13. oktobrī LZA ĶBMZN sēdē tika uzklausīti LZA korespondētājlocekļu kandidātu zinātniskie ziņojumi: RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore, vadošā pētniece Dr.sc.ing. Dagnija Loča "Kalcija fosfātus saturoši biomateriāli - implanti kaulaudu inženierijai vai palīglīdzeklis aktīvo vielu lokālai piegādei?" un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu un ß-diketonu laboratorijas vadošā pētniece Dr.chem. Aiva Plotniece "Sintētiskie lipīdi kā perspektīvas zāļu transportformas nanozinātnē." ĶBMZN lēmums - atbalstīt D. Ločas un A. Plotnieces kandidatūras ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekļiem. 2016. gada 27. oktobrī LZA ĶBMZN sēdē tika uzklausīti  Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Augu virusoloģijas grupas vadītājs, vadošais pētnieks Dr.biol. Andris Zeltiņš "Augu vīrusi rekombinantu biotehnoloģijā" un LZA korespondētājloceklis, Latvijas organiskās sintēzes institūta Organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks, Dr.chem. Pēteris Trapencieris "Duālie inhibitori pretvēža zāļu dizainā". ĶBMZN tika sniegta informācija par LZA ārzemju locekļu kandidātiem prof. Viktoru Sniečkus (Queens University, Kanāda) un prof. Vladimiru Gevorgjanu (University of Illinois at Chicago, ASV). ĶBMZN lēmums - atbalstīt A. Zeltiņa kandidatūru ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekli, P. Trapenciera kandidatūru ievēlēšanai par LZA īsteno locekli, V. Sniečkus un V. Gevorgjana kandidatūras ievēlēšanai par LZA ārzemju locekļiem.

Daina Daija, LZA ĶBMZN zinātniskā sekretāre

LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa

2016. gada 31. oktobrī notika  Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija kopsēde.

Sēdē tika uzklausīts  LZA LMZN korespondētājlocekles kandidātes Dr.sc.ing. Sandras Muižnieces-Brasavas ziņojums "Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku un uzņēmēju sadarbības veicināšanas pienesums Latvijas tautsaimniecībā pārtikas jomā". Pēc ziņojuma notika balsošana par kandidātes virzīšanu vēlēšanām LZA rudens pilnsapulcē, kurā nodaļas locekļi kandidāti vienbalsīgi atbalstīja.

Tika uzkaustīta arī LZA jauno zinātnieku konkursa dalībniece Mg. Tatjana Lejava, kura uzstājās ar ziņojumu "Jauniešu bezdarba analīze un samazināšanas iespējas Jelgavas pilsētā".

Nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža iepazīstināja klātesošos ar aktuālākajiem notikumiem un divu gaidāmo forumu programmām: 3.-4. novembrī plānoto VPP EKOSOC-LV forumu "Gudra Izaugsme. Izaicinājumi un risinājumi" un 15. novembrī plānoto LZA Zemgales forumu "Viedā ekonomika: Zinātne, tehnoloģijas un inovācijas", kas notiks Jelgavā.

Ar ziņojumu uzstājās arī LLMZA Jauno zinātnieku - doktorantu konkursa "Ražas svētki-2016" dalībniece Mg.agr. Laila Dubova. Lailas Dubovas pētījums ir veltīts pupu (Vicia faba L.) produktivitāti noteicošiem faktoriem.

Nodaļas sēdes noslēgumā tika sumināta jubilāre LZA īstenā locekle Edīte Kaufmane un ZM Konkursa Sējējs-2016 laureāte  Baiba Rivža.

Viktorija Zaļūksne, LZA LMZN zinātniskā sekretāre