Dvēsele. Sirds. Ķirurģija

Antīkajā pasaulē 3500-5000 un pat 6000 g. pr. Kr., lai saglabātu ķermeni pēcdzīvei (after life), tika veidotas, agrāk dzīvojošo personu mūmijas. Tas bija svarīgi, lai Dvēsele, veicot noteiktu ciklu, atgrieztos un atrastu vietu (ķermeni) reālai pēcdzīvei. Vieta, mājoklis Dvēselei bija sirds.

Mūsdienās, izmeklējot mūmijas ar kompjutertomogrāfijas metodi, ir konstatēts, ka jau antīkajā pasaulē 3500-6000 g. pr. Kr., bija izplatītas dažādas asinsvadu un sirds saslimšanas, kuras varēja būt arī nāves cēlonis. Piemēram, Adell H. Allam u.c. 2011. gadā (Journal of the American College of Cardiology, 2011. 4: 315-327) publicēja datus par 52 mūmijām, kuras izmeklējot 44 gadījumos varēja identificēt vaskulārās un kardiālas struktūras, no kurām 20 atklāja aterosklerozes pazīmes ar kalcifikāciju asinsvadu sienās. Izteikta sirds vaiņagartēriju ateroskleroze ar kalcifikāciju bija divām mūmijām (1550-1580 pr. Kr.). Šis atklājums ir vissenākais dokumentētais pierādījums par koronāro aterosklerozi cilvēkam vēl daudzus gadu simtus pirms mūsu ēras sākuma.

Zināms, ka sirds asinsvadu saslimšanas mūsdienās ir nāves cēlonis vairāk nekā 17 miljoniem cilvēku gadā (2010). Diemžēl ekspertu, epodemiologu prognoze perspektīvai ir visai negatīva. 2030. gadā paredz jau vairāk nekā 23 miljonus nāvju no šīs patoloģijas - no sirds asinsvadu saslimšanām. Un tas viss, neskatoties uz ļoti apjomīgu preventīvo darbību saslimšanas ierobežošanai.

Arī 1852. gadā ar autopsijas metodi Johann Nepomuk Czermak konstatēja aterosklerozi 3000 gadus vecai ēģiptiešu sievietes mūmijai (Czermak, J. N. Description and microscopic findings of two Egyptian mummies. S.B. Akad. Wiss. 9. Wien 1852, 427). Mūsdienās pielietotā CT skenēšana ļauj izdarīt pētījumus, nesadalot zinātnei tik vērtīgās mūmijas. Ateroskleroze tika konstatēta 20 no 44 izmeklētām mūmijām - respektīvi 45 % gadījumu.

Mūsdienu CT pētījumos M. A. Allison u.c. (2004), pārbaudot 650 asimptomātiskus 50-60 gadus vecus līdzcilvēkus, atklāja, ka artēriju ateroskleroze ir novērojamo 92 % vīriešu un 72 % sieviešu, bet, sasniedzot noteiktu vecumu - 60 gadi (vīriešiem) un 70 gadi (sievietēm) - vienas vai vairāku artēriju kalcinoze ir 100 %. (Allison, M. A., Criqui, M. H., Wright, C. M. Patterns and risk factors for Systemic calcified atherosclerosis. Arterioscler Thromb Vasc Biol 24, 2004: 331-336).

Satraucoši augstā slimību izplatība un mirstība no sirds un asinsvadu saslimšanām ir pamats ārkārtējai sabiedrības uzmanībai šīs problēmas risināšanā. Protams, darbības virzieni ir prevencija, tie ir profilaktiski pasākumi saslimstības mazināšanā. Tie ir veselīga dzīves režīma veicināšana, sirds un asinsvadu slimību koriģējamo riska faktoru vadīšana un kontrole.

Nenoliedzami svarīga ir savlaicīgas ārstēšanas ieslēgšana slimajiem. Vienas grupas saslimšanas - sirds un asinsvadu slimības - joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaules populācijā. Tikai viena gada laikā mirst 17-17,5 miljoni cilvēku. Tas ir daudzkārt vairāk nekā no kara darbības, vardarbības, traumām, vairāk nekā no onkoloģiskām saslimšanām un citām saslimšanām.

Latvijā sirds un asinavdu slimības ir izplatītas un tās ir nāves cēlonis vairāk nekā 50 % no visiem mirušajiem. Tās ir vadošās nāves cēloņu ziņā valstī.

Statistikas dati norāda, ka 2015. gadā Latvijā kopumā mira 28 179 cilvēki un no tiem 16 135 ar asinsrites sistēmas patoloģiju. Tas ir 57 %. Tas ir sevišķi aktuāli un satraucoši. Tiek lēsts, ka Latvijā ar sirds un asinavadu patoloģiju slimo aptuveni 19 % iedzīvotāju, kas veido ap 380 000 cilvēku. Atbilstoši starptautisko ekspertu, slimību epidemiologu prognozēm par mirstības palielināšanos arī Latvijā šī tendence skaidri iezīmējas. Piemēram 2011. gadā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, no sirds un asinsvadu slimībām nomira 776,1 cilvēks, tad 2011. gadā šis rādītājs bija 760,9 cilvēki, 2012. gadā - 801,9, 2013. gadā - 812,8, 2014. gadā - 806,1 un 2015. gadā - 815,9 cilvēki.

