LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi

Šoreiz es sākšu, kā jau tas pagājušo Latvijas jubilejas svētku gaisotnē pienākas, ar jaunākām, Latvijas zinātnei principiāli svarīgām ziņām pozitīvā gaisotnē.

Mēs zinām, ka Latviju skar globālā finansiālā un ekonomiskā krīze, un bija ļoti pamatotas bažas, ka šī krīze 2009.gadā smagi skars arī zinātni, samazinot zinātnes budžetu turpat par 30%.

Tomēr š.g. 14.novembrī Saeimas pieņemtais 2009. gada budžets paredz, ka Latvijas zinātnes projekti tiks finansēti visās kategorijās , tajā skaitā granti (par kuru finansēšanas iespējām bija vislielākās šaubas), valsts programmas, bāzes finansējums, ES ietvarprogrammu līdzfinansējums, jauno zinātnieku grupu veidošana u.c. Vienlaicīgi nolemts atcelt PVN 18% nodokli, kā arī atcelt ieņēmuma nodokli zinātnes līgumiem ar komersantiem.

Ar šo pozitīvo sasniegumu, vienlaicīgi pierādot zinātnes lomu sabiedrībā, pamatoti lepoties varam mēs visi, jo šoruden zinātnieki savā uzststājīgā argumentācijā politiķu priekšā bija tik vienoti kā vēl nekad agrāk.

Protams, galīgo zinātnes finansējuma summu 2009. gadam mēs uzzināsim pēc valsts budžeta publicēšanas, bet vismaz skaidrs, ko gaidīt.

Mūsu pamatprincips, kuru mēs sabiedrībā uzturējām, bija, ka zinātne ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvijai nodrošinātu modernu attīstības ceļu jau tuvākajā nākotnē. Šī tēze kā viena no valsts ilgtermiņa politikas svarīgām sastāvdaļām iekļauta arī valsts attīstības pamatdokumentā – Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP), kurā kā viena no trim prioritātēm izvirzīta zinātnes un pētniecības attīstība.

Pēdējos mēnešos zinātnes iespēju pamatošanai notika daudzkārtējas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, ar Saeimas frakcijām, ar Valdības locekļiem.

Ir bijušas daudzas publikācijas presē, uzstāšanās televīzijā un radio, komentāri interneta portālos.

Mēs ar LU rektoru akadēmiķi Mārci Auziņu un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju akadēmiķi Elmāru Grēnu publicējām rakstu “Rotaļas ar zinātni” avīzē «Diena», pievēršot deputātu uzmanību zinātnes problēmām Latvijā.

5. septembrī mēs ar Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju akadēmiķi Elmāru Grēnu nosūtījām atklātu vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, finanšu ministram Atim Slakterim, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Latvijas Zinātņu akadēmija 13.oktobrī publicēja paziņojumu, kurā aicināja Saeimu un valdību apsvērt zinātnes budžeta kardinālas samazināšanas negatīvās sekas un apsvērt iespēju sākt ar zinātnieku aprindām Latvijā reālu dialogu par budžeta precizēšanu 2009. gadam.

Aktīvi iespēju paust savu viedokli izmantoja arī augstskolas, institūti, zinātnieku grupas, arodbiedrība.

Ļoti aktīvi kā mūsu pārstāve Saeimā darbojās akadēmiķe Baiba Rivža, kurai mūsu liels paldies par reālu zinātnieku domas paušanu politiķu vidū.

Atradām kompromisu ar Izglītības un zinātnes ministriju, kurai arī bez zinātnes bija milzīgas problēmas ar izglītības sistēmas finansēšanu.

No vienas puses, sākotnēji tas viss bija it kā pa tukšo – bez pozitīviem rezultātiem. No otras puses... pat Saeimas frakcijas sāka rosināt vispirms Saeimai atņemto naudu daļēji atdot zinātnei, tad arī meklēt citus finansēšanas avotus zinātnei.

Tā radās priekšlikums daļu no palielinātā alkohola (precīzāk no pārdotā alus) akcīzes nodokļa papildus iedot zinātnei. Tas arī tika izdarīts un tagad varu tikai aicināt zinātniekus aktīvi aģitēt citiem dzert alu, bet tikai nepirkt to pašiem, jo mums vajag no alus naudu saņemt, nevis atdot naudu, to pērkot.

