1990. gada 4. maijā bruņojušies ar lielu politisko un cilvēcisko drosmi, kā arī milzīgu sabiedrības atbalstu Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanu. Deklarācijā, klasificējot PSRS agresiju 1940. gadā kā starptautisku noziegumu un Latvijas Republikas iekļaušanu Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa kā spēkā neesošu, uzsvērts, ka 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme de jure joprojām ir spēkā un "Latvijas Republika joprojām de jure pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstis". Ar šo deklarāciju tika atjaunota Latvijas Republikas Satversmes darbība Latvijas teritorijā un valsts oficiālais nosaukums - Latvijas Republika, saīsināti - Latvija, kā arī noteikts pārejas periods līdz Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanai.

Nu jau vēsturnieku pētījumos un vēstures mācības grāmatās lasāms par to, cik sarežģīts bija laiks līdz 1991. gada 21. augustam, kad tika pieņemts Konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". 4. maija deklarācija bija viens no nozīmīgākajiem soļiem ceļā uz to.