LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS JAUNIEVĒLĒTO LOCEKĻU ĪSAS BIOGRĀFIJAS

ĪSTENIE LOCEKĻI

Jurijs Dehtjars – dz.19.06.1947., LZA kor.loc. (2001), Dr.habil.phys. (1992). Rīgas Tehniskās universitātes Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta direktors un profesors, RTU medicīnas inženierijas un fizikas bakalauru un maģistru programmu direktors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: fizika, medicīnas fizika, cietvielu virsmas fizika, fizikālā materiālzinātne, nanostrukturēti materiāli, biomateriāli, medicīnas inženierzinātne, elektronu spektroskopija.

Vadīti 10 doktoranti. 8 no tiem veiksmīgi pabeidza doktorantūru, bet aizstāvēja disertācijas 7. Pašlaik strādā 5 doktoranti. Vadījis ~ 100 studentu diplomdarbu izstrādi.

Publicētie darbi: pavisam 344, t.sk. 5 grāmatas, 149 (134) zinātniski raksti, 24 izgudrojumi un patenti, 138 (147) konferenču tēzes, metodiskie darbi – 12 grāmatas, 5 raksti, 8 konferenču tēzes.

Zinātniskie projekti: vadījis vai koordinējis vairākas starptautiskās un akadēmiskās programmas un ar medicīnisko fiziku saistītus projektus (PECO, TEMPUS , SZF, INTAS u.c. ). Veic kopīgus pētījumus ar Vācijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Izraēlas, Polijas, Francijas, Itālijas universitātēm, 6 LZP grantu vadītājs. Latvijas Valsts pētījumu programmas dalībnieks. 5 starptautiski finansēti projekti.

Starptautiskā žurnāla “Physica Medica” redakcijas kolēģijas loceklis, daudzu starptautisku konferenču organizācijas komiteju loceklis, darbojas kā eksperts daudzās starptautiskās institūcijās. LR Vides ministrijas ar ciklotrona projektu saistītās darba grupas loceklis. Eiropas Nanomed konsorcija eksperts. Radiācijas drošības Eiropas trenēšanas un izglītības platformas (EUTERP) dalībnieks/eksperts. RTU Senāta loceklis. Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrības prezidents (1995–2004), ASV Materiālu pētīšanas biedrības loceklis, Eiropas medicīnas fizikas biedrības federācijas loceklis u.c.

Balvas: Latvijas PSR Valsts prēmija (1989), Grindex (2006), RTU atzinības raksts (2002), RTU Goda darbinieks (2007),. Sk. http://www.lza.lv/scientists/dekhtyar.htm

 Juris Krūmiņš – dz. 17.11.1947., LZA korespondētājloceklis (1999), Dr.habil.oec. (1993). LU profesors, mācību prorektors (1993–).

Zinātnisko pētījumu virzieni: demogrāfija, sociāli ekonomiskā politika, iedzīvotāju statistika, tautas attīstība, sabiedrības veselība. Vada 6 doktorantu darbus.

Publicētie darbi: piecas monogrāfijas (ar līdzautoriem), 45 raksti grāmatās un rakstu krājumos, 42 konferenču tēzes.

Zinātniskie projekti: LZP un starptautisku pētījumu dalībnieks un vadītājs: ES struktūrfondu nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” “Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas” (R.: 2007., 217 lpp.) pētījuma vadītājs, Francijas nacionālā demogrāfisko pētījumu institūta (INED) un ANO universitātes WIDER institūta projektu dalībnieks, Eiropas Universitāšu savienības projekta MORESS un OECD projekta “Funding Systems and their Effects on Higher Education Systems” nacionālais koordinators u.c. Eiropas Padomes projekta PO–S–MT eksperts.

LU senators, LU promocijas padomes priekšsēdētājs vadībzinātnes un demogrāfijas nozarēs. IUSSP, EAPS, AABS, LAPA, Latvijas Statistiķu asociācijas biedrs. Zinātnisko žurnālu “Management of organizations” (Kauņas Vitauta Dižā universitāte), “Applied population and policy”(Jaunzēlande), u.d.c. redkolēģiju loceklis.

Balvas: K. Baloža balva (2004). Sk.: http://www.lza.lv/scientists/kruminsj.htm

Zinātnisko pētījumu virzieni: melanokortīnu receptoru un to ligandu farmakoloģiskā darbība, funkcionālā uztura un dabasvielu farmakoloģiskā darbība, jaunu zāļu vielu dizaina pētījumi, ādas cilmšūnas, sociālā farmācija. Ļoti nozīmīgs zinātnieces sasniegums – R.Muceniece, strādājot Upsalas universitātē, ir piedalījusies jaunas ar G–proteīniem saistīto melanokortīnu receptoru klases atklāšanā. Saņēmusi 5 ārzemju stipendijas. 5 doktorantu, 20 bakalauru, 17 maģistru darbu vadītāja.

