Mūžības valdnieki jeb Kā Jānis Klētnieks latviešiem atklāj Senēģipti

23-11-2008
zv/zv374-1.JPG 

Latviešu vēsturnieki Ēģipti nepētī, viņiem pietiek ko darīt savā zemē. Francis Balodis (1882 – 1947) “pasniedza speciālos Ēģiptes vēstures un mākslas priekšmetus Maskavas Arheoloģijas institūtā un Maskavas universitātē (1912 – 1918), izstrādājot virkni darbu par Ēģiptes Jaunās valsts laikmeta mākslu un kultūru, kas uzskatāmi par pirmajiem tāda virziena pētījumiem ne vien Krievijā, bet arī Rietumeiropā. Strādājot Latvijas Universitātē (1924 – 1940), profesors F. Balodis latviešu valodā publicēja plašu darbu par 18. dinastijas valdnieka Ehnatona laikmeta mākslu.” Tomēr par profesora F. Baloža mūža darbu Latvijā kļuva latviešu senvēstures un arheoloģijas izpēte, tā lieku reizi apstiprinot, ka latviešu vēsturnieki pētī Latvijas vēsturi.

Jānāk kādam no malas, apveltītam ar neordināru skatienu, lai pamudinātu latviešus uz tik zvērīgu avantūru, kā Karnakas tempļu un Džosera piramīdas pētīšanu. Tāds bija Rīgā strādājošais franču arhitekts un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO–UNDP Pasaules kultūras mantojuma eksperts Dr.Ph. Bruno Delāns (oriģinālrakstībā Deslandes, kā parasti viņu sauc arī pie mums). Viņu ieinteresēja Aizrobežu (tagad – Ārzemju) mākslas muzeja Ēģiptes kolekcijas mūmija – cik tā ir veca, no kurienes nākusi, kā saglabājusies. Noorganizēja 2000. gadā Rīgas Dekoratīvi lietišķās mākslas (tagad – Dekoratīvās mākslas un dizaina) muzejā izstādi “Faraonu pēdās” ar izcila Francijas zinātnieka profesora Žana Leklāna lekciju par jaunākajiem pētījumiem ēģiptoloģijā, kam sekoja izstāde Aizrobežu mākslas muzejā “Senā Ēģipte” ar muzeja kolekcijas dārgumiem. Pašu mūmiju Latvijas Jūras medicīnas centra Vecmīlgrāvja slimnīcā izpētīja ar visjaunākajām metodēm (rentgenogrāfisko un datortomogrāfisko izmeklēšanu vadīja ārste Māra Epermane, bet endoskopisko – ārsti Ivars Tolmanis un Inese Rikša). Noskaidroja, ka tas ir bijis 35 – 40 gadus vecs vīrietis, spēcīgs, ar labi attīstītu kaulu uzbūvi un labiem zobiem, inteliģents – nav strādājis smagu fizisku darbu, nav arī smagi slimojis, toties ir slikti iebalzamēts, tādēļ audi nebija saglabājušies. Dzīvojis Ēģiptes pēdējās valdnieces Kleopatras laikmetā (ap 50. g. p. m. e.) Deirelbahrī Nīlas kreisajā krastā iepretim Luksorai.

Ar mūmiju sākušies, kontakti ar franču ēģiptologiem izvērtās ražīgā un ilgstošā turpmākā sadarbībā, kurā Latvijas puse piedalījās ar saviem precīzās uzmērīšanas fotogrammetrijas darbiem. 2001. gadā Dr. B. Delāna vadībā tika izveidota latviešu pētnieku grupa Karnakas tempļa 7. pilona izpētei ar modernajām digitālās fotogrammetrijas metodēm, kuras zinātniskais vadītājs bija Rīgas Tehniskās universitātes docents Jānis Klētnieks. Par zinātniskās misijas patronesi piekrita kļūt Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Kā savā grāmatā raksta J. Klētnieks, “Pirmoreiz latviešu zinātniekiem pavērās reāla iespēja pašiem Ēģiptē piedalīties seno pieminekļu izpētes darbos.” Karnakas tempļu 7. pilonam sekoja 8. pilona dokumentēšana 2004. gadā ar jaunu, Callidus sistēmas lāzera skenēšanas aparatūru, kas nodrošināja digitālo attēlu iegūšanu automātiskā režīmā. “Ar to tika sperts jauns solis senatnes pieminekļu dokumentācijas tehnoloģijā, kas nostiprināja Latvijas zinātniskās ekspedīcijas prioritāti pasaules kultūras mantojuma izpētes jomā.”

No 2005. gada sākās pilnīgi jauns posms Ēģiptes izpētē – Ēģiptes Senlietu augstākā pa-dome uzdeva Latvijas zinātniskajai ekspedīcijai noskaidrot un dokumentēt Pasaules kultūras mantojumā iekļautās, pasaulē vecākās akmens piramīdas – Džosera piramīdas ārējo sienu un pazemes telpu stāvokli pēc 1992. gadā notikušās zemestrīces. Plaisas un nobrukuši akmeņi radīja draudus piramīdas telpu un sienu noturībai, nemaz nerunājot par cilvēku dzīvību. Latviešu pētnieku trumpis bija ātrums, ar kādu bija iespējams iegūt digitālos attēlus, ilgstoši neuzkavējoties apdraudētajās vietās. Ekspedīcijas laikā (2005 – 2008) tika veikti ne tikai izpētes darbi un atrastas jaunas, agrāk nezināmas telpas un ejas, bet pēc ekspedīcijas vadītāja Dr. B. Delāna ierosmes, sadarbībā ar būvfirmas Re&Re inženieriem, tika izstrādāts un realizēts avārijas stāvoklī esošās šahtas velves un divu galeriju griestu nostiprināšanas projekts, izmantojot no Latvijas atvestus modernus materiālus – izturīgas polimera sijas un tā saukto ģeosietu. 2007. gadā ekspedīcijā iesaistījās ģeologi (Dr. geol. Valdis Segliņš no LU un Baltijas Zemes resursu inženieris Georgijs Sičovs) ar Latvijā izgatavotu ģeoradaru, kas aprīkots ar oriģinālu datorprogrammu signālu reģistrācijai. Visu notiekošo filmēja un fotografēja kinooperators Romualds Pipars. Ar to visu sīki un smalki var iepazīties jaunajā Jāņa Klētnieka grāmatā “MŪŽĪBAS VALDNIEKI”, kuru laidusi klajā izdevniecība “Tapals”. Taču – stāsts par latviešu XXI gadsimta pētījumiem Ēģiptē aizņem vien mazu grāmatas daļiņu, jo...

LZA goda doktors Jānis Klētnieks ir ne tikai mērnieks, ģeodets, bet kaislīgs zinātnes vēsturnieks un paleoastronoms, tādēļ lielumlielā grāmatas daļa mums saistoši stāsta par cilvēcisko un dievišķo Ēģiptes mūžgarajā senvēsturē. Bet to gan lasiet paši!

Z. Kipere

Pēdējā atjaunošana 23-11-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS