KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

FILOZOFIJA/SOCIOLOĢIJA

Ilze KOROĻEVA - Dr.sc. soc. (2011). LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, direktora vietniece zinātniskajā darbā.

Zinātnisko pētījumu virzieni: jaunatnes socioloģija; veselības socioloģija un atkarību izpēte; migrācija un diasporas identitāte, kvantitatīvo pētījumu metodoloģija un metodes.

Publicētie darbi: kopējais skaits >100, t.sk. 3 monogrāfijas (līdzautore), 1 rakstu krājums, zinātniski raksti, pētījumu ziņojumi, konferenču materiāli.

Referāti starptautiskās konferencēs  > 80 (mutiski ziņojumi).

Pedagoģiskais darbs: zinātniskā vadītāja 1 promocijas darbam, 6 izstrādāti un docēti studiju kursi.

Zinātniskie projekti: dalība > 12 starptautiskos projektos t.sk. 5 projektu vadība, dalība un/ vai vadība > 45 Latvijas projektos.

Organizatoriskais darbs: LZP eksperte, LU FSI Zinātniskās padomes locekle, Latvijas Sociologu asociācijas (LSA) ētikas komisijas locekle, žurnāla redkolēģijas locekle ("Философия и социальные науки"), promocijas darbu recenzente, 3 starptautisku konferenču orgkomitejas vadītāja un vairāku starptautisku konferenču komiteju locekle.

Starptautiskā sadarbība: viespētniece Stenforda Universitātē (ASV); sadarbība ar Reikjavīkas Universitātes Sociālo pētījumu un analīzes centru, Baltkrievijas Valsts Universitāti, Norvēģijas Pilsētu un reģionālās pētniecības institūtu u.c.

Atzinības: Latvijas Zinātņu akadēmijas Tālivalža Vilciņa balva (2016).

MĀKSLAS VĒSTURE

Kristiāna ĀBELE - Dr. art. (2011). Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Latvijas māksla (glezniecība, grafika) un mākslas dzīve 19. gs. un 20. gs. sākumā Baltijas un pārējās Eiropas kopainā, mākslas vēstures historiogrāfija, grāmatniecības vēsture, 19.-20. gs. Baltijas vācu kultūras mantojums.

Publicētie darbi: 3 monogrāfijas (2006, 2009, 2014), kolektīvas monogrāfijas daļa (2014), 2 sastādīti rakstu krājumi (2003, 2012), vairāk nekā 40 zinātniskI rakstI, vairāk nekā 80 citi raksti (šķirkļi enciklopēdijās, grāmatu un izstāžu recenzijas, esejas, zinātnes dzīves apskati, neskaitot hronikas), 72 zinātniski referāti (to skaitā 30 ar tēžu publikācijām) un publiski priekšlasījumi, 8 tulkoti izdevumi, vairāk nekā 15 rediģētas mākslas vēstures grāmatas, 17 rediģēti tēžu krājumi.

Zinātniski organizatoriskā darbība: eksperte Latvijas Zinātnes padomes Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisijā (kopš 2013), Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijā (kopš 2015) un grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" žūrijā (kopš 2018), zinātnisko izdevumu "Eesti Kunstimuuseumi Toimetised = Proceedings of the Art Museum of Estonia" (Igaunija) un "Acta Academiae Artium Vilnensis" (Lietuva) zinātniskās redkolēģijas locekle, vadījusi 7 konferenču un semināru, kā arī 3 pētniecisku izstāžu sarīkošanu.

Nozīmīgākais aktuālais projekts: līdzautores un redaktores darbs daudzsējumu izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" veidošanā (vad. Eduards Kļaviņš, kopš 2013).

Pedagoģiskā darbība: lekciju kursi "Mākslas zinātnes vēsture" un "Zinātnisko publikāciju analīze" LMA Mākslas zinātnes nodaļā, bakalaura, maģistra un doktora darbu vadīšana, darbs LMA eksaminācijas komisijās un Promocijas padomē.

Atzinības: LMA profesora Roma Bēma piemiņas fonda prēmija par bakalaura darbu (1994), Latvijas Mākslinieku savienības gada balva (2003) par rakstu krājumu "Latvijas māksla tuvplānos", laikraksta "Diena" gada balva kultūrā (2009) un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (European Academy of Sciences and Arts) veicināšanas balva (2011) par monogrāfiju "Johans Valters", LZA diploms "Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2014. gadā" par izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" 4. sējumu "Neoromantiskā modernisma periods: 1890-1915" (kopā ar pārējo Eduarda Kļaviņa vadīto zinātnisko grupu).

