Divos pagājušā gada numuros (“ZV” Nr.5 un Nr.21), kā arī pirmajā šī gada numurā atskatījāmies uz sava priekšteča – Zinātņu akadēmijas laikraksta “Latvijas Zinātnieks” iznākšanu pirms 50 gadiem, 1958. gadā. Tas bija zīmīgs laiks, par ko at-gādināja vairākas 2008. gadā atzīmētas 50 gadu jubilejas. LZA augstceltnei 16. decembrī bija veltīta LZA Senāta un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas kopsēde.”Latvijas Zinātnieka” 1958. gada 26. marta numurā Nr.7 publicēta reportāža no Fizikas institūta, kas bija “pirmā bezdelīga” šajā grandiozajā ēkā, kur “griestu augstums sniedzas līdz 6 metriem” un koridoros grīdas uzkopj ar putekļu sūcējiem. Reizi divās nedēļās ierodas arī bonierētāji. Slikti tikai tas, ka trūkst papīrgrozu un atkritumu tvertņu, tādēļ papirosu galus “šur tur var atrast stūros nomestus”.

Jaunais zinātnieks J. Stradiņš 18. jūnijā (Nr. 13) publicējis rakstu par Dabaszinātņu un tehnikas vēsturnieku nacionālās grupas izveidošanu. 2008. gadā plašā starptautiskā konferencē tika atzīmēti 50 gadi, kopš regulāri pulcējas Baltijas zinātnes, tehnikas un medicīnas vēsturnieki.

“Berklāva atkusnī” Zinātņu akadēmijas kolektīvs viņu izvirzīja par deputāta kandidātu PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām, par uzticības personu izvirzot Ekonomikas institūta direktoru P. Dzērvi.

Avīze turpināja iznākt visu 1959. gadu, bet vai (un kā) tā reaģēja uz E. Berklāva un P. Dzērves krišanu nežēlastībā 1959. gada jūlijā? Lasīsim – redzēsim.

Nr. 1, 1959.g. 14. janvāris. Avīzei jauna “galviņa” ar Augstceltni. Rubrikā “Mūsu intervijas” nodaļas akadēmiķis sekretārs K. Strazdiņš stāsta par Sabiedrisko zinātņu nodaļu. Vēstures un materiālās kultūras institūts un Valodas un literatūras institūts zinātņu kandidātu skaita ziņā ir pirmajās vietās akadēmijā, savukārt no 24 Ekonomikas institūta jaunākajiem zinātniskajiem līdzstrādniekiem zinātņu kandidāta grāda nav nevienam. 1958. gadā spoži aizstāvētas vairākas disertācijas – E. Andersones disertācija par Raiņa dzejoļu krājumu “Gals un sākums”, Jāņa Kalniņa grāmata “Satīras asajā gaismā” (nopietns litera-tūrzinātnisks pētījums par A. Upīša komēdijām), J. Lainasares “Latviešu zemkopības darba rīki XVIII gadsimtā un XIX gs. pirmajā pusē”, E. Šnores “Asotes pilskalns (1949. – 1954. g. arheoloģisko izrakumu materiāli)”.

ZA aģitpunktā plānota akad. S. Hillera lekcija par ķimioterapiju, kā arī lekcija “No ķeltu rakstiem līdz mūslaiku grāmatai” (lektors nav norādīts).

Rubrikā “Jauni zinātņu kandidāti” nosaukts Ojārs Ambainis, kurš 1958. gada 30. decembrī Valodas un literatūras institūtā aizstāvējis disertāciju “Dažas latviešu sadzīves pasaku mākslinieciskās izveides problēmas”. Vēlreiz piesaukta Elvīra Šnore, kura 29. decembrī pārpildītā ZA sēžu zālē aizstāvēja disertāciju, kas vainagoja vairāk nekā 30 gadu ilgu darba cēlienu. Saņemtas cildinošas atsauksmes no Maskavas, Ļeņingradas un Kijevas.

Diskusijā ZA izdevniecībai pārmests, ka tā grāmatu noformējumos kopē svešas kultūras paņēmienus.

