LZA Senāta 15. janvāra sēdes darba kārtībā bija iekļauti vairāki zinātnes un augstākās izglītības politikai, turpmākajai attīstībai veltīti jautājumi. Sēdē piedalījās arī LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes (IKZ) komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašerādens, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks un Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora pienākumu izpildītājs zinātnes jomā Dmitrijs Stepanovs.

Arvils Ašerādens kā iepriekšējās valdības ekonomikas ministrs, analizējot aizvadītā politiskā cikla tautsaimniecības attīstības rādītājus, akcentēja pārmaiņu nepieciešamību veidā, "kā mēs organizējam sabiedrību". Lai situācija radikāli mainītos, lai ekonomiskajā attīstībā Latvija "neskrietu uz vietas", ir jāuzlabo mijiedarbība starp zinātnes sistēmu, augstskolām un darba tirgu. IKZ komisijas priekšsēdētājs informēja, ka mazākās frakcijas vadībā tiek veidota valdība, kurā atbildību par sadaļu "Izglītība un zinātne" ir uzņēmusies Jaunā konservatīvā partija, izvirzot Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesori Ilgu Šuplinsku kā ministres kandidāti. Valdības deklarācijā pieci punkti attiecas uz zinātnes un pētniecības sadaļu. Tie paredz nodrošināt Valsts Zinātniskās darbības likumā noteiktā budžeta pakāpenisko palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē, nodrošināt zinātnes sistēmu, kvalitāti un konkurētspēju, sekot viedās specializācijas stratēģijai, veicināt valsts pasūtījumu zinātnei, konsolidēt zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas fiskālo modeli.

Savā uzrunā Senātam A. Ašerādens izcēla vairākas jomas, par kurām politiķiem un zinātniekiem būtu kopīgi jādomā.

Pirmā no tām - Nacionālās attīstības plāna izveide 2020.-2030. gadam. Te būtu jāizlemj, kurā jomā ieguldot resursus, tiks panākts ievērojams lēciens tautsaimniecībā. Ekonomikas ministrijai ir būtiski saņemt atbildes uz jautājumiem par: 1) iedzīvotāju skaita pieauguma nodrošināšanu (drīz tiks zaudēts līdzsvars, un apgādājamo būs vairāk nekā strādājošo); 2) iekļaujošas sabiedrības izveidi (agresīva sabiedrība ir viens no cilvēku izceļošanas iemesliem); 3) cilvēkkapitāla attīstību un iekļaušanos globālajās vērtību ķēdēs (zinātnes ekosistēma, viedo pilsētu ekosistēma, startapu ekosistēma); 4) klimata politiku (patērētāju filozofijas paradigmu maiņa, jauni akcenti aprites ekonomikā); 5) lielajiem algoritmiem un mākslīgo intelektu (to ietekme uz sabiedrību un sabiedrības spēja sevi aizsargāt). Daudzi no izvirzītajiem jautājumiem nav pietiekoši izdiskutēti, daudzu risināšanai pietrūkst zinātniskās kapacitātes. Šie jautājumi būtu jāiekļauj NAPā un tas varētu būt arī valsts pasūtījums zinātnei.

No Ekonomikas ministrijas pozīcijām raugoties, prioritārs uzdevums būtu samērot darba tirgū esošo speciālistu deficītu (programmētāji, inženieri u.c.) ar Latvijas augstskolu kapacitāti to sagatavošanā. "Latvija ir ļoti maza. Un ļoti precīzi var pateikt, vai cilvēki konkrētajā augstskolas programmā nākotnē dabūs darbu." Tas ir jautājums, kas risināms jau tuvāko četru gadu laikā.

Pievēršoties Latvijas augstskolu tīklam, bijušais ekonomikas ministrs uzsvēra, ka visas, vairāk nekā 50 Latvijas augstākās mācību iestādes atbalstīt būs grūti un nelietderīgi. Atbalstu gūs universitātes, kuras tiešām virzās uz izcilību.

A. Ašerādens rezumēja, ka politiskā situācija ir ļoti sarežģīta un ļoti paradoksāla, lielie politiskās dienaskārtības jautājumi būs nevienlīdzības mazināšanas jautājumi - tiesiskums, sociālā aizsardzība, izglītības kvalitāte utt. Tajā pašā laikā būs nepieciešams rast veidu, kā panākt lēcienu sabiedrības izglītībā un pārejā uz zināšanu ekonomiku. Pretējā gadījumā nokļūsim vidējā ienākuma slazdā, kas novedīs pie ekonomikas palēnināšanās.