Publicētie darbi: pavisam 230 zinātniskas publikācijas, t.sk. 104 raksti zinātniskos recenzētos izdevumos (no tiem 65 – augsta reitinga starptautiskos žurnālos), 10 patenti, 86 konferenču ziņojumi. Viena no visvairāk starptautiski citētajām Latvijas zinātniecēm.

Zinātniskie projekti: ERAF granta “Biomedicīnā pielietojamo autologo cilmes šūnu iegūšanas un pavairošanas tehnoloģiju praktisko aspeksu izstrādāšana” pētniece, sadarbības projekta “Attitudes of pharmacy students toward people with mental disorders, a six country study” līdzstrādniece, LZP granta“Melanokortīnu un to sintētisko mimētiķu loma neiroimūno–endokrīno sistēmu savstarpējā mijiedarbībā” vadītāja.

Balvas: L’OREAL , UNESCO Latvijas komisijas un LZA balvas (2005), Grindeļa balvas (2007) laureāte. Skat.: http://www.lza.lv/scientists/MucenieceR.htm

Publicētie darbi: pavisam 258, t.sk. 1 grāmata, 62 raksti žurnālos, 2 datorprogrammas, 198 konferenču materiāli.

Zinātniskie projekti: LZP, Valsts pētījumu programmu un starptautisku programmu vadītāja un koordinatore, t.sk. LZP projekts “Fotoaktīvu un augsti polāru organisko molekulāro elektretu iegūšana un elektro– un fotofizikālo īpašību izpēte”, LZP sadarbības projekts “Funkcionāli materiāli un tehnoloģijas mokroelektronikai un fotonikai, Valsts pētījumu programma materiālzinātnē “Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde”, Francijas – Latvijas sadarbības programmas “Osmoze” projekts “Gāzes jutīga metāla ftalocianīnu molekulārā diode”. Eiropas komisijas ārzemju eksperte (2001–). Taivānas–Latvijas–Lietuvas Zinātniskās sadarbības fonda komitejas locekle.

Balvas: LZA E.Siliņa balva fizikā (1999). http://www.lza.lv/scientists/MuzikanteI.htm

Zinātnisko pētījumu virzieni: pētījumi par papīrmasas (galvenokārt koksnes celulozes) šķiedru iegūšanas procesiem un iegūto šķiedru ultrastruktūru un komponentu lokalizāciju.

Publicētie darbi: 3 monogrāfijas (ar līdzautoriem), > 350 zinātniski raksti un konf. tēzes, 15 izgudrojumi. ~100 populārzinātniski raksti.

Zinātniskie projekti: vada 19 Eiropas valstu COST projektu, dalība 3 COST projektos. 3 LZP projekti. Piedalījies Latvijas Meža un saistīto nozaru Nacionālās programmas izstrādē. Pie-dalās starptautisko un nacionālo projektu ekspertīzē.

LLMZA loceklis, Karaliskās zviedru inženierzinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. Latvijas Papīra ražošanas asociācijas prezidents (1996–2000) un tās pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā . Žurnālu “Cellulose Chemistry and Technology” un “Pulp and Paper Industry” redkolēģiju loceklis.

Balvas: LR IZM Atzinības raksts (2005). Sk. http://www.lza.lv/scientists/treimanisa.htm

