28. decembrī LZA gada doktoram izcilajam mehāniķim Tepferam Ralejam –75

23. decembrī LZA ārzemju loceklim izcilajam fiziķim Tilam fon Egidijam–75

22. decembrī LZA diplomus saņēma 2008.gadā jaunievēlētie akadēmijas locekļi.

Oktobris 

31.oktobrī Notika LZA FTZN balvu ekspertu komisijas sēde. Ekspertu komisija nolēma piešķirt 2008.g. Frīdriha Candera vārdbalvu mehānikā Dr.h.c. Aivaram Lagzdiņam par darbu ciklu „Plastiskuma teorijā”; 2008.g. Pīrsa Bola vārdbalvu matemātikā LZA kor.loc., Dr.habil.math. Andrejam Reinfeldam par darbu ciklu “Redukcijas princips dinamiskās sistēmās” un 2008.g. Artura Balklava vārdbalvu Aldonim Vēriņam par izcilu devumu puķkopības un daiļdārzkopības sasniegumu popularizēšanā Latvijā un ārpus tās robežām.

Apspriežot iesniegtos darbus LZA 2008.g. balvām jaunajiem zinātniekiem, ekspertu komisija nolēma piešķirt LZA L.un M.Jansonu vārdbalvu fizikā Elīnai Laizānei par darbu “Azobenzolu atvasinājumu saturošu polimēru plāno kārtiņu optiskā strukturēšana”(vadītāja LZA kor.loc. I.Muzikante). Piešķirt LZA balvas: Natālijai Sergejevai par darbu “Par lineāriem spektriem ar integrālu robežnosacījumu”(vadītājs Dr.habil.math. F.Sadirbajevs) un Sergejam Gaidukovam par darbu “Montmorilonīta nanolīmeņa plākšņveida daļiņas saturoši polimērkompozīti”(vadītājs LZA īst.loc. M.Kalniņš, Dr.sc.ing. J.Zicāns).27.oktobrī ZA ārzemju loceklim izcilam mehāniķim Renē Moro (René Moreau) – 70.

22. oktobrī notika FTZN sēde. Sēdes dalībnieki noklausījās un vērtēja jauno LZA locekļu kandidātu zinātnisko ziņojumus. Pārskatus par zinātnisko darbību sniedza īstenā locekļa kandidāti Dr.habil.phys. Jurijs Dehtjars, Dr.habil.phys. Inta Muzikante un Dr.habil.math. Aleksandrs Šostaks. Ar ziņojumiem uzstājās pretendenti LZA korespondētājlocekļa vakancēm informātikā Dr.sc.comp. Modris Greitāns un Dr.sc.ing. Uldis Sukovskis. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi tbalstīja visus pretendentus.

18 oktobrī: LZA korespondētājloceklim mehāniķim Jānim Rudzītim – 70.

18 oktobrī: LZA ārzemju loceklim izcilam matemātiķim Raimondam Čiegim – 50.

Septembris 

17.septembrī: LZA īstenam loceklim, LZA Senāta loceklim, ilggadīgam un veiksmīgam Tehniskas Universitātes rektoram, izcilam biomehāniķim Ivaram Knētam – 70.

12.septembrī: LZA goda loceklim izcilam zinātnes popularizatoram, ilggadīgam un veiksmīgam bijušam Telekomunikācijas muzeja direktoram Jāzepam Ločmelim – 80.

Augusts 

21. augustā: LZA īstenam loceklim izcilam mehāniķim Gundarim Teteram – 80.

12. augustā: LZA korespondētājloceklim izcilam fiziķim Aleksejam Kuzminam – 40.

Jūlijs

15. jūlijā: LZA goda doktoram izcilam astronomam Andrejam Alksnim – 80.

10. jūlijā: Notika LZA, a/s “Exigen Services Latvia” un Latvijas Izglītibas fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” Āriņa balvas ekspertu komisijas sēde. 2008.Gada Āriņa balva datorzinātnē tika piešķirta Dr. Ļ.Kacnelsonam par mūža devumu datorzinātnēs un informātikā.

10. jūlijā: Notika Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s “Latvijas Dzelzceļš” un Latvijas Izglītības fonda balvu ekspertu komisijas sēde. 2008.Gada balvas zinātnē tika piešķirtas Borisam Pernikim - par mūža devumu Latvijas dzelzceļa transportā un Marekam Mezītim – par pētījumiem dzelzceļa transporta nozarē.

05. jūlijā: LZA ārzemju loceklim izcilam speciālistam datorzinātnē Jurim Hartmanim – 80.

02. jūlijā: LZA korespondētājloceklim izcilam mehāniķim Robertam Maksimovam – 70.

Jūnijs

13. jūnijā: Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa sadarbībā ar LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju organizēja izbraukuma sēdi uz Tērveti ar mērķi iepazīties ar a/s „Agrofirma Tērvete” un a/s „Tērvetes Zirgaudzētava” darbību, kā arī apmeklēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību pētījumu saimniecību (turpmāk – MPS) „Vecauce”. Sēdes dalībnieki noklausījās MPS„Vecauce” direktores Ivetas Grudovskas prezentāciju „SIA LLU MPS „Vecauce” 2007. gads”. Klātesošie tika informēti par MPS veikumu un sasniegumiem no 2007. – 2008. gadam. I.Grudovskas ziņojumu papildināja Ivars Rūvalds, kurš iepazīstināja ar mācību centra darbu un mācību virzieniem. Pēdējos 19 gadus „Vecaucē” regulāri notiek dažādas mācību prakses, kas ir obligātas visiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem – galvenokārt pirmā kursa audzēkņiem. Prakses ievērojami papildina universitātē Jelgavā apgūto teorētisko mācību vielu.

Sēdes laika notika arī direktora vietnieces zinātniskajā darbā Dr. agr. Zintas Gailes prezentācija par tēmu „LLU MPS “Vecauce” kā pētījumu bāze augkopībā”. Viņa sniedza nelielu ieskatu MPS „Vecauce” vēsturē, struktūrā, zinātniskajā darbībā un izaugsmē, kā arī informēja par pētniecības bāzes atjaunošanu “Vecaucē”. Izbraukuma sēdes dalībniekiem tika prezentēts biogāzes ražotnes jaunais projekts. Zinātnieki klātienē iepazinās arī ar 2007. gadā ražošanu uzsākušo govju fermu. Sākumā, fermai uzsākot ražošanu, bijušas specifiskas grūtības ar slaucamo govju pieradināšanu pie slaukšanas robotiem un pašu robotu un to īpatnību apgūšana praksē. Tomēr tagad problēmas ir aiz muguras un ražošana turpina attīstīties.

26. – 30 maijā: Rīgā tika organizēta XV Starptautiskā konference “Kompozīto materialu mehānika” (http://www.pmi.lv/html/ConfInf.htm). Organizētāji un atbalstītāji – Latvijas Universitātes Aģentūra „LU Polimēru mehānikas institūts”, Latvijas Zinātņu Akadēmija, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Nacionālā Mehānikas komiteja, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, žurnāla “Mechanics of Composite Materials” redkolēģija.

Kompozīto materiālu mehānikas konferences ir tradicionālas zinātnieku sanāksmes, ko Polimēru mehānikas institūts regulāri organizē kopš 1965.gada. Šo konferenču mērķis ir apspriest jaunos pētījumu rezultātus kompozīto materiālu mehānikā, kā arī apmainīties domām par iespējamiem turpmākiem pētījumu virzieniem.

