PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU KONGRESU VĒSTURE

14-06-2018

Rīgā notikuši jau trīs pasaules latviešu zinātnieku kongresi, kas katrs kopā pulcinājis kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārzemēm. Pirmais šāds kongress Latvijā notika pēc neatkarības atjaunošanas, bet vēl pirms augusta puča notikumiem 1991. gada 12.-17. jūlijā, otrais - 2001. gada 14.-15. augustā un trešais - 2011. gada 24.-27. oktobrī. Katrs no šiem kongresiem ar daudzām sekcijām dažādās zinātņu jomās ļāva apmainīties viedokļiem un domām par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem neatkarīgi no tautības daudzās dažādās pasaules valstīs, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam. Katrs no šiem kongresiem bija ne tikai nozīmīgs sabiedrisks un zinātnisks notikums, bet arī patiesi zinātnes un zinātnieku svētki.

Vispasaules latviešu zinātņu kongress (VLZK) 1991. gada 12.-17. jūlijā nenoliedzami bija pirmais un plašākais Latvijas zinātnieku sadarbības pasākums kopā ar vairāk nekā 200 Latvijas izcelsmes zinātniekiem no 13 rietumvalstīm. Atklāšanas sesijā Dailes teātrī un noslēgumā Nacionālajā teātrī pulcējās gandrīz 1000 kongresa dalībnieku. Kongresa plenārsēdēs un 24 nozaru sesijās tika nolasīti 900 referāti, bet deviņās publicētajās brošūrās pēc kongresa iekļautas 1165 autoru - kongresa dalībnieku tēzes.

Sākotnēji iniciatīva šī kongresa sarīkošanai nāca no Latviešu inženieru apvienības ārzemēs, kura kopš 1965. gada kongresa Ņujorkā regulāri rīkoja Latviešu tehnisko zinātņu kongresus. Sākot ar 1997. gadā notikušo kongresu Montreālā, tajos piedalījās arī atsevišķi zinātnieki no Latvijas.

VLZK atbildīgā rīkotāja bija 1988. gadā dibinātā Latvijas Zinātnieku savienība un tās izveidotā Rīcības komiteja Aivara Kreitusa vadībā. VLZK ārzemju Rīcības komitejas vadītājs bija Andris Padegs no ASV.

II Pasaules latviešu zinātnieku kongress (II PLZK) 2001. gada 14. - 15. augustā notika desmit gadus pēc iepriekšējā kongresa, pulcinot kopā 930 zinātniekus no 13 valstīm. Latvija bija ne tikai atjaunojusi savu neatkarību, bet tās zinātne un zinātnieki jau bija sākuši integrēties Eiropas Savienības zinātnes telpā. Kongresa moto bija "Uz zināšanām balstīta sabiedrība Latvijā". Kongresu atklāja Rīgas Latviešu biedrībā, un tas turpinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes telpās. Kongresa 36 zinātņu sekcijās tika nolasīti 637 referāti, kuru nostādnes publicētas šī kongresa Tēžu krājumā. Kongresa starplaikā Rīgā Kr. Barona ielā pie Vērmanes dārza iepretim namam, kur savulaik dzīvojis fizikālās ķīmijas pamatlicējs Vilhelms Ostvalds, tika atklāts viņam veltīts piemineklis.

II PLZK organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētāji bija Juris Ekmanis (Latvijas Zinātņu akadēmija), Imants Freibergs (Latvijas Universitāte) un Uldis Raitums (Latvijas Zinātnieku savienība), bet kongresa goda patronese - Latvijas Valsts prezidente, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress notika 2011. gada 24.-27. oktobrī. Trešais Pasaules latviešu zinātnieku kongress kā turpinājums pirmajiem diviem kļuva iespējams modificētā veidā - sapludinot to kopā ar Letonikas kārtējo - ceturto kongresu. Lielā mērā to noteica fakts, ka vienīgi Valsts pētījumu programmā "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība), ko vadīja akadēmiķis Jānis Stradiņš, atradās finansiālie līdzekļi kongresa sarīkošanai. Ņemot vērā to, Apvienotajam Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresam tika izvēlēta aktuāla un piemērota tēma "Zinātnes, sabiedrība un nacionālā identitāte".

Kongresa atklāšanas un noslēguma plenārsēde notika Rīgā Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē, bet 45 tematisko sekciju sēdes un 6 tematiskas diskusijas notika ne tikai dažādās vietās Rīgā, bet arī Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. Kongresā piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieki no 15 pasaules valstīm.

Kongresu organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija (Rīcības komitejas priekšsēdis LZA viceprezidents Tālavs Jundzis), Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas universitātēm, akadēmijām un augstskolām. Kongresa goda patronese bija akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Kongresa rezolūcijā tika ierakstīts, ka nākamajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam jāsanāk 2018. gada vasarā, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi.

Tālavs Jundzis


I PLZK 1991. gadā                  Foto V. Semjonovs

Powered by Elxis - Open Source CMS