Turpinājums, sākums "Zinātnes Vēstneša" 8. aprīļa numurā
LZA finansiālā darbība, īpašuma pārvaldīšana un līdzekļu izmantošana
(..)
Daugavpils tiesa 2018. gada 31. janvārī izskatīja LZA prasību par SIA "Rīgas koncertzāle" piespiedu izlikšanu no nelikumīgi aizņemtām telpām un nosprieda izlikt minēto SIA no LZA piederošā nekustāmā īpašuma - konferenču zāles un palīgtelpām kopā ar visām mantām. SIA "Rīgas koncertzāle" par minēto spriedumu 2018. gada 5. martā iesniedza Latgales apgabaltiesai apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 31.01.2018. spriedumu. Lai atspēkotu SIA "Rīgas koncertzāle" iebildumus pret pirmās instances tiesas spriedumu, LZA veica nozīmīgu sagatavošanas darbu civillietas izskatīšanai otrajā tiesas instancē. Tā rezultātā R Latgales apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2018. gada 1. novembra spriedumu pirmās instances tiesas spriedums tika atstāts bez izmaiņām. SIA "Rīgas koncertzāle" 2018. gada 28. novembrī spriedumu kasācijas kārtībā pārsūdzēja Augstākās tiesas Civillietu departamentā un 07.12.2018. civillieta tika nosūtīta LR Augstākās tiesas Senātam, kuram LZA sniedza detalizētu skaidrojumu, kurā atspēkoti SIA "Rīgas koncertzāle" argumenti. LZA labvēlīgs Augstākās tiesas lēmums ir pieņemts 2019. gada 21.martā. Informācija par tiesvedības norisi sniegta LZA ziņojumos par 2016.-2018. darbības rezultātiem. IZM iniciētā Audita laikā ar SIA "Rīgas koncertzāle" saistītā tiesvedība netika analizēta.
Augstceltnes dienesta atpūtas telpas tiek izmantotas starpakadēmiju sadarbības līgumu ietvaros ieradušos ārvalstu zinātnieku izvietošanai. Ārvalstu zinātnieku kopējais uzturēšanās dienu skaits 2018. gadā bija 311 (2017. g. bija 266 dienas). Lietu pārvalde nodrošina bezmaksas autotransporta pakalpojumus Augstceltnē izvietotajām zinātniskajām organizācijām, turpina sniegt bezmaksas pieslēgumu Internetam un piedalās zinātnisko institūtu telpu remontos, veicot tehniskās uzraudzības funkcijas.
Atspaids LZA darbībai ir LZA dibināto fondu darbība: 1) Nodibinājums "Zinātnes fonds" (sabiedriskā labuma organizācija, darbības joma - zinātnes veicināšana); 2) LZA struktūrvienība LZA Fonds (ziedojumu atlikums uz 2018. gadabeigām 138 tūkst. EUR).
LZA ietvaros notiekošo konkursu un vēlēšanu atbilstība LZA Hartai, LZA Statūtiem un citu normatīvo aktu prasībām
2018. g. 17. aprīlī Senāts pieņēma lēmumu izsludināt 9 īsteno locekļu, 4 ārzemju locekļu un 16 korespondētājlocekļu vakances. Kandidātu izvirzīšana vakancēm notika atbilstoši LZA statūtos noteiktai kārtībai. Senāts 2018. gada18. septembrī apstiprināja kandidātu sarakstu. 2018. g. 29. novembrī notika LZA Rudens pilnsapulce., kurā notika jaunu LZA locekļu vēlēšanas. Pilnsapulce ievēlēja balsu skaitīšanas komisiju 12 cilvēku sastāvā. Atklāti balsojot, par komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts akadēmiķis Māris Turks (protokols nr.1). Balsu skaitīšanas gaitu novēroja UP priekšsēdētājs akadēmiķis J.Krūmiņš, kurš kopā ar pārējiem balsu skaitīšanas komisijas locekļiem ir parakstījis visus, kopumā piecus, balsu skaitīšanas komisijas protokolus. Protokoli noformēti atbilstoši ZA Statūtiem. Atbilstoši LZA Statūtiem, aizklāti balsojot, tika ievēlēti 4 ārzemju locekļi, 9 īstenie locekļi, 16 korespondētājlocekļi un 1 goda loceklis. Pārkāpumi LZA locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas procedūrā netika konstatēti.