---

ĀRZEMJU LOCEKĻI

Anderss PALZOVS (Anders Paalzow) - Ph.D. (Stokholmas Ekonomikas augstskola, 1992), augstskolas Stockholm School of Economics profesors, augstskolas  Stockholm School of Economics in Riga rektors (kopš 1999), BICEPS (Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs)  valdes priekšsēdētājs (kopš 2003) un rīkotājdirektors (kopš 2016), "Connect Latvija" valdes priekšsēdētājs (kopš 2006), eficert (the European Financial Certification Organization) Minhenē valdes loceklis  (kopš 2005).

Zinātnisko pētījumu virzieni: makroekonomika, uzņēmējdarbība, konkurētspēja, reģionālā un teritoriālā plānošana, fokusējoties uz pēdējos gados svarīgiem jautājumiem Latvijā.

Publicētie darbi: Vairāk nekā 35 zinātniskās publikācijas. Vairāki populārzinātniski raksti publicēti Latvijā, Zviedrijā un ASV.

Pedagoģiskais darbs: bakalaura, maģistra un promocijas darbu vadīšana, Tallinas ekonomikas mācību programmas izstrāde Centrālāzijas Universitātē (the University of Central Asia), Centrālāzijas Universitātes Fakultātes un Promocijas komitejas loceklis. Dalība SSE bakalauru un EMBA programmu komitejās.

Zinātniskie projekti: Līdzdarbojies astoņos Eiropas Savienības un Norvēģijas-Latvijas finansētajos projektos. Vairākos projektos darbojies vadības un konsultatīvajās komitejās. Politikas projekti: Latvijas konkurētspējas ziņojums, ko finansē Eiropas Sociālais fonds un sadarbībā ar Valsts kanceleju. Dalība Zviedrijas valdības valsts parāda vadības komitejā.

Organizatoriskais darbs: recenzents akadēmiskajos žurnālos ekonomikā, redaktors žurnālā "Baltic Journal of Economics". Baltijas Ekonomikas asociācijas uzraudzības padomes dibinātājs un loceklis, Zviedrijas Ekonomikas asociācijas sekretārs, Tehniskās Universitātes akadēmiskās konsultatīvās padomes loceklis.

Starptautiskā sadarbība: ar akadēmiskajiem sadarbības partneriem Beļģijā, Īrijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Krievijā, Spānijā, Itālijā, Polijā, Francijā, Ungārijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Gruzijā, Tadžikistānā, Kirgizstānā.

Atzinības: Atzinības raksts par ieguldījumu augstākās izglītības attīstībā Latvijā un Baltijas valstu un Zviedrijas sadarbības veicināšanā (IZM). Igaunijas "Terra Mariana" krusta ordenis par izglītības attīstības veicināšanu Igaunijā.

Ēriks ROZNERS - Dr.chem. (RTU, 1993). Binghemtonas Universitātes (ASV) profesors, Binghemtonas Universitātes Ķīmijas fakultātes dekāns, plaši sadarbojas ar zinātniskajiem centriem ASV un Japānā.

Zinātnisko pētījumu virzieni: dabas vielas un to analogi ogļhidrātu un nukleozīdu un nekleotīdu laukos, atzīts zinātnieks RNS izpētes jomā ķīmijā un bioķīmijā, pētījumi balstās uz organiskās ķīmijas izmantošanu unikālu modeļsistēmu un instrumentu radīšanai gan fundamentālai RNS struktūras un funkcijas pētīšanai, gan praktiskai pielietošanai nukleīnskābju bioķīmijā, biofizikā un medicīnā.

Publicētie darbi: kopējais darbu skaits >100 augsti vērtētos starptautiskajos žurnālos, H-indekss 20, tai skaitā 12 apskata raksti dažādās zinātniskās monogrāfijās un žurnālos, 25 lekcijas dažādās konferencēs vai universitātēs, 18 apmācību lekcijas Binghemtonas Universitātē, 1 patents; kopš 2004. gada piedalījies Latvijā 2 Valdena simpozijos un "Baltic Organicum Syntheticum" konferencēs, šogad arī 4 PLZK un LZA ĶBMZN sēdē 21. jūnijā.

Pedagoģiskais darbs: no 2014.-2017. gadam bija Binghemtonas Universitātes Ķīmijas fakultātes doktorantūras programmu vadītājs, 8 aizstāvēti un 3 topoši doktorantu promocijas darbi; 5 vadīti un aizstāvēti maģistra darbi; savas zināšanas kā konsultants sniedz dažādu pasaules valstu zinātniekiem, tai skaitā arī Baltijas zinātniekiem - pēcdoktorantūras studijās lietuvietim Romualdas Smičkus (2002-2003) un latvietei Dr.chem. Irinai Novosjolovai (2015-2017, RTU).

Zinātniskie projekti: 7 starptautiskie projekti (CHE, R01), pēdējos 5 gados 3 projekti; piesaistītais finansējums ir ap 1 miljons USD gadā.

