Latvijas ieguldījumi zinātnē un pētniecībā krietni atpaliek no citu Eiropas valstu ieguldījumiem (Pēc 2017. gada Eurostat datiem: Latvija iegulda pētniecībā un attīstībā 0,51% no IKP, Lietuva - 0,88%, Igaunija 1,29%, vidēji ES - 2,07%). 2017. gada rudenī mēs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji, uzdevām sev jautājumu: jā, ieguldām mazāk, bet vai mums tiešām ir nepieciešams ieguldīt vairāk? Meklējot zinātnisku un pierādījumos balstītu atbildi, mūsu Konsultatīvās padomes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zināšanu ekonomikas padomes loceklis Andrejs Siliņš, apbruņojies ar makroekonomikas teorijas grāmatām, vērsās pie Latvijas Bankas, lūdzot sniegt atbildi uz šo jautājumu. Andreja lūgums tika uzklausīts un rezultējās pētījumā, kas tika pārpublicēts arī "Zinātnes Vēstnesī" (Ieguldījumi izglītībā un zinātnē - atslēga izkļūšanai no zemu ienākumu slazda: https://www.makroekonomika.lv/ieguldijumi-izglitiba-un-zinatne-atslega-izklusanai-no-zemu-ienakumu-slazda). Pētījums parādīja, ka - jā, ieguldījumi Latvijas zinātnē atmaksājas, bet ar nosacījumu, ka līdzekļi tiek sadalīti un apsaimniekoti efektīvi un rezultātorientēti.

Šajā brīdī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) Augstākās izglītības un zinātnes politikas darba grupa uzsāka darbu pie zinātnes bāzes finansējuma modeļa, kas ļautu īstenot šos priekšnosacījumus ceļā uz augstāku dzīves līmeni valstī. Par pamatu ņēmām rezultatīvos rādītājus otrajā pīlārā, pievienojot stabilitātes un izaugsmes garantu - izcilus grupu vadītājus- pirmajā pīlārā un izaugsmi trešajā. Modeļa koncepts ir grupas darbs, tomēr īpaši jāizceļ LJZA valdes locekļa, Augstākās izglītības un politikas darba grupas vadītāja Guntara Kitenberga ieguldītais resurss. Izstrādes procesā regulāri konsultējāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Kaut mūsu skatījums regulāri atšķīrās, ministrija vienmēr ir bijusi un ir gatava uzklausīt mūsu redzējumu un argumentāciju un šī brīža modeļa redakcija ņem vērā gan zinātnieku puses vajadzības, gan IZM svarīgās nianses. Izstrādātais koncepts tika pārrunāts ar Latvijas izcilākajiem zinātniekiem - vizionāriem, kā arī citiem spēlētājiem nozarē: Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem. Esam pateicīgi visām iesaistītajām pusēm par ieguldīto darbu, idejām, papildinājumiem un kritiku, kas ir ļāvusi pilnveidot mūsu trīs pīlāru modeli. Īpašs paldies vēlamies teikt Pēterim Trapencierim un Andrejam Siliņam no Latvijas Zinātņu akadēmijas par pārrunās pavadītajām stundām, atbalstu un idejām.

Paralēli ar jauno zinātnieku redzējumu tika iepazīstināti tajā ieinteresētie politiķi (LJZA vēstule partiju pārstāvjiem tika pārpublicēta "Zinātnes Vēstnesī").

Šī gada 22. janvārī LJZA tika lūgti prezentēt savu piedāvājumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā, kas tika izveidota pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības un LJZA kopīga lūguma. Apakškomisijas sēdē bija novērojama iesaistīto pušu gatavība pārmaiņām un atbalsts piedāvājumam, kā arī tika panāktas vienošanās par nākošajām tikšanās reizēm modeļa izstrādē.

Bāzes finansējuma jaunais sadalījuma mehānisms ir balstīts uz trim pīlāriem: stabilu vadošo pētnieku skaits institūcijā, institūcijas zinātniskās darbības rezultātiem un attīstības komponenti. Ikviena zinātniskā institūcija var pretendēt uz bāzes finansējumu un atkarībā no tās darbību raksturojošajiem skaitliskajiem rādītājiem (vadošo pētnieku skaita, zinātniskās darbības rādītājiem un piedalīšanās kādos "attīstības projektos"), tā saņem bāzes finansējumu. Lai katrā institūcijā izveidotu patstāvīgi finansētu, augsti kvalificēta zinātniskā personāla "kodolu", tiks veidotas pastāvīgi finansētas zinātnieku - grupu vadītāju - vietas.  Optimālo grupu vadītāju skaitu institūcijā izvērtēs starptautiskie eksperti (institūciju regulārā starptautiskā izvērtējuma ietvaros). Katrai vadošā pētnieka pozīcijai būtu piesaistīts fiksēts finansējums sešiem gadiem. Ik pēc sešiem gadiem ir plānots vadošā pētnieka darbības izvērtējums. Ja darbības rezultāti ir labi un izcili, finansējumu pagarina, ja nē - konkrēto vietu slēdz vai izsludina jaunu atklātu, starptautisku konkursu uz vakanto pozīciju. Otrā pīlāra finansējuma komponente tiek piešķirts balstoties uz zinātniskā institūtu iepriekšējo 3 gadu laikā sasniegtajiem darbības rādītājiem (cik un kādi zinātniskie raksti publicēti, cik finansējuma piesaistīts pētniecībai, cik doktora disertāciju sagatavots). Atšķirībā no projektu konkursu finansējuma, kur zinātniskās grupas un institūcijas "sacenšas" ar idejām, kuras grasās realizēt nākotnē, tad bāzes finansējums tiek sadalīts balstoties uz esošajiem sasniegumiem iepriekšējo 3 gadu periodā. Trešā pīlāra  finansējums ir plānots kā investīcijas Latvijas zinātnieku sabiedrībai svarīgām iniciatīvām (piemēram, kopīgas infrastruktūras izveide un koplietošana noteiktiem mērķiem).

Pirmā pīlāra īpatsvars ir 45% un katrai uz 6 gadiem nodrošinātajai zinātniskās grupas vadītāja vietai tiks nodrošināts 45 000 eiro gadā liels finansējums. Otrā pīlāra īpatsvars ir 45%. Snieguma rādītāji tiek aprēķināti ņemot vērā organizācijā aizstāvēto doktora disertāciju skaitu (10%), izstrādāto kvalitatīvo publikāciju skaitu (30%), piesaistīto ārvalstu finansējumu (30%) un piesaistīto privātā sektora finansējumu (30%). Trešā, attīstības pīlāra īpatsvars ir 10%.

Ar finanšu aprēķiniem, ieviešanas modeļiem un citām detaļām ir iespējams iepazīties LJZA.

Ieva Siliņa, LJZA valdes priekšsēdētāja