 GODA LOCEKĻI

Uldis Dumpis – dz. 03.10. 1943., Bauskā. Teātra un kino aktieris. Beidzis Bauskas vidusskolu (1961), LVK Teātra fakultāti (1965). Nacionālā teātra aktieris (1965 – ). Teātra darbinieku savienības biedrs (1968 –), Kinematogrāfistu savienības biedrs (1974). Lomas teātrī: Apsūdzētais (R.Narečoņa “Pirms tiesas sprieduma”, 1966), Bekmanis (V.Borherta “Tur laukā, aiz durvīm”, 1967), Gorings (O.Vailda “Ideāls vīrs”, 1968), Šaļimovs (M.Gorkija “Vasarnieki”,1972), Rakitins I.Turgeņeva “Mēnesis uz laukiem”, 1976), Mičs T.Viljamsa “Ilgu tramvajs”, 1969), Lilioms ( F.Molnāra “Lilioms”, 1971), Plahijs (P.Kohouta “Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai”, 1999), Miervaldis Raudiņš (H.Gulbja “Silta, jauka ausainīte”, 1973), Zilovs (A.Vampilova “Pīļu medības”, 1976), Tudors (J.Druce “Doina”, 1981), Alberts (J.Jurkāna “Dūdieviņš”, 1997), Vilhems (P.Putniņa “Ar būdu uz baznīcu”, 1987 un “Ar Dievu pie zemes”, 1991). Vēsturiski un žanriski plašā amplitūdā radītas lomas – Aigists (L.Ģurko “Elektra – mana mīla”, 1977), Pilsētas priekšnieks (N.Gogoļa “Revidents”, 1981), Kangars (J.Raiņa “Uguns un nakts”, 1985), kardināls Rišeljē (A.Dimā “Trīs musketieri”, 1994), Napoleons (F.Bruknera “Napoleons”, 1996), titulloma P.Rozīša “Ceplis”, 1995), Brīviņu saimnieks A.Upīša “Zaļā zeme”, Bābemanis (A.Deglava “Rīga”, 1998). Lomas komēdijās: Ārčers (Dž.Fārkvara “Kavalieru viltība”, 1975), Feliče Šošamoka (E.Skarpetas “Skarandaiņi un augstmaņi”, 1978), Gustavs Heinks (H.Bāra “Vai koncerts?”, 1980), Didriks Taizels (M.Zariņa “Didrika Taizela brīnišķīgie piedzīvojumi”, 1982), Loids Dallass (M.Freina “Lampu drudzis”, 1987), Dīthens (F.Arnolda, E.Baha “Atpūta “Paradīzē”, 1997), Edvardsa kungs (Dž.Alenas “Četrdesmit karātu”, 1998), Tēvs (M.Fermo “Krīt klaudzot durvis”), 1973, Ābrams (R.Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 1975), Ķencis (R. un M.Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, 1980), u.c.

Kinolomas: “Sūtņu sazvērestība”, 1965, “Stari stiklā”, 1969, “Liktenim spītējot”, Melnā vēža spīlēs”, 1975, “Liekam būt” 1976, “Vīrietis labākajos gados”, 1977, “Nakts bez putniem”, 1979, “Cīrulīši”, 1980, “Pūt vējiņi”, 1973, “Atspulgs ūdenī”, 1977, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, 1981, “Mana ģimene”, 1982, “Emīla nedarbi”, 1985, “Par mīlestību pašreiz nerunāsim”, 1988, “Peterss”, 1973, “Baiga vasara”, 1999, “Meldru mežs”, 1971, “Ceplis”, 1972, “Šahs briljantu karalienei”, 1973, “Paradīzes atslēgas”, 1975, “Dubultslazds”,1985, “Aizaugušā grāvī viegli krist”, “Bailes”, 1986, “Vecā jūrnieku ligzda”, 1989. Filmējies citu valstu studijās: “Apmaiņa”, 1977, “Lietu izbeigt noilguma dēļ”, 1980, “Kankāns angļu parkā”, 1984.

LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1987). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2002), A. Pumpura prēmijas (1987), A. Amtmaņa – Briedīša prēmijas (1995) laureāts.

Uldis Zemzaris – dz. 24.02. 1928. Gleznotājs un rakstnieks. Beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1953) un Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1955) ar diplomdarbu “Rainis Rīgas Jūrmalā” (vadītājs E. Kalniņš). Mākslinieku savienības biedrs (1957), Rakstnieku savienības biedrs (1971). Izstādēs piedalās kopš 1952. gada. 1958. gadā sarīkota grupas izstāde kopā ar O. Medni un R. Tilbergu. Personālizstādes : Rīgā (1961, 1964, 1976, 1980, 1988, 1998), Jūrmalā (1976), Tartu (1965), Maskavā (1974), Sidnejā (1982), Otavā (1984), Kolumbusā (ASV, 1990), Ņujorkā, Bostonā (abas 1991). Kopā ar L. Kokli bijis iniciators Mākslinieku savienības Jauno mākslinieku sektora izveidošanai (1957) un Jauno mākslinieku izstāžu iedibinātājs. Mākslinieka daiļradē dominē reālistiskās mākslas principi. Viņš gleznojis portretus, kuriem raksturīga kāpināta ekspresija, iedziļināšanās modeļa personībā, autora personīgās attieksmes klātbūtne. Portretus veidojis arī ogles, tušas, jauktā tehnikā. Pievērsies ainavai un marīnai, gleznojis arī klusās dabas. Epizodiski strādājis abstraktās mākslas stilistikā. Noformējis grāmatas. Sadarbībā ar režisoru P. Pētersonu veidojis scenogrāfiju izrādēm Dailes teātrī. Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2003). Par U. Zemzari uzņemta dokumentālā filma “Cilvēks ieiet varavīksnē” (rež. A. Freimanis, 1962).