Organizatoriskais darbs: biedrs un eksperts - "National institutes of Health, American Chemical society", "Division of Carbohydrate Chemistry", "Journal of Biological Chemistry", prezidents - "Perspectives in Medicinal Chemistry", recenzents - "National Science Foundation" (piedalījies 16 sekcijās kopš 2009. gada).

Sergiušs MIHAĻSKIS (Sergiusz Michalski) - Dr.habil.art. (1981). Eberharda Karla Tībingenes universitātes (Vācija) Mākslas vēstures institūta profesors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Eiropas mākslas vēsture un teorija, īpaši akcentējot Eiropas kultūras paralēles Polijas, Livonijas un visa Baltijas jūras reģiona valstu vēsturē un mākslā. Baltijas reģiona kultūras pētniecība par Reformācijas notikumiem Rīgā un Tallinā, par protestantiskās sabiedrības veidošanos un tās sociālajām pretrunām, kas izpaudušās ikonoklasma kustībā.

Publicētie darbi: 272 raksti un grāmatas, no kurām 22 atspoguļo zinātnieka veikumu Baltijas jūras baseina, Baltijas valstu, tajā skaitā arī Latvijas teritorijas kultūras, vēstures, reliģijas un mākslas procesu izpētē.

Pedagoģiskais darbs: viesprofesors Braunšveigas Tehniskajā universitātē (1991), viesprofesors Leipcigas, Ķīles, Freiburgas, Cīrihes universitātēs (1991-2001), direktors (1996-2001), mākslas vēstures profesors N. Kopernika Universitātē Toruņā (1998-2001). Valsts profesora nosaukums, ko piešķir Polijas valsts prezidents (2001).

Organizatoriskais darbs: Zviedrijas Karaliskās akadēmijas, Polijas Zinātņu akadēmijas, Academia Europea un Getingenes Zinātņu akadēmijas loceklis, kā arī vairāku zinātnisku žurnālu un krājumu redkolēģiju loceklis Vācijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā un Austrijā. S. Mihaļskis sistemātiski atbalsta Baltijas valstu pētnieku darbu Tībingenes universitātē, kā arī ar lekcijām un konferenču ziņojumiem viesojas Baltijas valstīs.

Bonifācijs STUNDŽA (Bonifacas Stundžia) - Dr.habil.philol. (1996). Viļņas Universitātes profesors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: baltu valodu un valodniecības vēsture, akcentoloģija, morfonoloģija, vārddarināšana, lietuviešu valodas dialektoloģija, prūsistika.

Publicētie darbi: monogrāfija "Lietuvių bendrinės kalbos kirčiavimo sistēma" (1995), pētījums "The Lithuanian Language: Distinctive Features, Past and Present" (2014), sagatavotas augstskolu mācību grāmatas "Bendrinės lietuvių kalbos akcentologija" (2009; 2014), Ferdinanda de Sosīra "Bendrosios kalbotyros kursą" (2014), līdzautorībā izdevumi "Pirmoji prūsų knyga" (1995), "Sapūno ir Šulco gramatiką "Compendium Grammaticae Lithuanicae" (1997), "Martynas Mažvydas. Katekizmas" (1997), "Giacomo Devoto. Baltistikos raštai / Scritti baltistici" (2004), "Giuliano Bonfante. Baltistikos raštai / Scritti baltistici" (2008), "Bendrinės lietuvių kalbos kirčiavimo žinyną" (2007; 2008) un "Ferdinand de Saussure. Baltistikos raštai / Travaux baltistiques" (2012). Lietuvas un citu valstu lingvistiskajos izdevumos publicējis vairāk nekā 100 zinātnisko rakstu, recenziju, tēžu, informatīvo rakstu par baltu un lietuviešu valodniecības un tās vēstures, akcentoloģijas, morfoloģijas, fonētikas un dialektoloģijas jautājumiem. Aptuveni 60 raksti publicēti Latvijas izdevumos.

Pedagoģiskais darbs: Viļņas Universitātes profesors (kopš 1997), Baltistikas katedras vadītājs (1996-2012), Filoloģijas fakultātes dekāns (1997-2006). Stažējies, lasījis lekcijas, piedalījies zinātniskās konferencēs Latvijas, Polijas, Zviedrijas, Krievijas, Vācijas, Holandes, Čehijas, Itālijas, Spānijas, Francijas, Beļģijas, Ungārijas, Austrijas, Norvēģijas un Izraēlas universitātēs.

