ARODBIEDRĪBA INFORMĒ

LZA Arodorganizāciju Valdes ārkārtas sēdē š.g. 3.jūlijā tika izskatīts jautājums par iespējamo finansējuma samazināšanu zinātnei 2008.gadā. Rezultātā Valde pieņēma lēmumu, saziņā ar LIZDA, sagatavot vēstuli izglītības un zinātnes ministrei, finanšu ministram, Ministru prezidentam un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un izteikt atbalstu IZM ministres aicinājumam veicināt augstākās izglītības un zinātnes attīstību. Publicējam vēstules pilnu tekstu.

9.jūlijā notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), t.sk. LZA arodkomitejas tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri, lai apspriestu augstākās izglītības un zinātnes politiku. Puses vienojās, ka nepieciešama ciešāka sadarbība starp LIZDA un IZM augstākās izglītības un zinātnes politikas veidošanā, kā arī par to, ka nepieciešama sadarbība starp LIZDA un Latvijas Zinātnes padomi.

Ar šo vēstuli vēlamies izteikt stingru atbalstu izglītības un zinātnes ministrei jautājumā par augstākās izglītības un zinātnes attīstību, par kuru rakstīts informācijā medijiem Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā www.izm.gov.lv/aktualitātes/informācija–medijiem/2770.html (2008.26.06.).

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība viennozīmīgi un noteikti atbalsta Izglītības un zinātnes ministriju jauizglītības iestādes, gan valsts augstskolas, to zinātniskie institūti un valsts zinātniskie institūti un jādod tiem iespēja attīstīties, tai skaitā piemērojot tādu finanšu politiku un valsts atbalstu ES struktūrfondu un citu ārvalstu līdzekļu apguvē, kas veicinātu gan institūciju attīstību, gan valsts progresu. Uzskatām, ka tas būtu uzskatāms veids, kas apliecinātu valsts attieksmi pret izglītību un zinātni kā vienu no valsts prioritātēm, kas minētas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam.

Apzinoties valsts sarežģīto ekonomisko situāciju, esam spiesti atgādināt un uzsvērt, ka gan Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam, gan Nacionālais Attīstības plāns 2007.–2013. gadam (NAP) uzsver izglītību, zinātni un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību kā valsts ilgtermiņa attīstības pamatu. Tāpēc nesaprotama un par tuvredzīgu, pat nevalstisku uzskatāma nostādne, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nepieciešams samazināt tās budžetu, īpaši pirmsskolas izglītībai, profesionālajai izglītībai, augstākajai izglītībai un zinātnei. Šīs jomas daudzu gadu garumā ir bijušas finansiālās stagnācijas un izdzīvošanas režīmā. Augstākā izglītība un zinātne tikai pāris gadus saņēmušas tādu finansējumu, kas deva pamatu cerēt, ka saglabājot attīstības priekšnoteikumus, iespējams prognozēt, ka nākotnē veidosies uz zināšanām balstīta ekonomika, kas ir viens no valsts attīstības uzdevumiem un ir NAP stratēģiskais mērķis.

Iespējams, ka finansējuma samazinājums Izglītības un zinātnes ministrijai varētu dot nelielus īstermiņa ieguvumus (tuvākajos mēnešos), bet apzinoties, ka ieguldījumi izglītībā, tai skaitā profesionālajā, augstākajā izglītībā un zinātnē ir ilgtermiņa ieguldījumi, esam spiesti uzsvērt, ka ir valstiski nepieļaujami un nepiedodami samazināt finansējumu šīm izglītības jomām, jo tās nosaka Latvijas attīstības iespējas un potenciālu ne tikai pēc pieciem, bet arī pēc desmit, piecpadsmit un turpmākajiem gadiem. Tāpēc lūdzam iespēju pārskatīt izdevumu samazinājumu

Uzskatām arī, ka izstrādājot atbilstošu finanšu politiku un valsts ATBALSTU ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu līdzekļu apguvē, jāveido tādi noteikumi, lai kad augstskolas un zinātniskie institūti, kas ir kļuvušas par atvasinātām publiskām personām, drīkstētu saņemt valsts priekšfinansējumu un līdzfinansējumu ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu līdzekļu apguvē. Pilnībā atbalstām Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu valsts augstskolu, to zinātnisko institūtu un valsts zinātnisko institūtu ES struktūrfondu projektu īstenošanai piemērot līdzšinējo finansēšanas kārtību, pielīdzinot šīs institūcijas valsts budžeta iestādēm un kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļu turētāja ir valsts.

Tādējādi ar šo vēstuli Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vēlas gan izteikt savu atbalstu IZM, gan arī lūgumu (kas var kļūt par prasību) Finanšu ministrijai pārstāt domāt tuvredzīgi, apzināties risku, ka neliels ietaupījums uz izglītības un zinātnes rēķina, var radīt miljonu zaudējumu Latvijas attīstībā nākotnē, jo tiks radīts izglītības attīstību stagnējošs modelis, kas bremzē UZ ZINĀŠANĀM BALSTĪTAS EKONOMIKAS potenciālu un viennozīmīgi pazemina Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā.

Uzskatām, ka pieprasot finansējuma samazināšanu zinātnei, tiek apzināti veicināts Latvijas atpalicības risks. Tāpēc aicinām nesamazināt Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu, vismaz ne tās sadaļas, kas attiecas uz pedagogu atalgojumu, profesionālajai un augstākajai izglītībai un zinātnei paredzētos līdzekļus, kas pēc IZM mājas lapā publicētās informācijas (30.06.) bija 5.6 miljoni LVL.

Gadījumā, ja tiek samazināts valsts budžeta finansējums izglītībai un zinātnei, aicinām valdību atzīt, ka MK apstiprinātie politikas dokumenti Lisabonas nacionālā programma 2005.– 2008.gadam (MK Noteikumi Nr.684) un Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (MK Noteikumi Nr. 564) ir zaudējuši savu nozīmi un uzskatāmi par spēkā neesošiem.

Patiesā cieņā,
LIZDA priekšsēdētāja A.Harbaceviča