V Sēlijas kongress
08.08.08.

Sēlijas V kongress notiek zīmīgā laikā. Tieši šogad Sēlija svin savu 800. gadadienu, kopš tā minēta vēstures avotos. Tā Indriķa Livonijas hronikā jau 1208.gada ierakstā lasāms, ka “bīskaps [..] domāja iznīcināt sēļu pili, kas pagāniem katrā laikā kalpoja par patvērumu gan uzbrūkot, gan atkāpjoties”. Šai laikā sēļi līdzās citām baltu un somugru ciltīm ieņēma sev pienākošos vietu, kas turpmākajā vēstures gaitā, veidojot vēsturiski etnogrāfiskos apgabalus, zudusi. Mēs nosaucam Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali, bet Sēliju, tāpat arī Malienu, atceramies tikai retumis. Taču katrā no mums kā smalks pavediens savijas senču asinis, senču pasaules uztvere, nekur nepierakstītas vēsturiskās atmiņas, kuras nespējam izteikt vārdos, kuras spējam vien sajust.

Sēlijas kongresi ir tie, kas mūsos modina šīs senās atmiņas – veicina Sēlijas novada vēstures un kultūras apzināšanu, ceļ sēliešu pašapziņu un darbotiesprieku. Par Sēliju, atsevišķiem tās pagastiem, ļaudīm, notikumiem pēdējos gados bijis ne mazums publikāciju, kas izraisījušas vēlmi strādāt un kopt senču mantojumu vēl aktīvāk, kas mudina izzināt savas dzimtās vietas un savas dzimtas vēsturi.

Lai šis darbošanās prieks neaprimst!

Līdz ar Sēliju savu dzimšanas dienu – pilsētas statusā tikai astoņdesmito – svin arī šī kongresa saimniece Viesīte, kas, kā liecina arheoloģiskie atradumi Kūliņu pilskalnā, bijusi apdzīvota vismaz jau 1.gadu tūkstotī pirms Kristus. Arī laiks, kopš mazais miests, saukts par Eķengrāvi, ierakstīts Latvijas vēstures annālēs, skaitāms ne tikai gadu desmitos, bet gadu simtos.

Lai arī turpmākajos gadu desmitos un gadu simtos izdodas saglabāt mazpilsētas dabas harmoniju ar kultūrvides pieaugošajām prasībām; lai jūsu ļaudis, kuros rit seno sēļu asinis, ir tikpat stipri un lepni kā pilsētas ģerbonī esošās piecas ozolzīles! Un lai jums vienmēr ir sava Mīlestības saliņa, kur doties ne tikai vientuļās pastaigās, bet arī kopīgos kultūras pasākumos!

Ar cieņu,

Rīgā 2008.gada 4.augustā

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā no sirds sveicu jūs, godātie Sēlijas ļaudis un pētnieki, piektajā Sēlijas kongresā. Iepriecinoši, kopš pirmā kongresa 1999. gadā nav rimusi interese par Sēlijas vēsturi, bagātajām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un slavenajiem novadniekiem, kuru devums ietekmējis zinātni un kultūru Latvijā un ārpus tās robežām.

Šīsdienas kongress notiek divu skaitļu zīmē – 800 un 80, no kuriem gribas atzīmēt tuvāko – Viesītes pilsētas astoņdesmito jubileju. Mazā apdzīvotā vieta, saukta par Eķengrāvi un Āžu miestu, kopš 1928. gada 7. februāra bauda pilsētas tiesības un nes savai būtībai atbilstošu nosaukumu – Viesīte. Šodien mēs baudām jūsu skaistās, rūpīgi koptās un uzturētās pilsētas viesmīlību. Ne velti Viesīte jau 2002. gadā ieguva “sakārtotākās pilsētas” titulu. Ir jūtams, ka jūs lepojaties ar savu saudzīgo attieksmi pret vidi un iedzīvotājiem, ar cieņu pret pagātnes slavenībām. Mūsu kongress notiek modernajā Viesītes Kultūras pilī, kurai līdzīgu grūti sameklēt. Pilsētas kultūras dzīves liecinieki ir aktīvie neseno Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Rūpes par izglītības kvalitāti un mūžizglītību, par kultūras tradīciju uzturēšanu uzskatāmi liecina par pilsētas vadības un iedzīvotāju ieinteresētību Viesītes uzplaukumā.

Sēlijas izpētei ir veltīts ievērojams skaits zinātnisko publikāciju, jaunākās no tām ir žurnāla “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” A daļas trešajā un ceturtajā (apvienotajā) numurā. Arī Sēlijas asociācija, kura pulcina Sēlijas pētniekus un attīstības domubiedrus, paplašina savas rindas.

Novēlot Sēlijai, sēliešiem un Viesītes pilsētai uzplaukumu nākotnē, līdz ar konkrētām lietām – labiem ceļiem, vidējā un mazā biznesa attīstību, dzīves kvalitātes uzlabošanos – novēlu saglabāt un vairot unikālās kultūras tradīcijas, kas rada šī Latvijas reģiona īpašo pievilcību. Cerībā uz reģionālās reformas loģisku risinājumu, uz Eiropas Savienības līdzfinansējuma dzīvinošo ietekmi saimniecisko jautājumu kārtošanā, esmu pārliecināts, ka Sēlijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte un saglabāšana ir tikai un vienīgi mūsu pašu ziņā.

Novēlu jums panākumus kā saimnieciskajā, tā kultūras un izglītības jomā, bet kongresa dalībniekiem jaunas atziņas un panākumus!

LZA prezidents Juris Ekmanis

Rīga, 2008. gada 8. augustā