Šī gada LZA Pavasara pilnsapulcē vēlēsim jaunu akadēmijas vadību. Būs noslēdzies astoņus gadus ilgais posms, kurā akadēmiju vadīja prezidents Ojārs Spārītis. Lai arī padarītā ir daudz, taču jāatzīst, ka akadēmijas prestižs gan zinātniskajā, gan plašākā sabiedrībā, kā arī tās ietekme uz zinātnes politikas veidošanu un uz valsts attīstības plānošanu šobrīd ir nepiedodami zema. To apliecina gan nelielais pagājušajā gadā saņemto pieteikumu skaits (2!) kandidēšanai uz izsludinātajām četrām LZA īsteno locekļu vakancēm, gan akadēmijas pārstāvniecības trūkums jaunajā Latvijas Zinātnes padomē. Nākamajai LZA vadībai priekšā stāv izaicinājumiem pilns laiks un darba lauks, veidojot pozitīvu akadēmijas tēlu sabiedrības un politiķu acīs un palielinot tās ietekmi uz zinātnes un valsts attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu.

Kā viens no panākumiem, kas sasniegts Ojāra Spārīša prezidēšanas laikā, jāmin akadēmijas rindu papildināšana ar gados jaunākiem zinātniekiem, kas novedusi pie visu akadēmijas locekļu vidējā vecuma samazināšanās. Šķiet pašsaprotami, ka gados jaunākajiem locekļiem būtu jāpiedāvā idejas un priekšlikumi, kā akadēmijas darbu padarīt mūsdienīgāku, bet tās komunikāciju - saprotamāku visām paaudzēm. Mēs, zemāk parakstījušies gados jaunākie LZA īstenie locekļi un korespondētājlocekļi, vēlamies izteikt savus priekšlikumus, kā veidot caurspīdīgāku, mūsdienīgāku, akadēmijas locekļus un sabiedrību vairāk iesaistošu, kā arī uz izcilības veicināšanu un uz reputācijas uzlabošanu vērstu akadēmijas darbību. Mūsuprāt, tieši šie aspekti cels akadēmijas prestižu sabiedrībā, nodrošinot tās politiskās ietekmes palielināšanos.

Akadēmijas tēls

Akadēmijas tēlu sabiedrībā galvenokārt veido tās publiskās aktivitātes, locekļi un fiziskā atrašanās vieta - LZA augstceltne. Publiskās aktivitātes pamatā ietver ne vien dažāda veida zinātnes komunikāciju, bet arī politisko procesu (piem., Administratīvi teritoriālā reforma) un dokumentu (piem., Stambulas konvencija) izvērtēšanu LZA organizētos ekspertu konsilijos. Ja LZA veiktās zinātnes komunikācijas aktivitātes sabiedrība sagaida un novērtē atzinīgi, tad politisko procesu un dokumentu izvērtēšanu vismaz kritiski domājošā sabiedrības daļa uztver kā jaukšanos politikā vai pat politisku darbību, īpaši, ņemot vērā atsevišķu akadēmijas vadības pārstāvju piederību politiskajām partijām. Tādēļ jaunajai vadībai, domājot par akadēmijas tēlu, būtu jāizvairās no tiešas iesaistes politiskajās partijās (ievēlēšanas laikā) un no vienpusīgas pozīcijas paušanas par ar zinātni nesaistītiem politiskiem jautājumiem, atbilstoši LZA Hartai aprobežojoties ar zinātniski pamatotu vēlamo un nevēlamo seku prognozēšanu (LZA Harta, 2. pants).

Akadēmijas locekļi ir izcilākie Latvijas un ārzemju zinātnieki. Izcilība zinātnē nereti ir sasniedzama tikai pēc daudzu gadu neatlaidīga pētnieciskā darba un pieredzes gūšanas ļoti specifiskā tēmā. Tamdēļ tas ir pašsaprotami, ka akadēmijas locekļi bieži vien ir vecāka gada gājuma zinātnieki. Šī iemesla dēļ Latvijas sabiedrībai akadēmija nereti asociējas ar "senioru klubu". Lai situāciju mainītu, būtu svarīgi akadēmijas darbībā vairāk iesaistīt jaunāku paaudžu zinātniekus, kuriem nodot akadēmiķu pieredzi un zināšanas. Problēmas risinājumam Ojārs Spārītis ir piedāvājis iniciatīvu veidot "Jauno akadēmiju" LZA paspārnē. Tomēr, mūsuprāt, nebūtu pareizi "Jauno akadēmiju" veidot kā LZA apakšstruktūru, nenodrošinot tai pilnīgu neatkarību un viedokļu brīvību. Tā vietā būtu jādomā par plašu sadarbību un spēku apvienošanu kopīgiem mērķiem, iesaistot arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, kas jau ilgstoši darbojas starptautiskajos jauno akadēmiju sadarbības tīklos.

Atzīstams, ka lielākajai daļai sabiedrības LZA tēls saistās tieši ar tās ilglaicīgo mājvietu - LZA augstceltni. Lai gan ēka ir simbols noteikta perioda akadēmiskajai elitei un tā ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, mūsuprāt, 60 gadus pēc uzbūvēšanas šī celtne ir gan fiziski, gan morāli novecojusi. Mūsu jaunatnei, kuru būtu jāuzrunā caur LZA aktivitātēm, tā neasociējas ar modernu un inovatīvu nacionālās zinātnes centru. Šajā kontekstā būtiski pieminēt, ka akadēmijas vajadzībām augstceltnē tiek izmantoti vien pāris stāvi, kamēr pārējā daļā ir "iemitinājušās" citas, tai skaitā dažādas ezotēriska un pseidozinātniska rakstura organizācijas, kas kompromitē akadēmijas tēlu un sabiedrībā veicina alternatīvā nosaukuma "Zintnieku akadēmija" lietošanu. Akadēmija nedrīkst tolerēt pseidozinātni un zinātniskās autoritātes izmantošanu sabiedrības un patērētāju maldināšanā! Tā nedrīkst ļaut sabiedrībai asociēt savu tēlu ar šāda veida organizācijām! Jaunajai akadēmijas vadībai par vienu no galvenajiem uzdevumiem būtu jāizvirza modernu un piemērotu telpu meklēšana jaunai LZA mājvietai. LZA steidzami būtu jādomā kā iekļauties jaunveidojamās "Zināšanu jūdzes" infrastruktūrā Pārdaugavā. Tikai ceļot savu tēlu plašākas sabiedrības acīs, būs iespējams akadēmijas un līdz ar to nacionālās zinātnes uzplaukums.

Zinātnes komunikācija

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" un LZA tīmekļvietne ir tās galvenie zinātniskās un arī plašākas sabiedrības informēšanas rīki. Mūsdienās šādus tradicionālos medijus kā ziņu avotus arvien vairāk aizstāj dažādi sociālie tīkli internetā. Tādēļ ir apsveicami, ka LZA jau darbojas sociālajos tīklos Twitter un Facebook. Taču ziņu veids šajos tīklos strauji progresē un LZA būtu nepieciešams iet līdzi laikam, veidojot:

• interesantāku laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" saturu, iekļaujot vairāk populārzinātniskus rakstus un intervijas ar zinātniekiem;
• video sižetus (t. sk. intervijas), ko publicēt sociālajos tīklos;
• zinātniski pamatotu analīzi par sabiedriski aktuāliem jautājumiem kā 5G tīkls vai MemoryWater;
• īsus kopsavilkumus (Facebook) par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem pasaulē;
• LZA pilnsapulču un nodaļu sēžu tiešraides translācijas.

Šo izaicinājumu risināšanai, akadēmijai nepieciešams piesaistīt sabiedrisko attiecību profesionāli un/vai žurnālistu, kas sevi apliecinājis digitālo mediju laikmetā. Finansējumu šāda cilvēka algošanai varētu iegūt, atsakoties no "Zinātnes Vēstneša" iespiešanas (bet piedāvājot pierakstīties uz elektronisko versiju e-pastā).

Akadēmijas nodaļas regulāri organizē akadēmijas locekļu un vieslektoru zinātniskās lekcijas, kuras gan reti var lepoties ar plašu apmeklētību. Jāpanāk, lai lekcijas varāk apmeklē studenti, zinātnes organizatori un citi sabiedrības pārstāvji, kas izdarāms sekojoši:

• rīkojot LZA nodaļu izbraukuma sēdes un publiskās lekcijas tuvāk universitāšu pilsētiņām (kampusiem), piemēram, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā vai vienā izvēlētā universitātē/institūtā atbilstoši lekcijas tēmai, tās reklamējot studentu vidē;
• daļu publisko lekciju organizējot populārzinātniskā līmenī par tajā brīdī aktuālām tēmām, tās īpaši reklamējot sociālajos tīklos (kā to dara "Zinātnes kafejnīca", vēlama sadarbība ar to);
• vienu reizi gadā uz vieslekciju uzaicinot pasaulslavenu zinātnieku, piemēram, Nobela prēmijas laureātu.

