1989. gada septembrī ar devīzi "Zinātni - Tēvzemes atjaunotnei" pie lasītājiem nonāca pirmais laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" numurs.  Mēnešraksta izdevēji bija LPSR Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnieku Savienība. Tam dotais uzdevums - "atspoguļot Latvijas zinātniekus interesējošos jautājumus, nodrošināt daudzveidīgāku zinātnes un sabiedrības kontaktu, parādīt zinātnes fundamentālo lomu sabiedrības attīstībā" ("ZV". 1989. Nr.1, 1.lpp.).

Jaunais izdevums bija iecerēts kā informatīva telpa, kurā noris dažādus viedokļus pārstāvošu zinātnieku domapmaiņa, kurā iespējams iepazīties ar izdevējinstitūciju dokumentiem, rezolūcijām un lēmumiem, un kurā aktualizēta zinātnieku starptautiskā sadarbība, pētniecības rezultāti, zinātnes dzīves un zinātnes politikas aktualitātes, kā arī profesionālās ētikas jautājumi.

Ar mērķi uzrunāt plašāku auditoriju pirmajos laikraksta numuros raksti publicēti divās valodās - latviešu un krievu. Pirmā izdevuma apjoms - 24 lpp. Kopā ar redkolēģiju, kurā ietilpa Ēvalds Mugurēvičs (atb. red.), Jurijs Artjuhs, Elmārs Beķeris, Mārtiņš Beķers, Juris Ekmanis, Jānis Graudonis, Jānis Kļava, Oskars Martinsons, Ruta Skudra, izdevuma darbību nodrošināja redaktors Guntis Dišlers, mākslinieks Uldis Sosnovskis, mākslinieciskā redaktore Ligita Fedotova, tehniskā redaktore Eleonora Visocka, korektores - Alda Apiņa un Žanna Derkačova. "Zinātnes Vēstneša" izdošana notika izdevniecības "Zinātne" paspārnē.

Līdzīgi, kā pirmā izdevuma redkolēģija vērsās pie lasītājiem ar lūgumu "atbalstīt izdevumu ar priekšlikumiem, rakstiem un informācijām", šodien vēršamies ar aicinājumu pie visiem, kuri piedalījušies "Zinātnes Vēstneša" satura un formas veidošanā 30 gadu gaitā, dalīties atmiņās un pārdomās par šo laiku un tajā gūto pieredzi.

"Zinātnes Vēstneša" redkolēģijas vārdā
redaktore Ilze Boldāne-Zeļenkova