Publicējam Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības sagatavoto un nozaru ministrijām izsūtīto vēstuli, kurā ministrijas aicinātas novirzīt finansējumu zinātnei. Vēstuli parakstījusi LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Par nozaru ministriju finansējuma novirzīšanu zinātnei
Atsaucoties uz Zinātniskās darbības likuma 35. panta 2. daļā noteikto, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA) rosina nozaru ministrijām piešķirt finansējumu valsts pētījumu programmu izveidošanai un finansēšanai. Ieguvumus no zinātniskās darbības sasniegumiem Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības attīstībā gūst gan visa sabiedrība kopumā, gan konkrētas nozares, tādēļ lūdzam iespēju robežās paredzēt finansējumu zinātnes pētījumiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā. Ministriju atbalsts pētniecībai un attīstībai veicinātu arī pakāpenisku Zinātniskās darbības likuma 32. panta trešās daļas izpildi, kas nosaka, ka „Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta". Palielināts finansējuma apmērs zinātnei normatīvajos aktos noteiktajā apmērā nodrošinās nozaru attīstībai nepieciešamās zināšanas un cilvēkkapitālu, veicinās inovācijas privātajā sektorā, ekonomisko izaugsmi un produktu ražošanu ar augsto pievienoto vērtību, kā arī veicinās RIS3 mērķa sasniegšanu. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā zinātnei aprēķinātais finansējums no IKP ir viens no zemākajiem. Tā 2017. gadā finansējums zinātnei Latvijā sastādīja tikai 0,51% no IKP vai 137,9 milj. EUR (CSP dati, 2019). Plaisa starp Latviju un Eiropas valstu pētniecības un attīstības izdevumiem no IKP joprojām saglabājas, turklāt, tendences parāda to, ka šī plaisa ne tikai samazinās, bet tieši paliek lielāka, jo 2017. gadā Eiropas Savienības valstīs vidēji ir - 2,07% no IKP. LIZDA uzsver nepieciešamību pildīt likuma normu par finansējuma nodrošinājumu, lai zinātnē nodarbinātie varētu saņemt zinātniekam cienīgu atalgojumu. Zinātnes finansējuma palielināšana no valsts budžeta, t.sk., iesaistot nozaru ministrijas, aktualizēta arī vairākos pētījumos (Pasaules Banka, Eiropas Komisijas ekspertu pētījums, LR Valsts kontroles ziņojums, u.c.). LIZDA ir ļoti pozitīvi vērtē to, ka 2019. gada budžeta projekta izstrādes procesā lielākā daļa no ministrijām pieprasīja papildu finansējumu prioritārā pasākuma 2019.- 2021. gadam ietvaros valsts pētījumu programmu īstenošanai. Arī šogad, LIZDA lūdz visām ministrijām sniegt rakstisku informāciju par iespējamo finanšu līdzekļu apjomu, ko tās savas kompetences ietvaros plāno novirzīt valsts pētījumu programmām zinātnes finansēšanai 2020. gadā.