Pārskata periodā noticis LZA vārdbalvu konkurss (izsludināts "Zinātnes Vēstnesī" 2018. gada2. jūnijā). Ar LZA 2019.gada 15.janvāra lēmumu tika apstiprināti balvu ekspertu komisiju lēmumi. Kopumā piešķirtas septiņas LZA vārdbalvas un četras LZA vārdbalvas jauniem zinātniekiem un četras jauno zinātnieku balvas. Pārkāpumi vārdbalvu piešķiršanā nav konstatēti. Balvas piešķirtas saskaņā ar LZA vārdbalvu piešķiršanas nolikumu, kas apstiprināts LZA Prezidija sēdē 2014.gada 10.februārī.
LZA locekļi un Valsts emeritēto zinātnieku padome
2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija būtiski palielinājusies pretendentu konkurence uz izsludinātām vakancēm. Tomēr 2018. gadā konkurence atkal samazinājās: uz 9 akadēmiķu vakancēm bija pieteikušies tikai 10 pretendenti un uz 16 korespondētājlocekļu vakancēm - 22 pretendenti. Satraucoša ir mazā konkurence uz korespondētājlocekļu vakancēm, jo tieši šī kategorija ir akadēmijas locekļu atjaunošanas galvenais avots. Akadēmiķu vēlēšanas notiek kopējā konkursā bez kvotu sadalījuma pa nodaļām. Savukārt korespondētājlocekļus ievēl, atbilstoši LZA nodaļu ieteiktām zinātņu nozarēm. No 15 dažādās nozarēs atklātām vakancēm deviņās nebija konkurences (fizika, inženierzinātnes, mehānika, pārtikas tehnoloģija, lauksaimniecības zinātnes, veterinārmedicīna, ekonomika, literatūrzinātne, filozofija/socioloģija, mākslas vēsture). Tas liek aizdomāties, vai attiecīgā nozarē ir pietiekams atbilstošu pretendentu skaits.
Vidējais ievēlēto akadēmiķu vecums 2018. gadā bija 57,7 gadi (jaunākam - 40, vecākam - 67 gadi). Vidējais korespondētājlocekļu vecums sastādīja 46,3 gadus, no tiem jaunākajam bija 34, vecākajamm - 58 gadi. Salīdzinot ar 2017. gadu, akadēmiķu vidējais vecums ir nedaudz paaugstinājies, bet korespondētājlocekļu vidējais vecums ir mazliet samazinājies.
2018. gadā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu tika atjaunots Valsts emeritēto zinātnieku padomes sastāvs. To vada akadēmiķis Īzaks Rašals. Padomē darbojās akadēmiķi V. Kampars, B. Rivža, O. Spārītis, P. Trapencieris, korespondētājlocekļi K. Didenko, T. Koķe, A. Valdovska.
2018. gadā tika atklāts jauns konkurss uz valsts emeritētā zinātnieka statusu, kas noslēdzās 2019. gadā (statuss piešķirts 46 pretendentiem). LZA paspārnē un ar materiālu un organizatorisko LZA atbalstu aktīvi darbojas Valsts emeritēto zinātnieku biedrība "Emeritus" (valdes priekšsēdētājs - akadēmiķis Īzaks Rašals). 2018. g. notika 4 pilnsapulces, kurās nolasītas lekcijas par jaunumiem Latvijas un pasaules zinātnē, sveikti jubilāri, svinēti Ziemassvētki. Organizētas 2 ekskursijas uz Latvijas dabas un vēstures objektiem. Kluba darbība dod iespēju zinātniekiem cienījamā vecumā uzturēt savstarpējus kontaktus un justies piederīgiem zinātnes sabiedrībai.
LZA starptautiskā sadarbība un sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem
2018. gadā LZA starptautiskā darba galvenie virzieni bija:
1) sadarbība ar starptautiskajām zinātniskajām organizācijām; 2) tikšanās ar vēstniekiem, vēstniecību un starptautisku organizāciju pārstāvjiem; 3) starptautisko balvu pasniegšanas organizēšana; 4)divpusējās sadarbības līgumi ar citu valstu zinātņu akadēmijām; 5) kopprojekti ar ārvalstu zinātņu akadēmijām;
6) piedalīšanās starptautiskos forumos, kongresos, konferencēs.
Atzinīgi novērtēta 2018. gadā turpinātā viedokļu sagatavošana un apmaiņa ar ALLEA (Eiropas Zinātņu akadēmiju federācija). organizācijām par ES programmu "Horizonts 2020" un 9. ietvarprogrammu, īpaši par sociālo un humanitāro zinātņu jomu integrēšanu jaunajā ES pētniecības programmā. ALLEA ietvaros LZA līdzdalība iespējama divos galvenajos virzienos - piedaloties ALLEA pasākumos un piedaloties ALLEA Ziņojumu sagatavošanā vai komentējot ALLEA izstrādātos Ziņojumu projektus. ALLEA ietvaros 2018. gadā turpināts darbs pie Zinātnieka ētikas kodeksa tulkošanas latviešu valodā. Akadēmiķe B. Rivža tika nominēta par eksperti ALLEA darba grupā "Uz datiem balstītas sabiedrības uzplaukums"; savukārt darba grupai "Zinātnes būtība" tika nominēti divi LZA zinātnieki.
2018. gadā uzsākti divi jauni kopprojekti ar Polijas Zinātņu akadēmiju, seši jauni kopprojekti ar Bulgārijas Zinātņu akadēmiju, turpinās izsludinātais kopprojektu konkurss ar Ungārijas Zinātņu akadēmiju, sagatavoti sadarbības līgumi ar Moldovas Zinātņu akadēmiju un Kazahijas Zinātņu akadēmiju, pabeigta pieteikumu izvērtēšana sadarbībai ar Čehijas Zinātņu akadēmiju. Kopīgi ar Čehijas Zinātņu akadēmiju ir apstiprināti projekti, kas uzsāks darbu 2019. gadā. LZA divpusējās sadarbības apmaiņas braucienos 2018. gadā izmantoto dienu skaits braucienos no Latvijas ir 200 dienas, uz Latviju -311 dienas.
LZA mājaslapa, kā arī sociālo tīklu platformas Twitter un Facebook nodrošina komunikāciju ar sabiedrību. 2018. gada laikā LZA Facebook konta sekotāju skaits ir divkāršojies, sasniedzot 238, bet Twitter kontam katru mēnesi pievienojas vidēji 2-5 sekotāji, sasniedzot 797. Kopumā LZA komunikācija ar sabiedrību 2018. gadā ir būtiski uzlabojusies. Laiks no gada zinātnes sasniegumu konkursa laureātu izsludināšanas brīža (2018. gada 21. decembris) līdz pat apbalvošanas ceremonijai (2019. gada 8. februāris) pēdējos gados ir LZA atpazīstamības maksimums sabiedrībā. Pasākums 2018. gada zinātnes sasniegumu godināšanai notika, pateicoties Ojāra Spārīša un LMZN zin. sekretāres Ligitas Āzenas piesaistītajiem sponsoru līdzekļiem un organizatoriskajam darbam, izmantojot LZA komunikācijas resursus, un LZA Lietu pārvaldes atbalstu. Pēc O.Spārīša iniciatīvas un ar Lietu pārvaldes atbalstu LZA ieejas hallē pie sienas izvietotas divas marmora plāksnes, kurās godināti LZA goda mecenāti un firmas, kā arī zinātnes sasniegumu pasākumu sponsori. Zinātnes sasniegumu apbalvošanas ceremonijas foto galeriju, piemēram, Facebook'ā ir skatījuši no 6 000 - 10 000 lietotāju. Kā prestižākajam un vislielāko publicitāti guvušajam LZA pasākumam, zinātnes sasniegumu konkursam ir liels potenciāls piesaistīt pastāvīgu interesi un atbalstu no uzņēmēju puses. Mediji aicina zinātniekus ne tikai kā ekspertus konkrētajā nozarē un zinātnes politikas jautājumos, bet arī kā autoritātes un viedokļa līderus aktuālos valsts un sabiedrības attīstības jautājumos.
To faktoru vidū, kas bija atstājuši negatīvu ietekmi uz LZA publisko tēlu, pirmajā vietā kopš 2015. gada bija tiesvedības process starp LZA un SIA "Rīgas koncertzāle". 2018. gadā situācija pozitīvi mainījās - publiskajā telpā tiesvedībai tika pievērsta mazāka uzmanība, medijos LZA labvēlīgais process tika atspoguļots objektīvi.
LZA ekspertu konsīliji kopš to rīkošanas sākuma 2017. gadā ir raisījuši augstu mediju interesi. Vērojama tendence, ka konsīlija slēdzienā ietvertie secinājumi tiek izmantoti kā autoritatīva atsauce vai arguments konkrētās tēmas tālākā analīzē, tādējādi nodrošinot akadēmijai pozitīvu publicitāti. Tomēr 2018. gadā LZA noturēto konsīliju "VDK ēna pār Latviju - ko vēlas sabiedrība?" un īpaši "Par Stambulas konvenciju" rezultāti izraisīja arī publisku kritiku viedokļu polarizācijas dēļ. Piemēram. "33 zinātnieku atklātā vēstule" apstrīdēja Stambulas konsīlija slēdzienu kā neobjektīvu. Tai sekoja IZM vēstule LZA, aicinot "akadēmiju izskatīt jautājumu par konsīliju organizēšanas un īstenošanas kārtības izstrādi, tajā skaitā par konsīlija ekspertu atlasi, lai nodrošinātu zinātniski kvalitatīvu un pamatotu ekspertīzi". Rezultātā konsīliju rīkošana 2018. gadā tika uz laiku apturēta. 2019. gadā LZA konsīliju rīkošana tiek atsākta - konsīlijs "Pilsoniskās atbildības vērtība un cena" notika 2019. gada 13. februārī.
2018. gada septembrī portāls Delfi ar ziņu par IZM iniciēto LZA darbības auditu aizsāka rakstu sēriju, kurā tika analizētas gan LZA funkcijas, finansējums, saimnieciskā darbība u.tml., kā arī ar IZM akceptu publiskoti audita secinājumi. Centrālais jautājums šai rakstu sērijā: kur pārvākties LZA vai ko iesākt ar "Staļina torti". Polemika par LZA augstceltnes ‘atbilstību funkcijām', kā arī par ēkas apsaimniekošanas jautājumiem teritorijas attīstības plānu ietvaros turpinājās arī citos medijos. Paredzams, ka šie jautājumi saistīs mediju uzmanību arī turpmāk un LZA tiem jāpievērš īpaša uzmanība. 2018.gada 6.novembrī LZA Senāts nolēma atbalstīt ideju meklēt aizdevumu LZA ēkas renovācijai, jo ar saimnieciskajā darbībā nopelnītajiem līdzekļiem pietiek tikai ēkas uzturēšanai.
UP ierosina:
1. Turpināt jaunāku gadu gājuma zinātnieku piesaisti LZA.
2. Aktualizēt jautājumu par LZA atjaunotu vienotu stratēģiju un rīcības plānu, par LZA mērķiem un galvenajiem uzdevumiem, t.sk. ņemot vērā IZM ieteikumus, kas balstīti 2018. gadaveiktā audita "Par LZA darbības lietderību" rezultātos.
3. "Zinātnes Vēstnesī" u.c. izdevumos vairāk popularizēt zinātnieku viedokli par sabiedrībā aktuālām problēmām, intervijas ar atzītiem zinātniekiem par dzīves vērtībām un zinātnes izaicinājumiem. Panākt žurnāla "LZA Vēstis" lielāku starptautisku atpazīstamību.
4. Turpināt darbu pie LZA augstceltnes attīstības saskaņā ar sagatavoto attīstības koncepciju, būvnoteikumiem un būvnormatīviem, optimizēt esošo telpu izmantošanu.
5. Pastiprinātu uzmanību pievērst tiesvedības ar SIA "Rīgas koncertzāle" rezultātu atspoguļojuma gaitai masu informācijas līdzekļos. Gādāt par koncertzāles turpmākas izmantošanas iespējām.
6. Atkārtoti izdiskutēt ar Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem jautājumus par zinātnes bāzes finansējuma palielināšanu, VPP finansējumu, kā arī jaunā plānošanas perioda dokumentu izstrādi.
Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 2019. gada 1. aprīlī.
Padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Juris Krūmiņš