Viens no veiksmīgākajiem pēdējo gadu jaunievedumiem akadēmijas darbībā bija gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu popularizēšana un konkursa laureātu godināšanas ceremonija. Šī prakse noteikti jāturpina! Tāpat jāturpina vārdbalvu un LZA kopā ar sadarbības partneriem rīkotie konkursi noteiktās zinātnes nozarēs. Vienlaikus būtu jādomā par šo konkursu tālāko attīstību, respektīvi - caurspīdīgas ekspertīzes un sabiedrības iesaistes veicināšanā, piemēram:

• katrai nodaļai definējot skaidrus kritērijus, pēc kuriem notiek sasniegumu un balvu pieteikumu izvērtēšana;
• katrai nodaļai publicējot īsu pamatojumu, pēc kādiem kritērijiem pieteikumi izvirzīti gada sasnieguma titulam vai LZA balvām;
• organizējot sabiedrības pārstāvju balsojumu internetā par populārāko gada zinātnes sasniegumu;
• translējot konkursa laureātu godināšanas ceremoniju televīzijā vai internetā tiešraides režīmā.

Akadēmijas locekļu interešu pārstāvība

Akadēmija apvieno ap 400 īsteno, korespondētāj-, goda un ārzemju locekļus, no kuriem gandrīz divas trešdaļas pieder pirmajām divām kategorijām. Viens no akadēmijas uzdevumiem ir pārstāvēt savu locekļu intereses Latvijas zinātnes politikas veidošanā. Tas ir izaicinājums - aptaujāt tik lielu personu skaitu, iesaistot tos akadēmijas viedokļa veidošanā. Tādēļ tradicionāli viedokļa veidošana tikusi uzticēta akadēmijas vadībai - Senātam un Prezidijam. Taču mūsdienu tehnoloģijas - mākoņservisi, mirkļsaziņas un aptauju veikšanas aplikācijas - ievērojami atvieglo daudzu personu aptaujāšanas procesu, iesaistot viņus viedokļu veidošanas darbā. Akadēmijai būtu jākļūst progresīvākai un jādomā par plašāku LZA locekļu iesaisti akadēmijas darbā, veidojot darba grupas konkrētu tēmu vai jautājumu plašākai iekšējai izdiskutēšanai un dokumentu sagatavošanai.

Tuvākajos gados saistībā ar jauno Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam paredzama vairāku jaunu zinātnes politikas iniciatīvu un pētniecības programmu izveide un ieviešana. LZA būtu nepieciešams proaktīvi iesaistīties attiecīgo koncepciju un plānošanas dokumentu izstrādē, negaidot gatavus priekšlikumus no attiecīgo valsts struktūru puses, ko kritizēt. Tā vietā LZA būtu jāveido sadarbība ar atbildīgajām valsts institūcijām no dokumentu izstrādes sākumposma. Akadēmijai savā iekšienē būtu jārod pietiekama kapacitāte darbam ar šādiem svarīgiem jautājumiem, kas ietekmēs tās locekļus un visas zinātnes attīstību valstī turpmākajos 7 gados.

LZA ir bijusi, un tai jāturpina būt galvenajai atbildīgajai par Latvijas un latviešu tautas radītā zinātnes un kultūras mantojuma nodošanu nākamajām paaudzēm. Katra paaudze ir atšķirīga, un iepriekšējām paaudzēm jāspēj radīt interesi jaunākajās par šī mantojuma pārņemšanu. Runājot Raiņa vārdiem, kurš kā izglītības ministrs arī loloja ideju par Zinātņu akadēmijas izveidi, - "Pastāvēs, kas pārvērtīsies"!

Kristaps Jaudzems, LZA akadēmiķis
Andris Ambainis, LZA akadēmiķis
Dagnija Loča, LZA korespondētājlocekle
Anatolijs Šarakovskis, LZA korespondētājloceklis
Vjačeslavs Kaščejevs, LZA korespondētājloceklis