Jaunie zinātnieki apgūst starpdisciplināro pētījumu menedžmentu Šveicē

25-09-2008

Grupa doktorantu un jauno zinātnieku no Baltijas valstīm, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedri Inese Sviestiņa, Romāns Krutohvostovs un Jānis Jaško, apguva Šveices zinātnisko institūciju pieredzi zinātniskā darba organizēšanā, finansējuma piesaistē un starpdisciplināru pētījumu vadīšanā.

Apmācības norisinājās Igaunijas Jauno Zinātnieku akadēmijas projekta “BaltMob II – Focusing on Swiss Experiences” ietvaros š. g. jūnijā Šveices pilsētā Cīrihē. Šīs apmācības ir turpinājums 2007. gadā Tallinā notikušajām apmācībām BaltMob kurā pie-dalījās 40 doktoranti un jaunie zinātnieki no Baltijas valstīm, tai skaitā 19 Latvijas doktoranti un jaunie zinātnieki. Projekts norisinājās, pateicoties Šveices fonda Gebert Rüf Stiftung un Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālajam atbalstam. Šis bija ne tikai starptautisks, bet arī starpdisciplinārs projekts, jo tajā pie-dalījās kā humanitāro un sociālo, tā arī eksakto un dabas zinātņu pārstāvji gan dalībnieku, gan pasniedzēju rindās.

Tieši praktisko problēmu risināšanā starpdisciplinārie pētījumi ir neatsverami, jo ražošanas un dažādu pakalpojumu industrijas problēmas bieži ir kompleksas un risinājumi nav izstrādājami šauras disciplīnas ietvaros. Kā labs lietišķo starpdisciplināro pētījumu piemērs pakalpojumu sfērai ir prof. Torstena Hensa (Thorsten Hens, Šveices Banku institūts, Cīrihes Universitāte) prezentētie pētījumi finansēs. Profesora grupa analizē dažādu uzvedības tipu cilvēku apiešanos ar finansu resursiem, piemēram, vēlmi nopelnīt, riska slieksni, reakciju uz zaudējumu u.c. neiroloģiskām un biheivioriskām iezīmēm. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, tika izstrādāti testi banku klientiem, pēc kuriem iespējams izveidot klientu raksturam visatbilstošāko ieguldījumu portfeli, kas dotu vēlamo pieaugumu un krīzes gadījumā radītu klientam vismazāk raižu.

Mūsdienās reti kurš apstrīd starpdisciplināro pētījumu nozīmību, bet pētniecisko projektu menedžments un zinātniskās grupas vadīšanas joprojām ir sfēras, kur jākliedē daudz mītu. Pazīstamākais no tiem ir pieņēmums, ka jebkurš izcils zinātnieks būs tik pat izcils projektu rakstītājs, pasniedzējs vai iestādes vadītājs. Tas tā diemžēl nav un līdz ar doktora grāda iegūšanu šīs dažādās papildus prasmes zinātniekam pašas no sevis neparādās. Lai apgūtu plašpielietojamās iemaņas (transferable skills), kas sevī apvieno dažādās prasmes, kas nepieciešamas jebkurā profesijā gan augstāka, gan zemāka līmeņa vadītājiem, piemēram, projektu sagatavošanu un vadīšanu, darbu komandā, prezentāciju prasmes, konfliktu risināšanu un citas, Latvijas biznesa vidē jau šādu kursu apguve darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst vadīšanas elementi, ir pati par sevi saprotama, un pēc autoru domām, arī jaunajiem doktoriem šāda apmācība būtu pilnīgi nepieciešama augsta līmeņa zinātniskās sabiedrības veidošanai Latvijā. Šos un citus plašāk neiztirzātos ar akadēmisko karjeru saistītos jautājumus, kā pētniecības – industrijas cilvēkresursu apmaiņa, zinātniskās karjeras plānošana sievietēm u.c. analizēja un Šveices pieredzi demonstrēja Dr. Monika Klausena (Dr. Monika Clausen & Netzwerkpartner GmbH), kas nodarbojas ar karjeras plānošanas konsultācijām zinātniskajiem darbiniekiem.

Pētījumu finansējums vienmēr ir bijis aktuāls jautājums, tādēļ ļoti lietderīga bija arī lekcija par tām Eiropas institūcijām, caur kurām jauniem zinātniekiem ir iespējams saņemt finansējumu savu projektu realizācijai, ko vadīja Dr Andrea Degena no Eurelations AG, kas nodarbojas ar pētniecisko projektu finansu konsultācijām. Nemazāk būtiskas un interesantas bija lekcijas un praktiskās nodarbības par to, kā organizēt darbu komandā no psiholoģiskā aspekta, kā risināt problēmas un novērst to eskalāciju, lai darbs noritētu produktīvi, ko vadīja Dr. Karmena Lebherca (Dr. Carmen Lebherz) no Cīrihes Universitātes Sociālās un biznesa psiholoģijas departamenta.

Būtu ļoti svarīgi arī Latvijas augstskolām vairāk organizēt starpdisciplinārus projektus, kuros gan humanitāro, gan eksakto zinātņu pasniedzēji un studenti darbotos kopā, tā iepazīstot dažādas pētnieciskās metodes, kā arī uzzinātu, ar ko nodarbojas viņu kolēģi. Līdz ar 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas perioda finansējuma ieplūšanu augstskolām būs pieejams ievērojami naudas līdzekļi zinātnes attīstīšanai, tādēl būtu ļoti apsveicami, ja daļa šo līdzekļu tiks izmantoti doktorantu un jauno zinātnieku plašpielietojamo iemaņu apguvē, kas ievērojami sekmētu kvalitatīvu starptautisko projektu pieteikumu tapšanu Latvijā. Šādā veidā izlietotie līdzekļi ar uzviju ieplūstu atpakaļ augstskolās caur iesaistīšanos starptautiskajos pētnieciskajos projektos.

Inese Sviestiņa
Jānis Jaško

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

Pēdējā atjaunošana 25-09-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS