Inta Šmitiņa

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas izstāde Minskā “Baltkrievija–Latvija : vēstures, zinātnes un kultūras dialogi”

Mārtiņu, kalējiņu,
Apkal manu sivēniņu:
Jau ziema pie mājām,
Sivēns basām kājām.
Mārtiņu, kalējiņu,
Apkal manu kaķēniņu,–
Bet, ja tu nemāki,
Sien pie žoga viņu.

Pat tādā gadījumā, ja nebūtu zināms, ka tās ir baltkrievu tautasdziesmas rindas Knuta Skujenieka atdzejojumā, uzreiz varētu saklausīt, ka tās nāk no radniecīgas tautas, no tuvējiem kaimiņiem.

Baltkrievijai un Latvijai ir daudz saskares punktu, kas attīstījušies un pilnveidojušies gadsimtu gaitā. Latvijas arheologu, etnogrāfu un antropologu darbos atrodamas ziņas par seno baltu, īpaši latgaļu, attiecībām ar baltkrievu tautas priekštečiem. Arheoloģiskie izrakumi liecina par seniem tirdzniecības sakariem, kuru attīstību sekmēja Daugavas ūdensceļš.

1229. gadā tika noslēgts tirdzniecības līgums starp Rīgu, Gotlandi un Vācijas pilsētām, no vienas puses, un Smoļenskas kņazu kopā ar Polockas un Vitebskas valdniekiem, no otras puses. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (LAB) krājumā esošajā unikālajā Johana Kristofa Broces (1742–1823) kolekcijā atrodams šī senā līguma precīzs pārzīmējums. Jāsaka, ka Broce ir atpazinis arī Rīgā iebraukušos baltkrievus un divus zīmējumus veltījis viņiem. LAB fondos ir daudz interesantu izdevumu baltkrievu valodā, īpaši pieminamas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā glabātās 18.gs.Grodņā izdotās reliģiskā satura grāmatas.

Izstādi ar nosaukumu “Baltkrievija – Latvija: vēstures, zinātnes un kultūras dialogi” vispirms varēja aplūkot LAB pagājušā gada nogalē, bet šogad, sakarā ar mūsu valsts proklamēšanas 90.gadadienu, 29. oktobrī tā tika atklāta Baltkrievijas Nacionālajā bibliotēkā. Izstādi atklāja un sadarbības līgumu parakstīja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Dr.h.c. Venta Kocere un Baltkrievijas Nacionālās bibliotēkas direktors Romans Motuļskis. Svinīgajā pasākumā piedalījās Latvijas Republikas vēstniece Baltkrievijā Maira Mora.

Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka rada nacionālā lepnuma un valsts prestiža simbola iespaidu. Tā tika pabeigta 2006.gada maijā. Neaizmirstams ir bibliotēkas skats naktī – daudzšķautņains dārgakmens, kas visu laiku maina krāsas, bet pa fasādi traucas mazu gaismas dzirkstelīšu spieti.

LAB veidoto izstādi nosacīti varēja sadalīt trīs daļās – to ievadīja grāmatas par Latvijas valsts izveidošanu un šodienu, tad sekoja izdevumi par baltkrieviem Latvijā, bet noslēgumā– materiāli par latviešu likteņiem Baltkrievijā.

Baltkrievi ir trešā skaitliski lielākā mazākumtautība, kas dzīvo Latvijā. Baltkrievu vieta Latgales iedzīvotāju sastāvā skaidrota pētījumos par Latgales etnisko sastāvu – visvairāk Antoņinas Zavarinas un Heinriha Stroda grāmatās, kā arī Boļeslava Brežgo darbos par Latgales zemnieku dzīvi.

Lai saglabātu identitāti un koptu etnisko piederību, Latvijā darbojas piecas kultūras biedrības un pamatskola Rīgā. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta profesore Ilga Apine ir pētījuma “Baltkrievi Latvijā” autore. Pie šīs tēmas ir strādājusi arī Dr. philol. Mirdza Ābola.

