Zinātnes Vēstnesis
- 2019.g. 14.janvāris
Rīgā, 2018. gada 6. decembrī
LZA Senāta Priekšsēdētāja kungs, LZA Prezidenta kungs, dāmas un
kungi, esmu ārkārtīgi priecīgs saņemt Cicerona balvu no Latvijas Zinātņu
akadēmijas un izsaku par to sirsnīgu pateicību.
Ar Jūsu starpniecību, Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties
Latvijas tautai, tās prezidentam un valdībai par šo balvu, kas ir kā simbols
mūsu valstu "ciešajai draudzībai un labajām attiecībām", citējot prezidentu
Fransuā Miterānu, kurš bija pirmais Eiropas valstu vadītājs, kurš oficiālā
vizītē apmeklēja Lietuvu, Latviju un Igauniju 1992. gadā.
Latvijas valsts dibināšanas simtgades svinības visa 2018. gada garumā bija iespēja vēl vairāk stiprināt Latvijas un Francijas
divpusējās attiecības. Šajā pavasarī Orsē muzejā tika atklāta fantastiskā
izstāde "Nepieradinātās dvēseles", kas deva iespēju izcelt šos Eiropas
māksliniekus no Baltijas reģiona, kuri deva ieguldījumu nacionālās apziņas
veidošanās procesā. Es sveicu nozīmīgo Latvijas lomu šīs izstādes organizēšanā,
kas šobrīd jau tiek izstādīta Baltijas valstīs.
Šī izstāde, kuru atklāja
četri prezidenti, klātesot trīs Baltijas valstu kultūras ministriem un Latvijas
Ārlietu ministram, iezīmēja ražīgu kontaktu virknes sākumu, konkrēti ar
prezidentu Raimondu Vējoni. Francijas un Latvijas ārlietu ministri izstādes
atklāšanas dienā parakstīja Stratēģiskās partnerības rīcības plānu, kurā
turpmākajiem 5 gadiem iezīmēti ambiciozi darba mērķi Francijas un Latvijas
attiecībām visās divpusējo attiecību nozarēs. Vienlaikus trauksmainajā un neskaidrajā
starptautiskajā kontekstā ir svarīgi turpināt ciešo sadarbību, kura
izveidojusies mūsu valstu starpā, īpaši aizsardzības un drošības nozarēs. Tas
ir mūsu abu interesēs. Tas ir Eiropas projekta interesēs.
Francija un Latvija ir cieši saistītas savā izvēlē par labu
Eiropai, vēlmē par spēcīgu Eiropu, par Eiropu, kura spēj pasargāt savus
pilsoņus un pasargāt sevi no ārējiem riskiem. Latvija šodien ir pirmajā
solidaritātes līnijā Eiropas Savienībā, un tas tamdēļ, ka Latvija vēl pirms
2004. gada izdarīja apņēmīgu izvēli pārvarēt grūtības, lai būtu Eiropas
projekta kodolā un nestu Eiropas vērtības.
Pirms 2019. gada atnākšanas, kad kopīgi atzīmēsim Rīgas
atbrīvošanas kauju simtgadi, es vēlreiz vēlos paust Francijas apņēmību suverēnas, vienotas un demokrātiskas Eiropas vārdā.
Es Jums pateicos.
Tulk. no franču valodas Katrīna Lerhe,
Francijas vēstniecība Latvijā