Vienas no lielākajām zinātniskās pētniecības programmām Eiropā - EUROfusion - programmas izpilddirektors Tonijs Donē (Tony Donné) ar viesošanos Latvijā 13.-14. decembrī uzsāka vizītes konsorcija dalībvalstīs.

2014. gada 9. oktobrī Eiropas Savienības dalībvalstis un Šveices zinātniskās institūcijas parakstīja konsorcija vienošanos, kas reglamentē Eiropas sadarbību kodolsintēzes pētniecības jomā. Šīs vienošanās ietvaros, kas tika nosaukta par EUROfusion programmu, tiek sniegts zinātniskais un tehniskais atbalsts ITER (International Thermonuclear Experimental Reactor) - Starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskās sintēzes reaktora - attīstībai. Šobrīd konsorcija dalībvalstīm pievienojusies ir arī Ukraina. Tas ir pirmais pasaulē eksperimentālais kodolsintēzes reaktors, kas pašlaik tiek būvēts Francijā. EUROfusion programma veicina arī nākamās paaudzes demonstrācijas kodolsintēzes reaktora - DEMO (Demonstration Fusion Power Reactor) - būvēšanu, kas kļūs par paraugu kodolsintēzes reaktoru ieviešanai visā pasaulē (https://www.euro-fusion.org).

Savu apmeklējumu Latvijā T. Donē uzsāka, apciemojot Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, akadēmiķi Ojāru Spārīti, ar kuru tika apspriesti vizītes un programmas mērķi un sadarbības iespējas. Akadēmijā visiem interesentiem tika nolasīta lekcija par Eiropas kodolsintēzes pētniecības attīstību un perspektīvām. Vizīte turpinājās Izglītības un zinātnes ministrijā, tiekoties ar valsts sekretāri Līgu Lejiņu un pārstāvjiem, kā arī ar Valsts izglītības attīstības aģentūras Pētniecības starptautisko programmu nodaļas vadītāju Dr. Maiju Bunduli. Diena tika pabeigta ar Latvijas Universitātes rektora un akadēmiķa Indriķa Muižnieka, projektā iesaistīto dalībnieku un jaunā universitātes Akadēmiskā centra apmeklējumu.

Apmeklējuma otrā diena norisinājās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI), kas akadēmiķa Andra Šternberga vadībā ir projekta koordinējošā institūcija Latvijā. Gandrīz visa Tonija Donē zinātniskā karjera ir saistīta ar plazmas diagnostiku dažādos kodoltermiskās sintēzes reaktoros, un vairāk nekā 25 gadus viņš ir cieši iesaistīts ITER projektēšanā un diagnostikas pētījumu izstrādē, tāpēc LU CFI tika nolasīta lekcija "Kodolsintēze: no zinātniskās fantastikas par zinātnes faktu". Lekcijas laikā tika skaidrots par enerģijas iegūšanu kodolsintēzes reaktoros, parādīti ieguvumi, salīdzinot ar kodoldalīšanās reaktoriem, un stāstīts par pašreizējiem pētījumiem, problēmām un izaicinājumiem.

Latvijas zinātnieki LU CFI vadībā ir veiksmīgi piedalījušies kodolsintēzes problēmu risināšanā arī iepriekšējā Eiropas Savienības ietvarprogrammā Euratom. Šobrīd jaunajā Apvārsnis 2020 programmā akadēmiķa Andra Šternberga koordinētā Latvijas EUROfusion Laboratorija apvieno zinātniekus no LU CFI, LU Ķīmiskās fizikas institūta (LU ĶFI) un LU Fizikas institūta (LU FI).

LU CFI vadošā pētnieka, akadēmiķa Jura Purāna vadībā tiek veikti pētījumi kodolsintēzes reaktoros izmantotu radiācijas un karstuma izturīgu tēraudu izpētei. Pētījumos ir iegūta unikāla informācija par atomu struktūru oksīdu nanodaļiņās šajos tēraudos un par šo oksīdu nanodaļiņu veidošanos plazmas izlādes laikā (informatīvs video par projektu https://www.youtube.com/watch?v=OGqi15WBl8A).

Savukārt LU CFI vadošā pētnieka Dr.habil.phys. Jevgēnija Kotomina laboratorijā pēta kodolsintēzes reaktoros izmantotu Mg-Al oksīdu materiālu radiācijas stabilitāti un radiācijas ietekmi uz šo materiālu struktūru, kā arī nodarbojas ar spēcīga magnētiskā lauka ietekmes datormodelēšanu. LU CFI vadošās pētnieces Dr.phys. Jeļenas Butikovas uzraudzībā norisinās pētījumi, kas veltīti plazmu skarošo sienu materiālu diagnostikai reaktora kamerā, un iekļauj reaktora sienu materiālu piemaisījumu, kas rodas plazmas izlādes laikā, kvantitatīvā un kvalitatīvā sastāva un to iespiešanās dziļumu profilu noteikšanu ar lāzerinducētās caursites spektroskopijas metodi.

Savukārt LU CFI vadošā pētnieka Dr.phys. Anatolija Popova projekts, kas veltīts kodolsintēzes reaktora materiālu defektu evolūcijas un struktūru nesakārtotības eksperimentālai un teorētiskai analīzei, ir liels nesens LU CFI sasniegums, jo projekta izpildei nepieciešamais finansējums no EUROfusion programmas sīvā konkursa ir iegūts šī gada oktobrī.

Latvijas EUROfusion programmas partneri - LU ĶFI vadošā pētniece Dr. chem. Gunta Ķizāne ar kolēģiem pēta berilija saturu kodolsintēzes reaktora materiālos, tritija ķīmisko formu novērtēšanu un reaktora materiālu un putekļu analīzi. LU FI vadošais pētnieks Dr. phys. Imants Kaldre kopā ar institūta pētniekiem izstrādā skaitliskos modeļus magnetohidrodinamiskās plūsmas aprakstam porainā vidē, kā arī veic siltuma bilances aprēķinus divertora (ierīce, caur kuru tiek izvadīti reaktora darbības laikā radušies atkritumi) efektivitātes novērtējumam.

Līga Grīnberga, LU Cietvielu fizikas institūts

No kreisās LU CFI direktora vietnieks zinātniskajā darbā Andris Šternbergs, LU CFI vadošā pētniece Līga Grīnberga, EUROfusion programmas izpilddirektors Tonijs Donē, LZA prezidents Ojārs Spārītis

Tonija Donē lekcija LZA Senāta zālē