Latvijā dzimis baltkrievu rakstnieks Janka Mavrs (īst.v. Ivans Fjodorovs), kurš aizsāka piedzīvojumu un zinātniski fantastiskās literatūras žanru baltkrievu literatūrā. Šodien plaši pazīstams ir baltkrievu mākslinieks Vjačka Ceļešs, kura daudzpusīgā darbība ir pilnasinīgi iekļāvusies Latvijas izglītībā un kultūrā.

Latviešu masveida izceļošana uz Baltkrieviju sākās ap 1870. gadu, kad “Mājas Viesis” un citi periodiskie izdevumi publicēja sludinājumus par izdevīgiem muižu zemju nomas vai pirkšanas noteikumiem. Baltkrievijā radās ap sešdesmit latviešu koloniju, tika dibinātas biedrības, skolas, kori, spēlēts teātris, kopīgi svinēti svētki, celtas baznīcas.

Profesore Janīna Kursīte daudzus gadus kopā ar studentiem devusies ekspedīcijās gan pa Latviju, gan Baltkrieviju, lai pētītu folkloru, toponīmus, dokumentētu un vilktu paralēles abu tautu valodās, kultūrā un tradīcijās. Izstādē bija apskatāmi arī fotomateriāli no šīm ekspedīcijām Baltkrievijā, meklējot latviešu pēdas turienes pierobežas ciematos.

Baltkrievijas teritorijā dzimuši, mācījušies un dzīvojuši daudzi izcili Latvijas kultūras, zinātnes un militārie darbinieki – rakstnieki Veronika Janelsiņa un Eduards Salenieks, filologs Pēteris Ķikauka, pulkvedis Fridrihs Briedis. Fricis Brīvzemnieks mācījies mērniecības skolā Mogiļevas apkaimē. Latviešu rakstnieks Viktors Eglītis divpadsmit gadu vecumā tika aizsūtīts mācīties uz Vitebskas garīgo skolu, vēlāk arī semināru, kuru viņš sekmīgi pabeidza, kaut arī par mācītāju nekļuva.

Rainis un Baltkrievija – tā ir īpaša tēma. Vitebskā ir apglabāta Raiņa māte Dārta Pliekšāne. Atgriezies no trimdas un kļuvis par parlamentārieti, vēlāk arī par izglītības ministru, Rainis uzskatīja, ka baltkrieviem Latvijā jādod iespēja attīstīt savu kultūru. Ar Raiņa atbalstu Latvijā tika izveidota Baltkrievu izglītības pārvalde. Nevis noliegt un asimilēt, bet atmodināt nacionālo pašapziņu – tāda bija Raiņa koncepcija. Viesodamies Baltkrievijā 1926.gadā, Rainis personīgi iepazinās ar baltkrievu literātiem. Ar Janku Kupalu iepazīšanās pārtapa vēstuļu apmaiņā. 1965. gadā Raiņa vārdā tika nosaukta iela Minskā.

Ilgstoša bijusi latviešu un baltkrievu zinātnieku sadarbība. No jaunākā laika notikumiem minams fakts, ka 2002.gada Grindeļa medaļu piešķīra Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Bioorganiskās ķīmijas institūta direktoram Igoram Mihailopulo. 2006. gadā noslēgts Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Baltkrievijas Republikas Valsts zinātnes un tehnoloģiju komitejas nolīgums par sadarbību zinātnes, tehnikas un inovāciju jomā. Latvijas un Baltkrievijas apvienotā komisija ir no-lēmusi atbalstīt 9 projektus.

Literatūras izstādi lieliski papildināja izcilā fotomākslinieka Jāņa Gleizda darbu izstāde “Sapņa piepildījums”, kas izraisīja dzīvu interesi. Bija ieradušies cilvēki, kuri mākslinieku pazīst personiski un augstu vērtē viņa darbus.

Cieņas pilnais atskats vēsturē un valdošais sapratnes un labvēlības gars noteica dialoga izdošanos.