Zinātne un tehnoloģijas sabiedrībā – ar šādu nosaukumu šoruden Kioto notika pasaules zinātņu akadēmiju vadītāju, lielāko biznesa struktūru vadītāju un žurnālistu forums. Mūsu Zinātņu akadēmijas vadību tajā pārstāvēja LZA viceprezidents TĀLAVS JUNDZIS. Par šajā forumā dzirdēto viņš stāstīja LZA Senāta sēdē 28. oktobrī.

Pirmoreiz šāds forums notika pirms pieciem gadiem. Šoreiz aptuveni 600 zinātnieku no 91 pasaules valsts, ap 30 ministru un daudzi lielu firmu pārstāvji runāja par to, kas pasauli sagaida tuvākajos 10 – 15 gados. Noslēguma vārdus teica Japānas kroņprincis. (Interesanti, ka Japānas imperatoru un viņa galmu nav pieņemts publiski kritizēt, tai skaitā plašsaziņas līdzekļos.) Ķīnas Zinātņu akadēmiju pārstāvēja un pārdomātu runu teica tās prezidents prof. Jonghians Lu, neraisot nekādas asociācijas ar komunistisku valsti, jo nākotnes problēmas visas pasaules zinātnei ir kopīgas. Viņš arī norādīja uz nākotnes uzdevumiem.

Pirmā – drošas un tīras enerģijas tehnoloģiju attīstība, ieskaitot kodolenerģiju.

Otrā – ūdens, pārtikas drošība, slimību profilakse.

Trešā – ekoloģija, dabas katastrofu kontrole.

Ceturtā – kosmoss un okeāni kā nākamo 50 gadu pētījumu objekti.

Secinājums – nespeciālisti un neeksperti pasaules nākotni redz rožainu. Speciālisti un eksperti ir pesimisti un nākotni redz draudošu. Akadēmiskajām aprindām ekoloģijas un enerģētikas problēmas jāceļ priekšā sabiedrībai, politiķiem un valdībām, turklāt vēstījuma formai ir jābūt vienkāršotai, nespeciālistiem saprotamai. Nav pieļaujams, ka zinātnes vadītāji ieiet varas struktūrās, kā, piemēram, Rumānijas ZA prezidents ir parlamenta loceklis un Moldāvijas ZA prezidents – valdības pārstāvis, tādējādi zaudējot savu kā speciālista neatkarību un zinātnieka brīvību.

Nākošais secinājums – zinātniekiem nevajadzētu iesaistīties diskusijās, kas nav balstītas uz pierādījumiem.

Par universitāšu lomu runāja rektori un akadēmiju prezidenti, arī Tartu Universitātes rektors prof. Alars Karis. Tika uzsvērts, ka universitātēm jābūt iesaistītām ķēdītē: akadēmiskā vide – zinātne – politika – valdība. Universitātēm jāgatavo ne tikai šauri nacionāli speciālisti, bet speciālisti globālajai pasaulei. Klasiskās lekcijas ir diezgan neefektīvas, jāpāriet uz interaktīvām mācību metodēm. Zīmīgi, ka no pasaules 20 labākajām universitātēm 17 atrodas ASV (pārējās trīs ir Tokijas, Oksfordas un Londonas universitātes). Tas liek šo to pārdomāt par mūsu augstāko izglītību.

Pasaules problēma Nr. 1 – klimata pārmaiņas. 75 % zinātnieku ir pārliecināti, ka CO₂ pieaugums atmosfērā ir cilvēku darbības rezultāts. Ja 100 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra pieauga tikai par 0,6 grādiem, tad, pastāvot pašreizējiem tempiem, tā līdz 2099. gadam varētu paaugstināties par 6 grādiem ar visām no tā izrietošajām se-kām – teritoriju applūšanu, 40 % dzīvnieku sugu izmiršanu u.c. Tiek prognozēts, ka 2 miljardiem cilvēku no ekvatoriālās joslas nāksies bēgt uz mēreno joslu. Sasilšana straujāk notiek ziemeļu puslodē.

Par Kioto protokoliem. Tie nedarbojas, jo tos nav parakstījušas lielākās vides piesārņotājas valstis. G–8 sanāksmē ir panākta vienošanās, ka nākošgad Dānijā tiks parakstīts jauns nozīmīgs protokols, kam pievienosies arī ASV un Krievija. Tas aizstās līdzšinējo neveiksmīgo Kioto protokolu.

