Zinātnes Vēstnesis
- 2018.g. 18.jūnijs
ERA-NET (European Research Area Network) shēmas projektu īstenošana sākās ES 6. Ietvara programmas laikā (2002-2006). Šie projekti Ietvara programmā tika uzsākti ar mērķi sniegt ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas izveidē un ES dalībvalstu zinātnes sistēmu ciešākā integrācijā tādejādi sekmējot dažādu valstu zinātnieku ciešāku sadarbību. Atšķirībā no citiem Ietvara programmās īstenotajiem projektiem, kuru izpildē piedalās zinātnieki, zinātniskās institūcijas, uzņēmumi un citi pētniecības centri, ERA-NET projektu dalībnieki ir valsts pārvaldes institūcijas (piemēram, ministrijas, zinātnes padomes, aģentūras), kas finansē un/vai administrē nacionālās pētniecības programmas. ERA-NET projektu uzdevums ir veicināt nacionālo pētniecības programmu īstenošanas koordinēšanu starpnacionālā līmenī, organizēt kopējus pētniecības projektu konkursus, tādējādi nodrošinot racionālāku pētniecībai paredzēto finanšu līdzekļu un cilvēkresursu izmantošanu.
Jaunas iniciatīvas nereti tiek uztvertas piesardzīgi. Arī ERA-NET projektu gadījumā sākotnēji gan zinātnieki, gan zinātni finansējošās institūcijas Latvijā bija visai atturīgas. Pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) atsaucībai toreizējā LZA prezidenta, akadēmiķa Jura Ekmaņa personā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) deleģēja LZA uzdevumu pārstāvēt Latviju ERA-NET shēmas projektos. Un tā 2008. gadā ES 7. Ietvara programmas laikā ar visai niecīgu finansējumu un nelieliem cilvēkresursiem, bet ar lielu entuziasmu Dr. Maijas Bundules vadībā LZA darbu uzsāka Eiropas Programmu centrs. Centra pārziņā bija ne tikai ERA-NET projekti, bet arī Latvijas zinātnieku un mazo un vidējo uzņēmumu interešu pārstāvniecība ES dalībvalstu kopējā programmā Baltijas jūras izpētei - BONUS, EUREKA un EUROSTARS programmās, kuru ietvaros tika sniegts atbalsts jaunu inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei, kā arī Kopējās tehnoloģiju iniciatīvās, no kurām divās (Inovatīvo medikamentu iniciatīvā un ARTEMIS) Latvijas līdzdalība projektos ir bijusi visai sekmīga. Eiropas Programmu centrs koordinēja COST programmas darbību Latvijā, nodrošinot iespēju Latvijas zinātniekiem iesaistīties starptautiskos zinātnieku sadarbības tīklos, tādejādi sekmējot Latvijas zinātnieku atpazīstamību, dodot iespēju iepazīt citu valstu kolēģus un gūt jaunus partnerus, kā arī idejas nākotnē īstenojamiem pētniecības sadarbības projektiem.
Sākotnēji nebija viegli pārliecināt ārzemju partnerus, kas pārstāvēja ministrijas un zinātni finansējošas aģentūras, ka LZA, lai gan tieši nefinansē un nevada nacionālās pētījumu programmas, ir vērā ņemams partneris, ar ko droši var sadarboties ERA-NET projektos. Bija jāmeklē potenciālie projektu pieteikumu koordinatori citu valstu ministrijās un jāpārliecina par LZA interesi un iespējām dalībai ERA-NET projektos. Tomēr ar katru jaunu projektu LZA ieguva aizvien lielāku partneru uzticēšanos, un pēc pāris gadiem ERA-NET projektu koordinatori jau paši piedāvāja LZA iesaistīties jaunu ERA-NET projektu konsorcijos, un reizēm pat nācās kādam piedāvājumam atteikt LZA Eiropas Programmu centra nelielo cilvēkresursu dēļ.
Kopumā laika periodā no 2008. gada līdz 2014. gadam LZA Eiropas Programmu centrs bija iesaistīts 27 ES Ietvara programmu projektu īstenošanā, kas sastāda 11% no visiem 7. Ietvara programmas projektiem, kuros piedalījās Latvijas dalībnieki. Lielākā daļa (21) no LZA īstenotajiem projektiem bija ERA-NET projekti. Dalība šajos projektos deva iespēju Latvijas zinātniekiem piedalīties starptautiskajos projektu konkursos kopā ar ārzemju kolēģiem, gūt pieredzi dalībai starptautiska līmeņa projektu konkursos, iesaistīties pētījumos, kas nebūtu veicami tikai pašu spēkiem vien.
Eiropas Programmu centra darbības laikā ar finansējumu tika nodrošināti un īstenoti vairāk nekā 40 pētniecības un tehnoloģiju izstrādes projekti visdažādākajās pētniecības jomās, tādās kā medicīna (nanomedicīna, audzēju pētniecība, neiroloģija, virusoloģija), lauksaimniecība, informācijas tehnoloģijas un robotika lauksaimniecības attīstībai, materiālu zinātne, enerģētika, biotehnoloģija un koksnes ķīmija. Nereti ERA-NET pētniecības projektos uzsāktā sadarbība kļuva par pamatu jau lielākiem projektu pieteikumiem Ietvara programmas konkursos.
Bez ERA-NET projektiem, LZA 7. Ietvara programmas konkursos spēja piesaistīt Eiropas Komisijas finansējumu arī 6 Eiropas Zinātnieku nakts projektu īstenošanai Latvijā, kuru ietvaros laika periodā no 2008. gada līdz 2013. gadam ik gadu septembra pēdējā piektdienas vakarā tika īstenoti zinātnes komunikācijas un popularizēšanas pasākumi vairākās Latvijas pilsētās. Eiropas Zinātnieku nakts pasākumu organizēšanā iesaistīto institūciju un pilsētu skaits ar katru gadu pieeauga, 2013. gadā praktiski nodrošinot zinātnes popularizēšanas pasākumus visās lielākajās Latvijas pilsētās. Īstenojot Eiropas Zinātnieku nakts projektus LZA nodrošināja Latvijas iekļaušanos to daudzo Eiropas valstu - Eiropas Zinātnieku nakts organizētāju skaitā, kuras septembra nogales piektdienā organizē dažādus pasākumus vairāk kā 250 Eiropas pilsētās, lai atraktīvā veidā plašākai sabiedrībai skaidrotu zinātnes sasniegumus un ļautu ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos.
Apvārsnis 2020 programmas darbībai sākoties, jau pirmajā programmas gadā LZA Eiropas Programmu centrs iesaistījās 4 jaunu ERA-NET Cofund projektu pieteikumu sagatavošanā.
Ar 2015. gadu Izglītības un zinātnes ministrija uzdevumu pārstāvēt Latviju ERA-NET projektos un citās ES pētniecības un inovāciju programmās deleģēja Valsts Izglītības un attīstības aģentūrai, kam darbs nebija jāsāk tukšā vietā, bet varēja pārņemt LZA uzsāktos projektus un darbu veiksmīgi turpināt.
LZA Eiropas Programmu centrs savas darbības gados (2008-2014) pierādīja, ka arī ar ierobežotiem finanšu un cilvēkresursiem ir iespējams veikt nozīmīgu darbu un sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes starptautiskajā atpazīstamībā un atbalstīt starptautisku projektu īstenošanu.
Informāciju sagatavoja
Maija Bundule, Dace Tirzīte