Pasaule ir reaģējusi ar ļoti plašiem, masveidīgiem, finansiāli ļoti dārgiem, ārstēšanas un profilakses pasākumiem. Izveidoti kardioloģijas un kardioķirurģijas centri. Tiek mainīta valstu likumdošana, kas veicina veselīgu dzīvesveidu, ierobežo šo slimību riska faktorus. Piemēram tiek aizliegta smēķēšana sabiedriskās vietās, lidmašīnās, skolu tuvumā, uz ielas, balkoniem utt. Koriģēta ēdināšana skolās, mainīta fiziskās aktivitātes programma u.c. Latvijā sirds un asinsvadu saslimšanām profilaksei un ārstēšanai visumā pievērsta ļoti liela uzmanība. Izveidots, labi nodrošināts, kardioloģiskās palīdzības dienests, izveidoti divi kardioķirurģijas centri: Paula Stradiņa klīniskās universitātes un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Tam visam, nenoliedzami, ir savs nozīmīgs, pozitīvs rezultāts pat ļoti īsā, dažu gadu, laikā. Latvijas statistikas birojs norāda, ka nozīmīgi mazinājusies mirstība no tādas sevišķi smagas saslimšanas, kā miokarda infarkts. 2009. gadā, aprēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, ar miokarda infarktu mira 70,5 cilvēki, bet jau 2015. gadā - tikai 59,2 cilvēki. Tas ir ļoti un ļoti pozitīvi. Diemžēl šāda laba dinamika nav vērojama pie t.s. cerebrovaskulārās slimības, hipertensīvas slimības un kardiomiopātijām.

Sirds un asinsvadu ķirurģijas centrs Latvijā, Rīgā tika radīts 1969. gadā pēc Veselības ministrijas lēmuma (ministrs
V. Kaņeps). Kā centra vadītājs tika iecelts profesors Jānis
Volkolākovs. Tika attīstīta iedzimto sirds kaišu ķirurģija, sirds vārstuļu patoloģijas korekcijas, miokarda revaskularizācijas, aortas saslimšanu ķirurģija, perifēro artēriju un vēnu ķirurģija, sirds ritma traucējumu ķirurģija ar dažāda tipa elektrokardiostimulatoru, elektrodefibrilatoru implantācijām, sirds audzēju ķirurģija, sirds mazspējas ķirurģija, pielietojot mehāniskās palīgcirkulācijas metodes, gan arī izdarot sirds pārstādīšanu no cilvēka cilvēkam. Toreiz praktiski viss bija nezināms, jauns gan šeit, gan arī visā pasaulē kopumā. Šis virziens - sirds un asinsvadu ķirurģija veidojās, strauji auga. Pirmā "slēgtā" mitrālā komisuratomija notika 1957. gada 30. martā Paula Stradiņa slimnīcā un to izdarīja izcilais Latvijas ķirurgs, ķirurģs ar zelta rokām, profesors Ēvalds Ezerietis.

Lēmums 1969. gadā izveidot sirds - asinsvadu ķirurģijas centru Latvijā, bija ļoti progresīvs, ļoti savlaicīgs. Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām bija augsta tajā laikā un esošie resursi, pieredze bija sadalīti dažādās Latvijas slimnīcas. Tādēļ, apvienojot visu vienotā centrā, tika apkopota pieredze Paula Stradiņa slimnīcā, Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, Kara hospitālī un bērnu slimnīcā. Apvienojās ne tikai pieredze, bet arī cilvēku resursi un daļēji arī tā laika esošā aparatūra. Iniciāla, tā laika, bet jau nozīmīga, sirds operāciju pieredze bija pilsētas 1. slimnīcā. Dr. Anatolijs Nikitins, Ojārs Aleksis. Kara hospitālī sirds operācijas veica Dr. Valentīns Harlamovs.   Paula Stradiņa slimnīcā sirds ķirurģijas pionieris bija profesori Ēvalds Ezerietis, Jānis Slaidiņš un Vladimirs Utkins, Dr. Uldis Bērziņš un Dr. Natalija Bāliņa. Visaktīvākā darbība bija bērnu slimnīcā profesora Aleksandra Bieziņa vadībā - profesors Jānis Gaujens, Jānis Volkolākovs, Oļģerts Putniņš, Herberts Zandersons, Visvaldis un Valija Ledus, Dr. Juris Lejassauss, Dr. Juris Breicis, Juris Jansosns, Māris Ligers, Aris Lācis u.c. Tas arī bija kodols, kurš veidojās pamatā sirds un asinsvadu ķirurģijas centrā un veidoja šo Latvijai tik vajadzīgo centru.

Jaunizveidotā sirds - asinsvadu ķirurģijas centra tālākie attīstītāji bija arī P. Stradiņa slimnīcas ķirurgi Uldis Bērziņš, Maruta Skujiņa, Andris Aivars, Biruta Puriņa, Ivars Jaunkalns, Biruta Mamaja, Augusts Ozols, Heinrihs Lācis, Pēteris Ošs, Edvīns Lietuvietis, Svetlana Thor, Igors Marcinkevičs, Andris Alks, anesteziologs Biruta Timofejeva, Olafs Radziņš, Laila Feldmane un daudzi, daudzi citi. Centra izveide bija saistīta arī ar uzkrāto sākotnējo pieredzi sirds operācijās, Kara hospitālī (V. Harlamovs) un 1. slimnīcā (A. Nikitins, O. Aleksis), bērnu slimnīcā.

Sākotnējā, kopš 1969. gada, attīstība bija ļoti sarežģīta un smaga, jo nepietiekamā pieredze cieši saistījās ar dārgo tehnoloģiju iegādes ierobežotām iespējām. Ceļš bija "ērkšķains". Šajā laikā 1970tajos gados sirds ķirurģija attīstījās un veidojās visā pasaulē. Veidojās labi profesionāli, koleģiāli kontakti ar sirds ķirurģijas centriem daudzās universitātēs. Manuprāt, nepārvērtējama, sirds ķirurģijas attīstību veicinoša, nozīme bija tajā laikā radītajai apvienībai: katedra, slimnīca un zinātniski pētnieciskā laboratorija. Tās darbība bija vienota un dziļi mērķtiecīga. Man šķiet, tās autors savulaik bija Latvijā ļoti populārais profesors Anatolijs Bļugers.

Latvijā izveidotā, profesora Jāņa Volkolākova vadībā stādājošā sirds ķirurģijas centra darbības virzieni pamatā ir saglabājušies un attīstās tālāk jaunā kvalitātē. Tie ir - sirds vārstuļu operācijas, miokarda revaskularizācijas, ascendējošās aortas operācijas, sirds ritma traucējumu ķirurģijas korekcijas, sirds mazspējas ārstēšana, pielietojot mehāniskos sirds kambarus un sirds transplantāciju.

Liels, revolucionārs notikums bija 2002. gada 10. aprīlī veiksmīgi izdarītā sirds transplantācija. Līdz mūsdienām uzkrāta pieredze 23 transplantācijas operācijās un 2015. gadā veiksmīgi izdarīta sirds pārstādīšana bērnam.

Varbūt spilgtākie notikumi Centra attīstībā bijuši:

1. Tā laika lielvalsts profesionāla atzinība profesoram Jānim Volkolākovam, piešķirot Valsts prēmiju par sasniegumiem sirds ķirurģijas attīstībā (1977).

2. Medicīnisko tehnoloģiju kvalitātes un apgādes stabilizēšanās pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas.

3. Palīdzības apjoma pieaugums Latvijas iedzīvotājiem, kopš 2007. gada ar iespējām vairāk kā 1000 operāciju izpildē māk­slīgās asinsrites apstakļos un izdzīvošanas rādītāju pieaugumu pēc šim operācijām, līdz 99 % un vairāk. 2014. gadā sirds operācija mākslīgās asinsrites apstākļos izdarīta 1089 slimniekiem un 2015. gadā - 1107 slimajiem. Pielietotas vismodernākās sirds vārstuļu mehāniskās un  bioloģiskās protēzes. (1., 2. un 3. att.)

4. Sirds pārstādīšanas iespēja un veiksmīga realizācija 2002. gadā un HTx bērnam 2015. gadā.

5. Mehānisko sirds kambaru implantācijas ar ļoti labu  pieredzi un rezultātu 35 pacientiem. (4., 5. att.)

6. Ļoti veiksmīga transkateteru sirds vārstuļu ķirurģijas ieviešana t.s. hibrīdoperācijas kopš 2009. gada un reāli konkurētspējīgiem rezultātiem Eiropā. (6., 7. att.)

Ielūkojoties attīstības un veidošanās vēsturē, kā svarīgāko jāpiemin pēctecību un  neatlaidīgu un mērķtiecīgu visa lielā sirds ķirurģijas centra kolektīva ikdienas darbu. Devīze "Salus aegroti suprema lex" - patiesi vienmēr bijusi galvenais vadmotīvs. Šim motīvam jābūt vienmēr, arī attīstoties nākotnē.

Un tomēr paliek jautājums: Kas ir Sirds?! Sūknis? Enerģētiskais centrs?  Aizliegtais orgāns? Dvēseles mājoklis?  Saule?

Katrā ziņā - sirds nav tikai sūknis!

Attēli (pdf)

R. Lācis saņemot LZA Lielo medaļu       Foto: J. Brencis