Viens no nozīmīgākajiem pagājušā gada zinātnes notikumiem Latvijā - IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress (Rīga, 2018. gada 18.-20. jūnijs) - noslēdzās ar ierosmi 2019. gadu valstī noteikt par Nacionālo zinātnes un augstākās izglītības gadu. Ierosme saistīta ar Latvijas augstākās izglītības iestāžu - Latvijas Mākslas akadēmijas (1919. gada 20. augusts), Latvijas Universitātes (1919. gada 28. septembris), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (1919. gada nogale) - dibināšanas 100. jubilejas atceri un bija vērsta uz problēmu aktualizēšanu, kas kavē abu jomu un līdz ar to arī tautsaimniecības pilnvērtīgu attīstību. Ierosme diemžēl savu statusu joprojām nav mainījusi - tā joprojām ir tikai ierosme.

Lielas cerības Latvijas zinātnieku sabiedrība saista ar jauno valdību, kuras pārstāvji apliecinājuši, ka zināšanās balstīta ekonomika un pilnvērtīgi funkcionējoša zinātnes ekosistēma ir vienīgais veids, kā nodrošināt valsts ekonomisko izrāvienu un līdz ar to arī sabiedrības labklājību. Zemāk apkopoti Latvijas zinātniekus pārstāvošo organizāciju iesniegtie priekšlikumi valdības deklarācijai zinātnes un augstākās izglītības jomā.

2019. gada 11. janvārī LZA izsūtīja 13. Saeimas frakcijām vēstuli ar pieciem priekšlikumiem, kas būtu iekļaujami valdības deklarācijā un turpmākajā darbībā īstenojami. Kopā ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti vēstuli parakstīja Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš un Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas priekšsēdētāja Baiba Rivža.

Vēstulē iekļautie priekšlikumi1:

1. Lai palielinātu zinātnes un augstākas izglītības pētniecisko kapacitāti, ir jānodrošina valsts finansējuma pieaugums zinātnei 1% no IKP līdz 2020. gadam. Tas nozīmē valstī pildīt Zinātniskās darbības likumu (33. pants (2)), nodrošinot ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no IKP; un pildīt Augstskolu likumu (78. pants (7)), nodrošinot ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolas (VDA) ne mazāku par 0,25% no IKP, līdz valsts finansējums VDA sasniedz vismaz 2% no IKP. Ka arī visām nozares ministrijām ir jāparedz finansējums vismaz 2 milj. EUR gadā nozarei svarīgu ilgtermiņa pētniecības projektu realizācijai.

2. Lai nodrošinātu zinātnes resursu efektīvu izmantošanu, ir nepieciešams valsts un Eiropas struktūrfondu zinātnes projektu finansējumu dalīt caur vienu institūciju, kura ir Ministru prezidenta pārraudzībā. Tas nodrošinātu caurspīdīgumu finansējuma sadalē un projektu izvērtēšanas kompetences pieaugumu ilgtermiņā valstī.

3. Lai palielinātu zinātnes un augtākās izglītības kvalitāti, esošajā finansējuma piešķiršanas sistēmā (zinātnes bāzes finansējums un augstskolu finansējums) ir būtiski jāpalielina īpatsvars finansējuma piešķiršanai pēc kvalitāti raksturojošiem rezultatīviem rādītājiem (piem., publikāciju citējamība, augstskolu beidzēju atalgojums un radītās darbavietas).

4. Lai nodrošinātu prognozējamību, finansējums jāpiešķir uz ilgāku periodu nekā vienu gadu un jāveido akadēmiskā personāla politika (piem., profesoru tenūra), kas veicinātu akadēmiskā personāla (piem., valsts profesora) pieņemšanu darbā uz periodu, kas ir ilgāks nekā seši gadi.

5.  Lai palielinātu zinātnes atdevi ekonomikā, ir jānodrošina atbalsts pētniecības programmai, kas veicina akadēmisko institūciju sadarbību ar uzņēmumiem un jaunu uzņēmumu radīšanu, piešķirot finansējumu caur Inovāciju un tehnoloģiju attīstības fondu.

Ar līdzīgu iniciatīvu publiskajā telpā nākuši klajā LU Nacionālās zinātnes platformas FOTONIKA-LV pārstāvji Vidvuds Beldavs un Arnolds Ūbelis2. Balstoties TEHNOPOLIS ekspertu atzinumos, viņi izvirza sekojošus priekšlikumus valdības deklarācijas tekstam:

"EUROSTAT un OECD statistika uzrāda Latvijas tautsaimniecības neapmierinošo konkurētspēju (Baltijas valstīs, Baltijas jūras reģionā, ES un pasaulē) augstākās raudzes zināšanu un augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju radīšanā un to eksporta apjomā. Latvija ir starp pēdējām ES dalībvalstīm 2016. un 2017. gadā ar inovāciju, konkurētspējas un pētniecības izcilības rādītājiem. Summējoties ar citiem faktoriem, tas rada krīzes situāciju, jo zinātne un pētniecība ir valsts labklājības un drošības nepieciešamais nosacījums, tās starptautiskās atzinības un eksportspējas garants un tamdēļ ir paredzēts:

1. Nekavējoties, attiecīgi ietaupot laiku un administratīvos resursus, atrast papildus finansējumu vēl 40 neatkarīgā starptautiskā ekspertīzē izcili vērtētiem  Latvijas Zinātnes padomes  fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa otrās kārtas projektiem no nacionālā budžeta rezerves fonda un, detaļas  izvērtējot, ES struktūrfondu pieejamību finansēt vēl  40 ERAF 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskās ievirzes pētījumi"  starptautiski izcili vērtētus projektus, kas kopā nodrošinās 400 darba vietas augstas klases zinātniekiem, piesaistīs jaunos zinātniekus un būtiski paaugstinās par ES struktūrfondu naudu radītās infrastruktūras un iepirktā aprīkojumu noslodzi un izmantošanas efektivitāti.

2. Turpināt pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, izvērtējot un būtiski samazinot nesakarīgu birokrātisko prasību slogu, kas bez papildu ieguldījumiem cels kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.

3. Sekojot viedās specializācijas stratēģijai, veicināt uzņēmēju un zinātnisko institūciju sadarbību, sekmēt zinātnes darba rezultātu komercializāciju, vērstu uz tautsaimniecības attīstību, stiprinot universitāšu lomu šajā procesā.

4. Nodrošināt pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un efektīvai resursu izmantošanai.

5. Konsolidēt zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli.

6. Izveidot valsts atbalstītu programmu, lai novērstu topošo krīzi zinātnieku un tehnisko darbinieku skaitā ar rekrutēšanu un repatriēšanu no ārpus Latvijas, kā arī - iesaistot diasporas zinātniekus Latvijas zinātnes veicināšanā."

2019. gada 22. janvārī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība prezentēja savus priekšlikumus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. To būtība izklāstīta LJZA valdes priekšsēdētājas Ievas Siliņas rakstā (3., 4. lpp.).

¹Ar pilnu vēstules tekstu var iepazīties LZA mājaslapā

² V. Beldava un A.Ūbeļa rakstu "Pēdējie var būt pirmie..." lasiet žurnāla "Ir" elektroniskajā versijā, skat. https://irir.lv/2019/01/18/pedejie-var-but-pirmie. Publicēts 2019. gada 18. janvārī