Problēma Nr. 2 – enerģētika. Kodolenerģētika ir vienīgais tās risināšanas ceļš – tas nav apstrīdams. Uzskata, ka atomelektrostaciju drošības problēma ir atrisināta, nav atrisināts kodolmateriālu neizplatīšanas jautājums (tai skaitā, saistībā ar terorismu) un kodolatkritumu apglabāšanas problēma. Enerģijas patēriņš pieaugs, un tiek prognozēts, ka cilvēku skaits 2050. gadā pašreizējo 6,5 miljardu vietā būs 9 miljardi, turklāt 85 % no viņiem dzīvos pilsētās. Ja laukos viens cilvēks tērē vienu nosacītu vienību enerģijas, tad pilsētā – 10. Šobrīd 2/3 pasaules iedzīvotāju vispār nav pieejama enerģija. Tie arī papildinās enerģijas patērētāju skaitu. Interesants fakts – Japāna ir nākusi klajā ar pasaules mēroga iniciatīvu par “vēso biznesu” vasarā, aicinot ierēdņus nevalkāt žaketes un kaklasaites, lai samazinātu gaisa kondicionēšanas nepieciešamību biroju telpās, un “silto biznesu” ziemā, kad, tieši otrādi, ierēdņi tiek aicināti valkāt siltus svīterus un vestes, lai taupītu uz apkuri.

Uz jautājumu, kāpēc automašīnu dzinējos nav revolucionāru risinājumu, kas radikāli samazinātu patērējamās degvielas daudzumu, viens no Toiota firmas direktoriem aizbildinājās ar valdības neieinteresētību globālos, fundamentālos pētījumos, kādos nav ieinteresētas fir-mas, kas vairāk orientējas uz īstermiņa pētījumiem un tūlītēju peļņu.

Viens no enerģētikas problēmas risinājumiem varētu būt biodegviela, taču šī alternatīva tika noraidīta, jo pasaulē pārtikas krīze ir ne mazāka par enerģētikas krīzi, un bioenerģētikā pamatā izmanto pārtikas izejvielas un pārtikas ražošanai nepieciešamās platības, arī ūdeni, kurš jau sāk pietrūkt. Par saules, vēja u.c. alternatīviem enerģētikas veidiem pārāk nopietni nerunāja. Apmeklējām televizoru rūpnīcu “Shorp”, kur ne tikai visi jumti bija aplikti ar saules paneļiem, bet arī dīķī peldēja divi lieli plosti ar saules baterijām.

Problēma Nr.3 – ūdens resursu nepietiekamība. Nav tālu laiks, kad ūdens maksās tikpat cik degviela. Svarīgi ir mainīt ūdens patēriņu lauksaimniecībā, kas ir galvenā ūdens izmantotāja. Zinātnieku uzdevums ir veidot jaunas augu šķirnes, audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijas.

Problēma Nr.4 – slimību izplatīšanās. Šī ir joma, kur starptautiskā sadarbība ir bijusi īpaši aktīva un kopumā veiksmīga. Globalizācijas apstākļos, kad slimības izplatās ļoti strauji un tikpat strauji to vīrusi mainās, sadarbības tālāka attīstīšana paliek aktuāla pro-blēma. Gadiem ilgi starptautiski koordinējot pētījumus, ir izstrādāts līdzeklis pret HIV / AIDS. Uz to tiek liktas lielas cerības, bet vēl nav pilnas pārliecības, ka tās attaisnosies.

Problēma Nr.5 – pārtikas nepietiekamība. Tā diemžēl pieaug arī civilizētajās zemēs, jo Anglija, piemēram, pārtiku importē. Nemaz ne-runājot par Āfriku, kur vairāk nekā 25 % pārtikas ieved no citiem kontinentiem. Zinātņu akadēmiju darba grupā, ko pārmaiņus vadīja Ķīnas un Francijas ZA prezidenti, runāja, ka viens no pārtikas problēmas risinājumiem ir modificētā pārtika, kuru zinātniekiem jāpopularizē.

Līdzīgu globālu forumu pozitīvā vērtība ir reizi gadā paskatīties uz pasaules problēmām no putna lidojuma. Un arī padomāt, cik tālredzīgi esam savos lēmumos.