Pēdējos gados ir paplašinājušās tendences kompozītu pielietošanā. Joprojām svarīga ir efektīvu materiālu radīšana aviakosmiskai tehnikai. Tā, piemēram, jaunajā Airbus lidmašīnā trešā daļa no konstrukcijas ir kompozīti, bet tuvāko gadu laikā jaunajā konstrukcijā kompozīti pēc apjoma aizņems vairāk kā pusi. Aizvien vairāk pieaug kompozītu pielietojums būvju nostiprināšanā un rehabilitācijā. Šiem jautājumiem bija veltītas atsevišķas sēdes. Īpaša sekcija bija veltīta kompozītiem ar nanostruktūru, kas pēdējā laikā kļūst arvien populārāki.

Konferences sagatavošanas laikā bija saņemtas 214 tēzes ar 505 autoriem un pieteikumi uz piedalīšanos konferences darbā no 33 valstīm. Konferences darbā ar referātiem piedalījās 164 dalībnieki no 26 valstīm – ASV, Austrālijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Čehu Republikas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Irānas, Itālijas, Izraēlas, Japānas, Kazahstānas, Korejas Republikas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Turcijas, Ukrainas, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas.

Bija nolasīti 3 plenārie referāti un 94 referāti 8 sekcijās, 51 referāts bija pārstāvēts stenda formā.

No dalībnieku puses konference tika augsti novērtēta un tika pieņemts lēmums 2010.gada jūnijā atkal Rīgā organizēt nākošo kompozīto materiālu mehānikas konferenci.

16.maijā: notika Daugavpils Universitātes 50. starptautiskā zinātniskā konference un LZA izbraukuma sēde. Tajā piedalījās Daugavpils pilsētas Domes priekšsēdētāja Rita Strode, LZA prezidents Juris Ekmanis, LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Ilga Jansone u citi. Akad. J.Ekmanis un J.Stradiņš piedalījies plenārsēdē. Viņi runāja par DU, kā austrumos atvērt Eiropas universitāti, kurai ir lieli nopelni un vēl lielāka atbildība Latgales un Sēlijās turpmākajā attīstībā. DU rektors Arvīds Barševskis iepazīstināja sēdes dalībniekus ar DU zinātniskajiem institūtiem un centriem Vienības ielā 13 un Parādes ielā 1. tikšanās laikā Rīgas viesiem bija iespēja iepazīties ar DU zinātniskajiem izdevumiem un piedalīties plašā diskusijā par universitātes un reģiona attīstības tendencēm Eiropas Savienības kontekstā.

9.maijā: notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas un ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas kopsēde no cikla “2007. gada nozīmīgie zinātniskie sasniegumi” – “Jauni hologrāfisko ierakstu materiāli”. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda 3 ziņojumus par pētījumiem, kas veikti RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē – “Azosavienojumi ar iekšmolekulāru lādiņa pārnesi kā universālas darbības hromofori” (akad. Valdis Kampars), “ No diazonija sāļu lādiņa pārneses kompleksu pētījumiem līdz organisko ierakstu materiāliem izmantojamo azohromoforus saturošu molekulāro stiklu sintēzei” (prof. Dr.chem. Valdis Kokars) un “ Tiešais virsmas reljefa hologrammu ieraksts stilbēna azosavienojumos” (kor.loc. Andris Ozols).

LZA FTZN un ĶMBZN locekļi, noklausījušies ziņojumi un debates par jauniem hologrāfisko ierakstu materiāliem, atbalsta iesniegto zinātnisko pētījumu tēmas un uzskata RTU ķīmiķu un fiziķu darbu par labu sadarbības piemēru. Pētījumu rezultātā uz jaunu organisko stiklu bāzes, kas satur stilbēna atvasinājumu azosavienojumus, izstrādāti fotojutīgi materiāli efektīvu un stabilu virsmas reljefa hologrammu ierakstam, pirmo reizi izmantojot lāzeru spektra sarkanajā daļā. ( Autoru grupa: Dr. Valdis Kokars, Dr.Andris Ozols, Dmitrijs Saharovs, Dr.Valdis Kampars, Ansis Maļeckis, Dr. Gundars Mežinskis, Artūrs Plūdons, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte). LZA atbalsta tālākus pētījumus virsmas reljefa hologrammu ieraksta mehānismu noskaidrošanā un optimizācijā.