Diskusiju uzsāka akadēmiķe Baiba Rivža. Viņa darīja zināmu, ka LZA ir izsūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām ar priekšlikumiem valdības deklarācijai (skat. 3. lpp.). Akadēmiķe izteica nožēlu, ka pēdējos gados, aizbildinoties ar to, ka Budžeta likums ir pārāks pār citiem speciāliem likumiem, Zinātniskās darbības likumā iestrādātā norma par ikgadēju zinātnes finansējuma procentuālu palielinājumu netiek pildīta. Vienīgā cerība - uz politisko gribu! Viņa atzinīgi novērtēja Saeimas IKZ komisijas iniciatīvu virzīt šo jautājumu, jo zinātnieku sabiedrība ir ļoti satraukta. "Mūs salīdzina ar Somiju, bet Somijā vienas universitātes budžets ir tikpat liels, cik Latvijā visai zinātnei un augstākajai izglītībai atvēlētais finansējums!" Arī Tartu Universitātei tepat blakus! Tāpat B. Rivža informēja, ka 2018. gadā no 400 grantu pieteikumiem, ko ārzemju eksperti atzinuši par kvalitatīviem, spējām finansēt tikai 13%! Saņemot kārtējo ziņu, ka projekts ir atbalstīts bez finansējuma, nolaižas rokas.

Akadēmiķis Ivars Kalviņš aktualizēja finansējuma nepieciešamību lietišķiem attīstības projektiem, kas rezultējas noteiktās izstrādnēs. Viņš oponēja jauno zinātnieku proponētajam viedoklim, piešķirot bāzes finansējumu, ņemt vērā tikai vienu rādītāju - vadošie pētnieki (LJZA piedāvājumu skat. 3., 4. lpp.). I. Kalviņa skatījumā: "Viss šis iepriekšējais periods ir vērsts uz to, lai naudu nedotu vecākās paaudzes un vidējās paaudzes zinātniekiem. Ja mēs apskatāmies struktūrfondu sadalījumu, tad aptuveni 72% nauda ir jaunajiem. Ar šo politiku esam panākuši, ka nav vidējās paaudzes zinātnieku šodien." Akadēmiķa piedāvājums atdeves novērtējumam - ja piešķirtā summa ir iztērēta, ir jābūt rezultātam! Un nav atšķirības, cik cilvēki šo darbu veikuši! I. Kalviņš aicināja pārskatīt ierobežojumus zinātniskajām institūcijām piedalīties industriālajos konkursos, jo šobrīd esošā situācija neveicina zinātnes un rūpniecības sadarbību.

Akadēmiķis aktualizēja valsts pētījumu programmu likvidēšanu, kas faktiski ir sadrumstalojusi zinātni. Šo viedokli pārstāvēja arī akadēmiķis Andrejs Ērglis uzsverot, ka, pārtraucot valsts pētījumu programmas, tika pārtrauktas vairākas ļoti labas, starpdisciplināras iestrādnes. Valsts pētījumu programmas bija iespējā nodrošināt pēctecību, kas dažās zinātnes nozarēs ir ļoti būtiska. VPP ir visvienkāršākajā veidā atjaunojamas.

Saeimas IKZ komisijas vadītājs jautāja, vai valsts pasūtījums arī varētu būt reģionālā reforma? Pētījumu ir maz, šobrīd tās ir tikai politiskās izvēles.

Akadēmiķis Mārcis Auziņš informēja, ka LU kopā ar LMT ir ekselences projekts, kas precīzi trāpa reģionālās attīstības virzienā, un piedāvājis risinājumus gan ministrijai, gan Saeimas Analītiskajam birojam.

A. Ērglis uzteica Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģisko padomi, kas darbojās iepriekšējās valdības laikā, un aicināja to atjaunot. Šo iniciatīvu atbalstīja arī LZA ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš, piebilstot, ka tai būtu jāsanāk katru mēnesi un nevis reizi trijos mēnešos kā iepriekš.

LZA viceprezidents Andrejs Krasņikovs pievērsa uzmanību faktam, ka Latvijā vairāk nekā 65% uzņēmumu nav saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, un tajos katastrofāli trūkst darbinieku ar maģistra, nemaz nerunājot par doktora, grādu tehnoloģijās. Tā ir niša, kas ir aizpildāma. Prakse rāda, ka viens izglītots speciālists, kurš sāk veidot uzņēmumā inovatīvo ievirzi, izjūt pieprasījumu pēc zinošiem cilvēkiem. Un mēs redzam, cik veiksmīgi ir šādi uzņēmumi, kad tie sāk strādāt šajā jomā! Mēs dzīvojam digitālās ekonomikas laikmetā, un Latvijas ekonomikā ir akūts tieši šādu speciālistu deficīts. Prioritārais uzdevums ir finansēt maģistra un doktora programmas. Bez tā inovācijas nestrādās.

Akadēmiķis A. Siliņš aicināja valdību palielināt intelektuālo vērtību lomu sabiedrībā, lai nākotnē izvairītos no situācijām, kad populisms dominē pār saprātu. To var izdarīt profesori augstskolās un zinātnieki. Šajā gadā, ko zinātnieki aicina nosaukt par zinātnes un izglītības gadu, lai zinātnieki izjustu, ja ne finansiālu pieaugumu pētniecībai, tad vismaz attieksmes maiņu!