ĀRZEMJU LOCEKĻI

Ervins Oberlenders – dz. 19. 03. 1937., Kēnigsbergā (tag. Kaļiņingrada). Studējis vēsturi un slāvu filoloģiju Minhenes, Vīnes un Ķelnes universitātēs. Doktora disertācija “Ļevs Tolstojs un revolucionārā kustība” aizstāvēta 1963.g. Līdz 1972.g. E. Oberlenders bija zinātniskais referents Federatīvajā Austrumu un starptautisko studiju institūtā Ķelnē. Dr.habil. hist. – par darbu “Anarhisms” (Ķelne, 1972). Līdz 1975.g. lasīti lekciju kursi par 19. un 20. gs. vēstures norisēm Austrumeiropā un Krievijā. No 1975. līdz 1985. g. E. Oberlenders bija Minsteres universitātes Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures profesors, institūta direktors, Vēstures fakultātes dekāns. Tālaika grāmatas apliecina interesi par Baltijas vēsturi: “Der Hitler–Stalin–Pakt 1939 – das Ende Ostmitteleuropas?”, 1989, “Hitlera–Staļina 1939. gada pakts – vai Austrumviduseiropas beigas?”, 1989), “Geschichte Osteuropas” (“Austrumeiropas vēsture”, 1992), “Polen nach dem Komunismus” (“Polija pēc komunisma”, 1993), “Genossenschaften in Osteuropa” (“Savienības Austrumeiropā”, 1993). Politiskie notikumi Baltijas valstīs 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā veicināja intereses pieaugumu Rietumu sabiedrībā. Maincas universitātē Ervins Oberlenders uzņēmās kontaktu dibināšanu ar Baltiju. Tika noslēgts sadarbības līgums ar LU (1991), profesors saņēma LU goda doktora grādu (1993). Interese par Kurzemes hercogistes vēsturi radīja rakstu krājumus: “Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft” (I sēj. 1993, II sēj. 2001) (Kurzemes hercogiste 1561–1795. Satversme, saimniecība, sabiedrība). Profesors vadīja plašu starptautisku pētniecības projektu: “Autoritäre Regime in Ostmittel– und Südosteuropa 1919–1944.” (Autoritārie režīmi Austrumviduseiropā un Dienvidaustrumeiropā 1919– 1944; 2001). Turpinoties sadarbībai ar Latviju, E. Oberlenders ir žurnāla “Latvijas Arhīvi” redakcijas padomes loceklis, Latvijas Vēsturnieku komisijas vicepriekšsēdētājs un LZP Neatkarīgo starptautisko ekspertu grupas loceklis.

Tomass (Tamazs) Gamkrelidze dz. 23. 10. 1929., Kutaisi (Gruzijā). Lingvists, Austrumu pētnieks, kultūras vēsturnieks. B. Tbilisi Valsts universitātes Austrumu nodaļu (1952). Dr. philol. “Neindoeiropiešu elementi hitītu valodā” (1956), Dr. habil. philol. “Hitītu valoda un laringāļu teorija” (1961).

Gruzijas PSR Zinātņu akadēmijas valodniecības institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1953 – 1960), Tbilisi Valsts universitātes Strukturālās un lietišķās (Vispārīgās un lietišķās) valodniecības katedras vadītājs. Gruzijas PSR ZA Cereteli Austrumu pētniecības institūta direktors kopš 1973. gada. Kopš 2005. gada – Gruzijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas prezidents. Izcils indoeiropiešu valodu pētnieks. Kopā ar Vjačeslavu Ivanovu sarakstīts darbs “Indoeiropieši un indoeiropiešu valodas”(krievu val. – 1984, papildināts izdevums angļu val. – 1995, krievu val. – 1998). Trijos pētījumu sējumos pierādīta indoeiropiešu pirmdzimtene – V – IV gs. pr. Kr. teritorijā starp Kaukāza dienvidiem, Mezopotāmiju un Anatoliju. Šo tēzi atzīst akmens laikmeta pētnieki un valodnieki. Tā palīdz izskaidrot indoeiropiešu ienākšanu Eiropā un baltu tautu senāko vēsturi. Profesors T. Gamkrelidze ir daudzu pasaules zinātņu akadēmiju un zinātnisko biedrību biedrs – ASV Valodnieku apvienības, ASV Mākslas un zinātņu akadēmijas, Britu akadēmijas kor. loceklis, Austrijas ZA kor.loc., PSRS (Krievijas) ZA īst. loceklis, Saksijas ZA īst. loceklis, ASV Nacionālās ZA ārz.loceklis, Academia Europea loceklis, Ungārijas ZA goda loceklis utt. Viņš ieguvis Bonnas universitātes un Čikāgas universitātes goda doktora grādus un daudzas citas augstas starptautiskas balvas un atzinības.

Turpinājums sekos