Izglītības un zinātnes ministres TATJANAS KOĶES apsveikums LZA Rudens pilnsapulcei

23-11-2008

Augsti godātais Latvijas Zinātņu akadēmijas
prezident Juri Ekmaņa kungs!

Augsti godātie Latvijas Zinātņu akadēmijas
Rudens pilnsapulces dalībnieki! Kolēģi!

Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku uzrunās un noskaņās uz Latvijas attīstību esam raudzījušies tālu un augstu, līdzās valstiskās neatkarības vērtībai un valstiskajai atbildībai uzsvērdami arī katra indivīda personisko atbildību ikvienā profesionālajā un sabiedriskajā darbībā ikdienā. No šāda divpusējas atbildības skatu punkta vēlos paraudzīties arī uz zinātnisko darbību šajos pasaulei un Latvijai saspringtajos ekonomiskajos apstākļos.

Īpaši vēlos pateikties zinātniekiem par sekmīgu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu virssaistību apguvi. Kā zināms, 2008.gada martā tika noslēgti līgumi ar 16 zinātniskajām iestādēm par papildus 11 miljonu latu apguvi, kas bija jāīsteno ļoti īsā laikā. Sasniegtais rezultāts ir stimulējošs faktors, kapacitātes garants tālākajai zinātnes un pētniecības attīstībai.

Gandarījums ir par to, ka vispārējās taupības apstākļos, kopīgi sadarbojoties mums visiem – Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Zinātnes padomei, Izglītības un zinātnes ministrijai un visām Saeimas frakcijām, izdevies novērst būtisku līdzekļu samazinājumu zinātnei 2009.gadā, rodot daļēji kompensējošus finansējuma avotus -gan veicot grozījumus likumos, gan novirzot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām.

Papildus finansējums ir rasts:

1. likumā “Par akcīzes nodokli” palielinātos ienākumus novirzot zinātnei un paredzot zinātniskajai darbībai piešķirt finansējumu 1,36 miljonu latu apmērā;

2. daļu līdzekļu no Saeimas plānotā algu fonda ieskaitot nevis kopējā budžeta deficīta segšanai, bet gan novirzot to konkrētām pozīcijām, tajā skaitā – zinātnei, ap 887 000 latu;

3. līdzekļi zinātnei rasti, arī veicot grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” un nosakot, ka par valsts, pašvaldību un starptautisko institūciju līdzekļiem veiktie pētījumi ir atbrīvojami no pievienotās vērtības nodokļa 18% apmērā;

4. Saeimai, apstiprinot grozījumus likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, arī rasti līdzekļi zinātnei. Tie nosaka valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu, valsts zinātnisko institūtu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas, ja tiek nodrošināts līdzfinansējums Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātēm.

Augstskolu un zinātnisko institūciju juridiskā statusa maiņa mums devusi lielāku patstāvību un rīcības brīvību. Vienlaikus tā nosaka arī jaunus pienākumus finanšu līdzekļu piesaistē un racionālā izmantošanā, paredzot uzņemties lielāku atbildību par sava darba rezultativitāti.

Meklējot jaunus risinājumus, vēlos uzsvērt, ka konkrētu zinātnes jomu attīstībai un to konkurētspējas stiprināšanai ļoti ieteicama un atbalstāma ir prakse, ka attiecīgās nozares zinātniskās institūcijas kopā ar uzņēmējiem veido nozaru fondus. Piemēram, zinātniskās darbības riska apdrošināšanas fondu, kas sniegtu lielākas garantijas un drošību uzsāktajiem pētījumiem un to sekmīgai norisei.

Par ilgstošu un uzticamu partnerību un investīcijām zinātnē uzteicami ir zinātnieku centieni un ieinteresētība stiprināt saites un sadarbību ar uzņēmējiem, kā rezultātā tiek radīti un sekmīgi ieviesti tirgū jauni produkti

Neapšaubāmi svarīgi un valstiski atbildīgi ir panākt līdzekļu maksimāli efektīvu izlietojumu. Tāpēc regulāri ir jāizvērtē zinātnes produktivitāte – noteiktā termiņā sasniegtie un tautsaimniecībā ieviešamie pētniecības rezultāti. 2009.gadā noslēgsies visas deviņas valsts pētījumu programmas. Tādēļ aicinu šo programmu rezultātu izvērtēšanā un jaunu pētniecības mērķu un jomu izvirzīšanā aktīvi iesaistīties visus zinātniekus, argumentējot savas nākotnes ieceres, lai zinātne un tās rezultāti sniegtu patiešām atbilstošu ieguldījumu valsts izaugsmē un tautsaimniecības attīstībā.

Man ir patiess prieks un gandarījums, ka Latvijas zinātnes saimei ir perspektīvas un nākotne. Proti, viena no brīnišķīgākajām dāvanām, ko savai valstij, sagaidot tās deviņdesmitgadi, devuši jaunie zinātnieki, ir viņu izcilie sasniegumi starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, jauno zinātnieku konkursos. Pavisam nesen, septembra beigās, pieci Latvijas jaunieši ar izciliem panākumiem pārstāvēja mūsu valsti prestižajā Eiropas Savienības 32.skolēnu zinātniskajā konferencē. Ar gandarījumu vēlos nodot jums, godātie kolēģi, jauniešu teikto, ka viņu pasaules līmeņa panākumi bija iespējami, pateicoties tieši skolu sadarbībai ar zinātniskajiem institūtiem un to atvērtībai jaunajiem zinātniekiem.

Sirsnīgi sveicu 2008.gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureātus – akadēmiķi Vitautu Tamužu un korespondētājlocekli Ēriku Kupču!

Ar patiesu cieņu –
izglītības un zinātnes ministre profesore Tatjana Koķe

Rīgā,2008.gada20.novembrī

Pēdējā atjaunošana 23-11-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS