EDGARS BERVALDS
(1936-2019)

Inženierzinātņu doktors profesors (1993) makrovides mehānikā LZA kor. loc. (2000) Edgars Bervalds mūžībā aizsaukts 2019. gada 29. maijā 83. dzīves gadā, - lielākais (un vienīgais) speciālists radioteleskopu un radiointerferometu spoguļantenu konstrukciju jautājumos Latvijā.

E. Bervalds dzimis 1936. gada 13. septembrī Mērsraga zvejnieka ģimenē. Pēc Talsu vidusskolas beigšanas (1955) absolvējis (1960) Rīgas Politehnisko institūtu ar inženiera-celtnieka diplomdarbu par liela radioteleskopa projekta uzdevumu akad. A. Mālmeistera vadībā. Tai laikā absolūtā informācijas trūkumā savu iepazīšanos ar parabolisko antenu un  radiointerferometra  projektēšanas un konstruēšanas jautājumiem saistoši ir aprakstījis «Zvaigžņotajā Debesī» sakarā ar Jāņa Ikaunieka simtgades atceri.

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā nonācis atklāta konkursa kārtībā, kad tika ievēlēts (1963) galvenā inženiera amatā Astrofizikas laboratorijā. Kopš tā laika E. Bervalds piedalījās vai vadīja visu ZA Observatorijas galveno zinātnisko un komunālo būvju (Šmidta teleskopa paviljona, 55 cm teleskopu paviljona, administratīvās ēkas u. c.) projektēšanu un celtniecību.

Ar Latvijas PSR ZA Prezidija lēmumu izveidotā ZA Observatorijas nelielā (4 darbinieki) Speciālā konstruktoru un tehnoloģijas biroja E. Bervalda vadībā izstrādātais (1966-1970) mainīgās bāzes divantenu radiointerferometra projekts guva augstu PSRS ZA Radioastronomijas padomes ekspertu novērtējumu, taču no šī vērtīgā projekta īstenošanas Latvijas PSR ZA vadība bija spiesta atteikties nepieciešamo līdzekļu trūkuma dēļ.

30m radioteleskops Latvijas PSR ZA Radioastrofizikas observatorijas 2x2 km radiointerferometram (projekta zīmējums).

Foto no ZvD arhīva

Ļeņingradas Inženierceltniecības institūta specializētās Zinātniskās padomes sēdē 1980. gada 4. novembrī E. Bervalds sekmīgi aizstāvēja disertāciju par tēmu «Pētījumi par pilnīgi grozāmu parabolisko antenu spoguļu nesošo karkasu optimālo shēmu izveidošanu», iegūdams tehnisko zinātņu kandidāta grādu. Darba turpinājumā tika uzrakstīta un publicēta monogrāfija «Прецизионные конструкции зеркальных радиотелескопов» (līdzautors V. Poļaks; R.: Zinātne, 1990. - 526 lpp.).

E. Bervalda darbs par spoguļantenu karkasu optimizēšanu bija ieinteresējis citas Padomju Savienības iestādes, un 1985. gadā PSRS ZA Radioastronomijas problēmas zinātniskā padome pirmoreiz uzticēja Latvijas PSR ZA Radioastrofizikas observatorijai noorganizēt Vissavienības semināru par radioteleskopu būves mūsdienu konstruktīvajām shēmām.

Un 1990. gada septembrī Rīgā jau notika Starptautiskās zinātniskās radiosavienības (Union Radio-Scientifique Internationale, URSI) kosmosa apguves lielvalsts PSRS vadošo (36 pārstāvji) un ievērojamāko Rietumu speciālistu (14 pārstāvji) apspriede par modernās tehnoloģijas pielietošanas iespējām lielizmēra precīzu radioteleskopu celtniecībā, ko vispusīgi «Zvaigžņotajā Debesī» (1991, Vasara) ir aprakstījuši gan pasākuma galvenais rīkotājs Latvijas ZA Radioastrofizikas observatorijas Automatizācijas un tehniskā nodrošinājuma daļas vadītājs Edgars Bervalds, gan antenu būves patriarhs Sebastians fon Hērners (Sebastian von Hoerner, Vācija) - viens no vadošiem spoguļantenu būves teorētiķiem pasaulē.

E. Bervalda plašais inženiera interešu loks neaprobežojās tikai ar spoguļantenu nesošo karkasu pētījumiem. Viņa vadībā tika izstrādāti un izgatavoti stiklaplasta astronomiskie kupoli, kas bija vieglāk ekspluatējami un ar augstākiem siltumtehniskajiem un aerodinamiskajiem rādītājiem. Kad pirmos divus šādus kupolus uzstādīja 0,55 m reflektoru nosegšanai Baldones Riekstukalnā, arī Lietuvas ZA (Moletai) un Krimas Astrofizikas observatorija saviem astronomiskajiem paviljoniem ieguva šādus modernus 6,5 m diametra stiklaplasta kupolus, ko izgatavoja ZA Radioastrofizikas observatorijas (līdz 1. XII 1967. - Astrofizikas laboratorija) eksperimentālajā darbnīcā.       

Gadalaiku izdevumā «Zvaigžņotā Debess» ir daži desmiti viņa interesanto rakstu: pirmie divi 1965. gada Pavasara laidienā «Titāns - ideāls materiāls kosmisko kuģu būvei» un «Liela radioteleskopa projekts», pēdējais 2012. gada Rudens un Ziemas laidienos - «Par Jāņa Ikaunieka iecerēm un Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru».

Inženieris-celtnieks Edgars Bervalds un radioastronoms Arturs Balklavs bija zinošākie speciālisti, pateicoties kuriem, varēja iegūt vērtīgo parabolisko, automātiski vadāmo 32 m antenu un no PSRS Aizsardzības ministrijas Kosmisko sakaru centra «Звёздочка» izveidot Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC). Dr.sc.ing. profesors E. Bervalds bija VSRC pirmais direktors (1995-2005).

I. Pundure,
"Zvaigžņotās Debess" atb.sekretāre (1988-2018)