Organizatoriskais darbs: 1983. gadā ievēlēts par Milānas valodnieku biedrības korespondētājlocekli. 1994.-2000. gadā bijis Lietuvas Zinātnes padomes loceklis, no 2001. gada - eksperts, Lietuvas Valsts zinātnes un studiju fonda eksperts, nacionālās programmas "Tautinis identitetas ir jo išsaugojimas globalizacijos sąlygomis" komitejas priekšsēdētājs (2006-2008). Latvijas augstākās izglītības atestācijas komisijas eksperts (kopš 2000), Latvijas Universitātes Goda doktors (2016). Lietuvas zinātnes prēmiju komisijas loceklis (2006-2008). Žurnāla "Baltistica" redaktors (kopš 1996). Žurnālu "Baltu filoloģija" (Latvija), "Balto-slavjanskie issledovanija" (Krievija) un "Acta Baltico-Slavica" (Polija) redakcijas kolēģijas loceklis. Valsts valodas (lietuviešu) komisijas loceklis (kopš 1992). Kopš studiju laikiem uzturējis saikni ar latviešu valodniekiem, 1987. gadā stažējies Latvijas Valsts Universitātē, aktīvi darbojas Latvijas augstākās izglītības novērtēšanā un augstskolu un studiju programmu akreditēšanā, gan arī Latvijas Universitātes profesoru padomē. Latvijas Universitāte par ieguldījumu studiju procesa izvērtēšanā un pilnveidošanā piešķīrusi Goda doktora nosaukumu.

Atzinības: Jona Kazlauska premijas laureāts (2008). 2011. gadā saņēmis Baltijas Asamblejas medaļu par ieguldījumu Baltijas valstiskuma stiprināšanā, 2013. gadā piešķirts Tauragnes goda pilsoņa nosaukums par īpašiem nopelniem Lietuvas zinātnē un dzimtās Tauragnes izloksnes izpētē. Lietuvas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (kopš 2012), Eiropas Akadēmijas (Academia Europaea) loceklis (kopš 2013).

---

GODA LOCEKĻI

Māris BALTIŅŠ - Dr.habil.med. (1995). Valsts valodas centra direktors (2009), Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs (2016), Valsts valodas komisijas loceklis (2004).

Zinātnisko pētījumu virzieni: latviešu terminoloģijas izstrādes principi un latviešu terminoloģijas vēsture; augstskolu vēsture; sabiedrības veselība; agrāk: iekšķīgās slimības, it īpaši hroniskas nespecifiskas plaušu slimības.

Publicētie darbi: kopējais skaits (ieskaitot konferenču tēzes) - vairāk nekā 250, tai skaitā 4 grāmatas un dalība 6 kolektīvās monogrāfijās, daudzkārt bijis zinātnisku darbu atbildīgais redaktors vai zinātniskais redaktors.

Zinātniskie projekti: LZP grantu projektu vadītājs (1991-2004); galvenais izpildītājs galvenais izpildītājs Eiropas Savienības eContent projektā "Sabiedrības veselības terminu daudzvalodu datubāze" Eiropas Komisijas ekselences projektā LINEE (Language in a Network of European Excelence, 2007-2008).

Organizatoriskā darbība: žurnāla "Latvijas Ārsts" medicīnas redaktors (1989-1999); Latvijas Medicīnas akadēmijas zinātņu prorektors (1992-1995); LU Medicīnas fakultātes domes priekšsēdētājs (1998-2004); LU Zinātnes un tehnikas muzeja direktors (2001-2004): valsts aģentūras "Tulkošanas un terminoloģijas centrs" direktors (2004-2009); LU Rakstu sērijas "Zinātņu vēsture un muzejniecība" redaktors (2001-2005, pēc tam redkolēģijas loceklis).

Pedagoģiskā darbība: docējis studiju kursus: (1) Latvijas Medicīnas akadēmijā (Rīgas Medicīnas institūtā): sabiedrības veselība un epidemioloģija (1992-1998); vadījis nodarbības studiju kursos "iekšķīgās slimības" IV un VI k. studentiem (1984-1992) un "endokrinoloģija" (1985-1988); (2) Latvijas Universitātē: sabiedrības veselība (1998-2006); Vides veselība (1998-2006); medicīnas ētika (1998-2004); ievads medicīnā (1998-2006), kā arī  piedalījies studiju kursa "zinātnes valoda" docēšanā doktorantiem (2002-2003); (3) bijis viesdocētājs Ziemeļvalstu Sabiedrības veselības skolas (Gēteborgā) sabiedrības veselības maģistrantūras programmā (1999-2004); (4) Rīgas Juridiskajā augstskolā: terminoloģijas teorija un prakse (2008-2015); ievads valodniecībā (2012-2015); (5) Rīgas Stradiņa universitātē: globālā veselība (kopš 2015).

Izdota mācību grāmata: M. Baltiņš "Lietišķā epidemioloģija". Rīga: Zinātne, 2003, 354 lpp. Vadībā izstrādāti un aizstāvēti aptuveni 20 maģistra darbi, 10 kvalifikācijas darbi un 6 bakalaura darbi.

Atzinības: Paula Stradiņa balva medicīnas vēsturē (kopā ar Dr.habil.med. Daci Baltiņu, 2017).