Akadēmiķe Tatjana Koķe norādīja uz pretrunu, kas fiksējama starp idejām par nepieciešamību palielināt iedzīvotāju skaitu, veidot iekļaujošu sabiedrību un veicināt konkurētspēju no vienas puses un Ministru kabinetā 18. decembrī pieņemto lēmumu pārbaudīt angļu valodas zināšanas potenciālajiem ārzemju studentiem no otras.   Akceptējot šo lēmumu, nav izsvērts apstāklis, ka Latvijas augstskolām nav viegli ieinteresēt ārvalstu studentus, un tas, ka tuvākā reģiona konkurējošām universitātēm šādas prasības nepastāv.

Akadēmiķis Leonīds Ribickis ieteica sekot Igaunijas, Somijas, Vācijas un citu valstu piemēram un ieviest Latvijā valsts finansētu augstāko izglītību, jo "tas ir vienīgais veids, kā mēs varētu kaut kādu lēcienu izdarīt".

Noslēdzot diskusiju, A. Ašerādens apliecināja, ka izmainīt zinātnes un izglītības finansēšanas paradigmu ir viņa augstākā līmeņa prioritāte, un izteica cerību, ka pagrieziena punktu šajā jautājumā izdosies sasniegt rudenī, darbā pie 2020. gada valsts budžeta.

Pēc PKC vadītāja Pētera Vilka prezentācijas, kas ieskicēja Nacionālā attīstības plāna pamatnostādnes 2020.-2030. gadam, izvērtās plaša domu apmaiņa. Tās centrālais jautājums bija - ja mēs virzāmies uz zināšanās balstītu ekonomiku, tad kur starp šiem sešiem NAP kodola punktiem (tautas ataudze un dzīvildze; zināšanas un prasmes; materiālā labklājība; dzīves vide; kultūra, sports, atpūta; valstiskums un pilsoniskā apziņa) ir vieta zinātnei un pētniecībai? Uz ko saņēma atbildi, ka tās "iet roku rokā ar zināšanām un prasmēm un materiālo labklājību".

Senatorus interesēja, vai iepriekšējais NAP ir bijis pienācīgi izvērtēts, ne tikai zīmējot līknes un fiksējot kāpumus un kritumus atsevišķos rādītājos, bet atbildot uz jautājumu, - kāpēc prognozes nav piepildījušās un ieguldījumi nav atmaksājušies?  P. Vilks atzīmēja, ka šis ir ļoti nozīmīgs jautājums - "mēs fotogrāfiju uztaisām, mēs apzināmies, kur mēs esam", bet nav atbildes, - kāpēc mēs tur esam? Šobrīd kopā ar LU sociologu grupu PKC pēta, kādas iniciatīvas Saeimai jāīsteno, lai demogrāfiskā situācija uzlabotos. Dzimstības jautājumu risināšanai bija ieguldīti lieli resursi.

Uz LZA Senāta priekšsēdētāja Jāņa Stradiņa jautājumu, kā realizējies iepriekšējais NAP, kura apspriešanā līdzdarbojās arī zinātnieki, un vai jaunais plāns ir turpinājums iepriekšējam vai izvērsums? PKC vadītājs atbildēja, ka plāna izvērtējums 2018. gada februārī ir skatīts Ministru kabinetā un šobrīd ir pieejams PKC mājaslapā. Viņš uzsvēra, ka iepriekšējais plāns veidojis pamatu jaunā NAP piedāvājumam, idejiskajam kodolam, jo "pēctecībai jābūt". Viņš aicināja visiem iesaistīties NAP veidošanas nākamajā posmā, kad taps plāna redakcija.

Pēc izsmeļošās IZM pārstāvja Dmitrija Stepanova prezentācijas par zinātnes lomu Latvijā NAP kontekstā, kurā bija definētas gan zinātnes un augstākās izglītības prioritātes, sasniedzamie rezultāti un atbalsta mehānismi darbības nodrošināšanai un mērķu sasniegšanai pārskata periodā (prezentācija pieejama LZA) sekoja akadēmiķu ieteikums, runājot ar uzņēmējiem, darba devējiem, prezentācijā mainīt akcentus un runāt viņiem saprotamā valodā - par izstrādnēm un patentiem, ko netrūkst, nevis augsti citējamām zinātniskām publikācijām. A. Siliņš rezumējot teica, ka NAP ir vērsts saprātīgas, ātri attīstošās valsts virzienā, un IZM kolēģi labi iezīmējuši zinātnes jomas aktualitātes tajā, un aicināja uz turpmāku ciešu sadarbību intelektuālo vērtību nesēju palielināšanai valstī.

Ilze Boldāne-Zeļenkova

Foto - Kristaps Broks

Centrā Saeimas IKZ komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašerādens

Uzstājās PKC vadītājs Pēteris Vilks

IZM pārstāvja Dmitrija Stepanova prezentācija