Konsilija ziņojuma saskaņošanas laikā saņēmām LR Saeimas deputāta Artūra Toma Pleša vēstuli, ko iekļaujam ziņojumā kā "īpašo viedokli" (jo tas atšķiras no konsīlija dalībnieku vairākuma viedokļa).

"Iepazīstoties ar ziņojuma "Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi" projektu, vēlos izteikt viedokli par konsilija secinājumiem un slēdzienu. Manuprāt, šobrīd nebūtu pareizi apšaubīt reformas atlikšanu, ja par tās turpināšanu un īstenošanu vietējās pašvaldībās līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām š.g. 21. marta Saeimas sēdē iestājās vienbalsīgi visi klātesošie 13. Saeimas deputāti. Izdarot kādus secinājumus un slēdzienus, aicinātu rūpīgāk iepazīties ar š.g. 14. maija Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli", kurš joprojām tiek apspriests ar pašvaldībām un sabiedrību. Ziņojumā ir norādīti gan Saeimas un Ministru kabineta izvirzītie reformas mērķi un ietverti secinājumi par esošo situāciju valsts pārvaldes sistēmā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir pašvaldības. Tāpat dokuments precīzi raksturo 2009. gada reformu un tās sekas, kas tiešā veidā bija par pamatu iepriekšminētajam Saeimas vienbalsīgajam lēmumam turpināt reformu vietējās pašvaldībās. Līdz ar 2012. gadā Saeimā apstiprināto Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020. gadam, tika iezīmēti jauni virzieni valsts pārvaldes darbības organizācijā, proti, turpināt pilnveidot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu. 2013. gadā Saeimā tika iesniegts ziņojums par 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas izvērtēšanu un atzinumu par funkciju decentralizācijas iespējām uz vietējām pašvaldībām, kā arī attiecīgu likumprojektu, kurš bija aktīvs 11. un 12. Saeimā un ir pārņemts arī 13. Saeimas darba kārtībā. Līdz ar to, Ministru kabineta piedāvātais modelis, kas kā galveno uzstādījumu sevī ietver valsts un tās iedzīvotāju interesēs veidot vienotu pašvaldību teritoriju kopā ar valsts galvenajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem ir sabiedrībā, valdībā un Saeimā diskutēts un vērtēts kopš 2013. gada. Līdz ar to, kā jau minēju iepriekš, nevaru pievienoties konsīlija slēdzienam, aicinot apturēt administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu."

Arī VARAM Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults vēlējās izteikt savu viedokli par konsilija slēdzienu un secinājumiem: "1) Uzskatu, ka būtu jāuzsver fakts, ka 2009. gads iezīmēja ne tikai teritoriālo reformu, bet arī funkcionālās reformas noslēgumu, proti, rajona pašvaldību reorganizācijas pabeigšanu, kuras rezultātā praktiski visas rajona pašvaldībā izpildāmās funkcijas tika nodotas vietējām pašvaldībām - novadiem. Tieši šis apstāklis, summējot vietējo un reģionālo (rajonu) pašvaldību funkcijas, kalpo par pamatojumu, kāpēc teritorijas tiek veidotas rajonu mērogos ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem. 2) Svarīgs dokuments, kas šajā materiālā nav pieminēts, ir 2013. gada 8. oktobra Ministru kabineta atzinums Saeimai par valsts tiešās pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējām attiecībā uz vietējām pašvaldībām, kurš sagatavots saskaņā ar Rajona pašvaldību reorganizācijas likuma pārejas noteikumu 1. punktu. Te tiek iezīmēts galvenais secinājums, proti, sadarbībā ar ministrijām un pašvaldībām sagatavojot šo atzinumu konstatēts, ka ir virkne tiešās valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumi, kurus būtu lietderīgi decentralizēt uz vietējām pašvaldībām, neveidojot apriņķu pašvaldības. Otrs dokuments, kas sagatavots un izskatīts Ministru kabinetā un apspriests Saeimā, ir minēta likuma pārejas noteikumos dotais uzdevums, proti, 2013. gadā izvērtēt 2009. gadā īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, kur galvenie secinājumi ir: A) izskatīt iespēju veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem; B) izstrādāt sistēmu, kā virzīt pašvaldību apvienošanos, lai nodrošinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti (centrs un lauku teritorija vienā novadā) ar visām Latvijas lauku teritorijām. 3) Nav pieminēts, ka M. Kučinska vadītās valdības laikā tika virzīts 29 sadarbības teritoriju izveides projekts (likumprojekts), par kuru notika visaptverošas konsultācijas ar visām pašvaldībām un iesaistītajām institūcijām, Sadarbības teritoriju likumprojekta virzību Ministru kabineta komiteja atbalstīja 2018. gada 8. janvārī. Minētais likumprojekts iezīmē to pašu algoritmu, veidot administratīvas teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem. Iemesli, kāpēc likumprojekts netika izskatīts Ministru kabineta sēdē un virzīts uz Saeimu, ir neskaidri. 4) Nav uzsvērts, ka NAP 2014.-2020. gadam uzdot pilnveidot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, laika posmā līdz 2020. gadam. NAP 2014.-2020. gadam neparedz apriņķu pašvaldību izveidi. Aktīvs likumprojekts par apriņķu pašvaldību izslēgšanu no likuma starp lasījumiem Saeimā atrodas kopš 2013. gada.

Secinājums: Ņemot vērā iepriekšminēto par rajonu teritoriālo iedalījumu Latvijā līdz 2010. gadam, kā arī Lietuvas un Igaunijas pieredzi valsts pārvaldes darbībai rajonu teritorijās, nevaru piekrist slēdzienam, ka reforma ir atliekama un veicama papildus analīze. Reformas pamatu veido kopš 90. gadiem ar rajonu pašvaldību reorganizāciju saistīto kļūdu labojums saistībā ar šodien noteikto funkciju apjomu pašvaldībām un decentralizācijas perspektīvu. Uzskatu, ka kopš 2013. gada, kad konceptuāli tiek apspriests modelis veidot teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, reformas procesā ir sabalansēti ievērots subsidiaritātes princips, vienlaikus radot līdzvērtīgas iespējas pašvaldībām izveidot spēcīgu pārvaldes organizāciju, racionāli izmantojot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus sabiedrības kopējās interesēs."

Viedokļus apkopoja Dr.oec. Raita Karnīte,
LZA akadēmiķe