Zinātņu akadēmiju lielākais forums pasaulē

18-04-2019

Lai arī dažādu valstu zinātņu akadēmiju sadarbībai ir sena vēsture un visdažādākie sadarbības formāti un institucionalizēti formējumi, faktiski tikai pirms trim gadiem (2016) Dienvidāfrikā dibinātā Starpakadēmiju Partnerība (IAP) aizsākusi visplašāko zinātņu akadēmiju sadarbības organizāciju pasaulē. Tā apvieno 138 nacionālās zinātņu akadēmijas no vairāk nekā 100 valstīm un to reģionālās apvienības, t.sk. Eiropas zinātņu akadēmiju konsultatīvo padomi (EASAC) un līdzīgas reģionālās zinātņu akadēmiju apvienības vēl trīs kontinentos: Amerikā, Āzijā un Āfrikā.

Starpakadēmiju Partnerība balstās uz trim akadēmiju sa­dar­bības strukturālajiem tīkliem; Partnerība zinātnei; Partnerība veselībai; Partnerība pētījumiem. Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmijas iesaistījušās pirmajos divos strukturētās sadarbības tīklos - zinātnei un veselībai, bet Igaunija darbojas tikai IAP sadarbības tīklā zinātnei.

IAP mērķis ir veicināt zinātnes ietekmi starptautiskajā līmenī, t.sk izmantojot ANO un tās struktūras, kā arī atbalstīt nacionālo zinātņu akadēmiju neatkarību un patstāvību, veicinot to autoritāti un ietekmi. IAP ietvaros īstenojas vairāki nozīmīgi starptautiski pētījumu projekti, kas aptver visus pasaules kontinentus, t.sk., par pārtikas un uztura drošību lauksaimniecības kontekstā. Šajā projektā caur EASAC iesaistījusies arī Latvija. Šo pētījumu pirmie rezultāti publiskoti, t.sk. pieejami: www.easac.eu .

Starpakadēmiju Partnerības Ģenerālā asambleja kā tās augstākā lēmējinstitūcija sanāk kopā reizi trīs gados, lai apspriestu paveikto un apstiprinātu darbības stratēģiju nākamajam periodam, kā arī ievēlētu vadības un izpildinstitūcijas. IAP 2019.gada Ģenerālā asambleja tika sasaukta 8.-11.aprīlī Seulā, kur to viesmīlīgi un labi organizēti uzņēma Korejas Zinātnes un tehnoloģiju akadēmija. Ģenerālā asambleja izskatīja IAP Statūtu projektu, ko galīgajā variantā paredzēts pieņemt nākamajā Ģenerālās asamblejas sēdē 2022.gada sākumā. Tika arī apstiprināts stratēģiskais sadarbības plāns 2019.- 2021.gadam, kurā nozīmīga vieta cita starpā ierādīta nacionālo zinātņu akadēmiju atbalstam, veicinot to neatkarību un kapacitātes vairošanu, t.sk kvalificētu autoritatīvu padomu un ieteikumu sniegšanā gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā.

IAP Ģenerālā asambleja savā Dienvidkorejas sesijā arī nolēma iekļaut savā sastāvā Globālo jauno [zinātnieku] akadēmiju. Tā dibināta 2010.gadā, lai vienotu aktīvākos un panākumiem zinātnē bagātākos jaunos zinātniekus un vairotu viņu ietekmi zinātnes politikas attīstībā un zinātnes popularizēšanā. 2019. gadā Globālā jauno akadēmija vienoja 200 jaunos zinātniekus - zinātnes izcilniekus no 86 valstīm.

Globālās jauno akadēmijas viens no darba virzieniem ir palīdzības sniegšana valstīm nacionālo jauno zinātnieku akadēmiju dibināšanā. Aizvadītajos desmit gados tās radušās jau 39 valstīs, apvienojot izcilākos jaunos zinātniekus ar doktora grādiem 35-40 gadu vecumā, kuri parasti tiek ievēlēti konkursa ceļā.

Šo akadēmiju dibināšana parasti notiek sadarbībā ar nacionālajām zinātņu akadēmijām vai tām līdzīgām organizācijām, taču jauno zinātnieku apvienības pēc to izveidošanas darbojas neatkarīgi un patstāvīgi. Vienīgā no Baltijas valstīm, kurai ir Jauno zinātnieku akadēmija, ir Igaunija, kur tā dibināta ciešā sadarbībā ar Igaunijas Zinātņu akadēmiju 2017.gadā.

IAP Ģenerālajā asamblejā un pirms tās notikušajā starptautiskajā konferencē galvenais apspriestais temats bija ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi 2015.-2030. gadam un zinātņu akadēmiju loma to īstenošanā. ANO jau 2015.gadā apstiprinājusi ilgtspējīgas attīstības 17 galvenos mērķus, kas ietver 169 uzdevumus, sākot no nabadzības novēršanas, tīrās enerģijas avotu izmantošanas, tiesiskuma stiprināšanas līdz izglītības kvalitātes celšanai un starptautiskās sadarbības veicināšanai, t.sk. zinātnē. Šo mērķu un uzdevumu plašais spektrs ziņojumus un debates vietumis padarīja pārāk vispārīgas, taču daļa priekšlikumu un secinājumu bija konstruktīvi un noderīgi. Piemēram, vairākkārt tika uzsvērta nepieciešamība konsekventāk atbalstīt sociālās un humanitārās zinātnes, kuras netiek pietiekami atbalstītas vairumā pasaules valstu. Tas pats zināmā mērā attiecināms arī uz inženierzinātnēm, kurām akadēmijas dažkārt nepievērš pietiekamu uzmanību. Jāveicina sabiedrības izglītošana zinātnes nozīmes jomā un tas jāsāk ne vien skolās, bet jau bērnu dārzos. Tradicionālie mediji zinātnes popularizēšanā jāpapildina ar sociālajiem tīkliem, kuri ir efektīvāki, īpaši jauniešu izglītošanā. Zinātniekiem jāveicina aktuālu jautājumu, kam ir saistība ar zinātni, noklausīšanās valstu parlamentos, nodrošinot zinātnieku - ekspertu iesaisti. Pētījumi par aktuālām sabiedrībai nozīmīgām tēmām ar attiecīgām rekomendācijām un ieteikumiem regulāri jāizplata politiķu vidū un semināru veidā dažādām, bet atbilstošām sabiedrības grupām. Un visbeidzot, manuprāt, pats svarīgākais - zinātniekiem jādodas pie valdībām, negaidot, kad valdība nāks pie zinātniekiem.

Tālavs Jundzis,
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs


Tālavs Jundzis IAP forumā Foto no privātā arhīva

Pēdējā atjaunošana 18-04-2019
Powered by Elxis - Open Source CMS