Līdz ar to man ir pamats apgalvot, ka sabiedrības (un Saeimas deputāti, politiķi ir sabiedrības daļa) attieksme pret zinātni ir būtiski mainījusies uz labo pusi, salīdzinot ar to, kas bija vēl gada sākumā. Sabiedrība uztraucas un saprot, ka bez zinātnes attīstības nebūs arī Latvijas attīstības, ka Latvija var zaudēt sa-vas zemes talantu potenciālu un tiešām pārvērsties par valsti, kuras iedzīvotāju uzdevums ir tikai apkalpot ārzemju tūristus.

Tomēr, kad bija jāiet uz Saeimas komisiju un frakciju sēdēm jautājumā par nākamā gada budžetu, vajadzēja iet ar politiķiem saprotamiem argumentiem. Ar konkrētiem faktiem, ka no zinātnes ir labums, ka tā ir rentabla. Un mēs sākām meklēt, kādi tad ir tie argumenti. Izdarot nelielu atkāpi, jāatzīst, ka dažbrīd, ierakušies savos šīsdienas zinātnes lauciņos, mēs vai nu nepamanām vai vienkārši aizmirstam, kā izmainījusies un turpina mainīties Latvija mūsu pašu zinātnisko izstrādņu rezultātā.

Vai šodien varam iedomāties Latviju bez tādām farmaceitiskām firmām kā Grindeks un Olainfarm? Bet tās taču savos pirmsākumos un arī šobrīd attīstās uz to zinātnisko rezultātu pamata, ko deva Organiskās sintēzes institūts. Runājot par Grindeks... Mēs te nesen paskatījāmies vienu no Eiropas tablo (scoreboard), tad Grindeks vienīgais no Baltijas valstīm ir starp 1000 Eiropas firmām, kas visvairāk naudas iegulda pētniecībā un jaunās izstrādnēs.

Firma “Sidrabe”, kas šogad saņēma Rīgas balvu inovāciju nominācijā... “Sidrabe” ir Latvijas materiālzinātnes izauklēta, tās darbinieki arī šodien ir bieži dalībnieki LU Cietvielu fizikas institūta un citu institūtu zinātniskajās konferencēs un laboratorijās. Zinātne baro inženieru prātus.

Firmas, kas radušās, pateicoties Latvijas zinātnei un turpina attīstīties, pateicoties Latvijas zinātnei. Tur ir pamatīgs saraksts: Silvanols, Fitosan, MedPro, Plasma & Ceramic Technologies, Plasmalat, Tilde, Arcus Elektronika, Biosan, Integris, Real Sound Lab., SAF Tehnika, Biotehniskais centrs, Ritols, Bapeks, utt.

Šīgada ziņa, ka 18. septembrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā tika veikta pirmā autologo cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī diviem pacientiem, kam pirms četrām dienām bija noticis miokarda infarkts, varētu kandidēt uz vietu Latvijas zinātnes 2008.gada sasniegumu desmitniekā, ko tradicionāli Latvijas Zinātņu akadēmija nosauks gada beigās.

Nedrīkstam aizmirst arī sekmīgi realizēto Letonikas gadu, kura ietvaros notikuši desmitiem pasākumu kā Rīgā, tā arī daudzos Latvijas reģionos.

Divu izcilu zinātnieku akadēmiskās lekcijas mēs dzirdēsim arī šodien – akadēmiķis Vitauts Tamužs un korespondētājloceklis Ēriks Kupče ir Latvijas Zinātņu akadēmijas 2008. gada Lielās medaļas laureāti.

Šodien mēs vēlēsim arī jaunus Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļus, izcilus zinātniekus, kuri pārstāv aktīvas Latvijas zinātnes nozares.

Mūsu visu galvenais uzdevums ir vairot šo labo ziņu sarakstu, lai būtu ar ko argumentēt valdībā, parlamentā, sabiedrībā, lai Latvija arī turpmāk var lepoties ar savu zinātni. Mēs esam izsludinājuši priekšlikumu vākšanu 2008.gada sasniegumu sarakstam. Katram akadēmijas loceklim vajadzētu paanalizēt savus rezultātus šogad un pēdējos gados, un atrast, ko var virzīt kā priekšlikumus.