24.aprīlī: Notika Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde “Zinātnes popularizēšana sabiedrībā “. Sēdes ievadā LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Juris Jansons pastāstīja par jauniem zinātnes popularizēšanas veidiem. Tādi ir gan internets, gan dažādi zinātnes atrakciju parki, kas pasaulē ir ļoti populāri un labi apmeklēti. Zinātņu akadēmija kopā ar Rīgas domi ir iecerējusi veidot zinātnes piedzīvojumu centru, lai bērnos un jauniešos rosinātu interesi par zinātni. Par tā provizorisku novietni varētu būt LU Botāniskā dārza teritorija. Pēc tam uzstājās Artura Balklava-Grīnhofa balvas laureāti. 2008. gadā Artura Balklava–Grīnhofa balvu sakarā ar “Zvaigžņotās Debess” 50 gadu jubileju saņēma žurnāla redkolēģijas loceklis Dr. phys. Andrejs Alksnis un atbildīgā sekretāre Irēna Pundure. “Zvaigžņotās Debess” 50. jubileja sakrita ar Artura Balklava–Grīnhofa 75 gadu jubileju (02.01.1933), tādēļ abi referenti, runājot par “Zvaigžņoto Debesi”, akcentēja viņa kā žurnāla galvenā redaktora (1969–2005) lomu. Savukārt par zinātnes popularizēšanu žurnālista skatījuma runāja Voldemārs Hermanis. Sēdes laikā notika svinīga Artura Balklava–Grīnhofa nule iznākušās grāmatas “Mūsdienu zinātne un Dievs” atvēršana, kurā runāja grāmatas redaktore Ieva Jansone un LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks kodolfiziķis Dr. habil. phys. Juris Tambergs.

8.aprīlī: LZA notika L`ORÉAL Latvijas stipendijās Sievietēm zinātnē ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu žūrijas komisijas sēde.

3.aprīlī: LZA Pavasara pilnsapulce.

31.martā: LZA īstenajam loceklim izcilam fiziķim Andrim krūmiņam– 65.

31.martā: Mūžībā aizgājis LZA goda doktors, ilggadējs Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks, profesors Voldemārs DĀLE.

25. martā: LZA korespondētājloceklim izcilam speciālistam telpu apkures kvalitātes jautājumus Andrim krēsliņam – 70.

19. martā: Notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde: „Telpu gaisa kvalitātes automātiskā kontrole un enerģētiskais nodrošinājums”. Nodaļas locekļi apsprieda četrus referātus: „Telpu gaisa kvalitātes sociālā funkcija mūsdienu sabiedrībā” - LZA kor.loc. Andris Krēsliņš; Enerģijas patēriņš kvalitatīva mikroklimata parametru nodrošināšanai - RTU asoc. prof. Arturs Lešinskis; „Telpu gaisa kvalitātes vadības principi un datu pārraides protokoli”- RTU prof. Egīls Dzelzītis; „Energoefektīvu gaisa apstrādes iekārtu funkcionēšanas shēmas” - RTU 3. kursa doktorants Andris Krūmiņš.

Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda referātus nolēma: Tā, ka enerģētikas problēmas ir ļoti svarīgas, ir nepieciešams nepārtraukti sekmēt racionālu enerģijas izmantošanu Latvijā un plaši izplatīt informāciju par problēmām un sasniegumiem energopatēriņa samazināšanā.

14.martā: LZA korespondētājloceklim izcilam speciālistam elektroenerģētikā Antanam Sauļum SAUHATAM – 60.

3.martā: Notika LZA un SIA RD Electronics balvu ekspertu komisijas sēde. 2008.Gada balva fizikā un tās inženierpielietojumos tika piešķirta akadēmiķim, Dr.habil.phys. Jānim Lielpēteram par būtisku ieguldījumu lietišķās magnetohidrodinamikas attīstībā. LZA un SIA RD Electronics balva studentam par pētniecisku darbu un oriģināliem rezultātiem tika piešķirta Jurim Zavickim par darbu „Poliizoprēna – nanostrukturēta oglekļa kompozītu kā meano-elektrisko sensoru materiālu izstrāde un izpēte”.

22.februārī: LU Cietvielu fizikas institūtam 30 gadu jubileja. Tas nav liels vecums, bet institūts ir starptautiski atzīts, šeit strādā īsti zinātnieki, kuriem ir daudz izcilu sasniegumu. Institūta darbinieki ir aktīvi Akadēmijas locekļi un dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas un pasaules zinātnē.

20. februārī: Notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu pilnsapulce. Par Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas organizatorisko darbību 2007.gadā un priekšlikumiem darbam 2008.gadā sēdes dalībniekus informēja nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons. Akad. A.Siliņš ierosina apspriest Nobela laureāta Alberta Gora filmu par globālajām klimata izmaiņām LZA sēdē „Par globālo sasilšanu”. Nodaļas locekļi nolēma atzīt par apmierinošu nodaļas darbību un akceptēt priekšlikumus nodaļas darbībai 2008.gadā. Sakarā ar LZA un nodaļas amatpersonu pārvēlēšanām: atbalstīt Jura Ekmaņa un Jāņa Stradiņa atkārtotu izvirzīšanu LZA prezidenta un LZA Senāta priekšsēdētāja amatos; ievēlēt Juri Jansonu par FTZN priekšsēdētāju, Andreju Siliņu un Māri Kniti par priekšsēdētāja vietniekiem; par FTZN padomes locekļiem ievēlēt Māri Ābeli, Andri Buiķi, Ivaru Knētu, Andri Krūmiņu, Pēteri Rivžu, Antanu-Sauļu Sauhatu, Pēteri Šipkovu; par balvu ekspertu komisijas priekšsēdētāju – Elmāru Blūmu un par Balvu ekspertu komisijas locekļiem: Ivaru Biļinski, Rūsiņu-Mārtiņu Freivaldu, Andri Krēsliņu, Andri Ozolu, Vitautu Tamužu un Juri Žagaru.

LZA ārz.loc. Roberts Evarestovs izteica lielu pateicību par LZA Lielo medaļu un par ilggadīgo auglīgo sadarbību ar Latvijas zinātniekiem: J.Zaķi, A.Siliņu, J.Tīliku, I.Tāli. Viņš uzdāvināja akadēmijai Sanktpēterburgas Universitātes žurnālu ar rakstu, veltītu LZA rudens pilnsapulcei.

Par industriālā mantojuma saglabāšanas iespējām Latvijā un ar to saistītām problēmām referēja RTU profesors J.Ločmelis. Pēc referāta sākās liela diskusija, kurā piedalījās: J.Jansons, J.Liepēters, E.Blūms un J.Zaķis. Nodaļas locekļi nolēma noskaidrot Lattelekoma muzeja likteni, un, ja būs nepieciešams, sagatavot vēstuli Rīgas Domei ar priekšlikumiem par Lattelekoma muzeja izmantošanu skolnieku un studentu izglītībā. Ierosināt Nacionālā tehnikas izglītības centra, vai muzeja izveidošanu un sniegt rekomendācijas un ekspertīzes slēdzienus veidošanas stratēģijai, kamēr Rīgā ir vēsturiskās vietas, kuras var izmantot šim nolūkam (piemēram, Kronvalda bulv. Nr. 2)

13.februārī: LZA korespondētājloceklim izcilam mehāniķim Narimantam Saleniekam – 70.