Nr. 2, 1959.g. 28. janvāris. ZA partijas birojs apstiprinājis jaunu avīzes “Latvijas Zinātnieks” redkolēģiju. Mainījies redaktors. Tagad tas ir G.Mackovs. Bijušais redaktors E. Trinklers kļuvis par redaktora vietnieku un partijas dzīves nodaļas vadītāju. Nodaļu ir daudz – komjaunatnes dzīves nodaļa, arodbiedrību dzīves nodaļa, zinātnes un ražošanas nodaļa (to vada K. Karulis), literatūras un mākslas nodaļa, fizkultūras un sporta nodaļa, satīras un humora nodaļa.

Rubrikā “Mūsu intervijas” par Tehnisko zinātņu nodaļu 1958. gadā stāsta nodaļas akadēmiķis sekretārs A. Mālmeisters. Aizstāvētas 12 kandidātu un viena doktora disertācija (pats A.Mālmeisters). Doktora disertāciju iesniedzis I. Kirko (tālāk rubrikā “Jauns zinātņu doktors” rakstīts, ka viņš sekmīgi aizstāvējies), iesniegtas arī 5 kandidātu disertācijas. Vairākiem nodaļā veiktajiem zinātniskajiem darbiem bijusi liela praktiska nozīme. Tādi ir Fizikas institūtā izstrādātais darbs “Radioaktīvo vielu izmantošana tautas saimniecībā”, E. Jakubaiša vadītās grupas darbs Enerģētikas institūtā “Transporta līdzekļu elektroapgāde”, Mašīnpētniecības institūtā V. Mucenieka vadītās grupas darbs par ražošanas procesu automatizāciju. Celtniecības un arhitektūras institūtā darba grupa G. Kunnosa un B. Lindenberga vadībā atrisinājusi pelnu betona lielbloku ražošanu, ko jau apguvusi Rīgas rūpnīca “Būvdetaļa”. No jaunajiem pelnu lielblokiem uzceltas divas trīsstāvu mājas un divas ģimenes mājas Rīgā, Ūnijas ielā.

Z. Alksne raksta par to, ka 2. janvāra vakarā Padomju Savienībā Mēness virzienā sekmīgi startēja pirmā kosmiskā raķete.

Nr. 3, 1959.g. 11. februāris. Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtam izveidojusies sakmīga sadarbība ar Ķīnas Tautas republikas, VDR, Polijas TR, Ungārijas un Dienvidslāvijas zinātniekiem.

Viņi atsūtījuši Jaungada apsveikumus un tālāka zinātnes uzplaukuma vēlējumus sakarā ar padomju mākslīgās planētas palaišanu. Poļu zinātnieku delegācija institūtā iepazinās ar koksnes atkritumu izmantošanas metodēm (koksnes plākšņu izgatavošanu no ēveļu un zāģu skaidām) un skuju lopbarības miltu ražošanu, lai šīs metodes ieviestu Polijas rūpniecībā. Viesi iepazinās arī ar koksnes hidrolīzes pusrūpniecisko iekārtu.

Publicēts bargs raksts “Par darba disciplīnu Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā”. Pagājušā gada decembrī pārbaudīti 11 institūti. Laba darba disciplīna Ķīmijas, Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas, Organiskās sintēzes, Bioloģijas, Mikrobioloģijas un Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūtos. Bet – tālāk seko grēkāžu uzskaitījums. Fizikas institūtā pārbaudes dienā nokavēja darbu četri ierindas darbinieki, ar 25 min. nokavēšanos ieradās laboratorijas vadītājs b. Grīnbergs, bet laboratorijas vadītājs b. Daube līdz plkst. 11 vispār vēl nebija ieradies. Ekonomikas institūtā, darbam sākoties, no vadošajiem darbiniekiem bija tikai sektora vadītājs b. Pūriņš. No ierindas darbiniekiem ar 10 min. nokavēšanos ieradās divi. 6 ar institūta vadības rīkojumi atbrīvoti no reģistrēšanās , divi strādā mājās un institūtā ierodas tikai divas reizes nedēļā. Valodas un literatūras institūtā pārbaudes dienā ar direktora atļauju mājās strādāja 16 zinātniskie darbinieki, tai skaitā 9 jaunākie zinātniskie līdzstrādnieki. Darbu 10 – 45 min. nokavēja 5 vecākie, 5 jaunākie zinātniskie līdzstrādnieki un divi laboranti. Līdzīga situācija arī Vēstures un materiālās kultūras institūtā.

Radiokarbonu laboratoriju prasa Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu, Vēstures un materiālās kultūras institūtu zinātnieki, viņiem piebalso arī biologi un mežsaimnieki.  

Turpinājums sekos