LZA PAVASARA PILNSAPULCI GAIDOT

21-02-2020

Pavasara pilnsapulcē, kas iecerēta šī gada 2. aprīlī, LZA locekļiem būs jāpieņem lēmumi, kas skars akadēmijas nākotni, tās attīstību turpmākajiem četriem gadiem. Noslēdzoties LZA prezidenta Ojāra Spārīša otrajam ievēlēšanas termiņam, LZA saimei būs jāizraugās nākamais akadēmijas vadītājs un viņa komanda. Vēl līdz 2. martam ir iespējams izvirzīt kandidātus LZA prezidenta amatam, kas veicams saskaņā ar LZA Statūtos noteikto kārtību.

Šajā numurā piedāvājam divu šobrīd izvirzīto LZA prezidenta amata kandidātu redzējumu par institūcijas turpmāko attīstību un jauno LZA locekļu ieteikumus. 

RĪCĪBAS PROGRAMMAS METI LZA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS
NODROŠINĀŠANAI

LZA prezidenta amata kandidāts akadēmiķis Ivars KALVIŅŠ

Foto – privātais arhīvsKomanda - viceprezidenti Andrejs Ērglis, Ojārs Spārītis un Andris Šternbergs, ģenerālsekretāre Baiba Rivža, ārlietu sekretārs Modris Greitāns.

LZA vadības pārvēlēšanas notiek visai sarežģītā politiskajā situācijā, kad Latvijas IZM ir uzsākusi aktivitātes Latvijas zinātnes un augstākās izglītības pārvaldības sistēmas reformu, kuru mērķis un saturs pašiem zinātniekiem un augstskolu mācību spēkiem nav detaļās zināms. Tāpēc LZA nākošajai vadībai ir pro-aktīvi jāiesaistās jaunā modeļa tapšanas procesā, panākot, LZA ilgtspējīgu izaugsmi un tās ietekmes pieaugumu.

Apzinoties, ka Latvijas valsts izaugsme ir iespējama tikai kā zināšanās balstītas ekonomikas attīstīšana un sociālās un kultūrvides pilnveidošana, nepieciešama aktīva rīcība LZA misijas īstenošanā un darbības nodrošināšanai.

LZA pienākumi, kas paredzēti LZA Hartā, un pašreizējā situācija to izpildē:

  • Aktīva piedalīšanās Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīva Saeimas un valdības konsultēšana zinātnes jautājumos (šobrīd nepietiekami pro-aktīva).
  • Līdzdalība dažādu valsts programmu zinātniskajā ekspertīzē, pētījumu, projektu, programmu un zinātnisko iestāžu pētnieciskā līmeņa izvērtēšanā (nepieciešams restarts).
  • Zinātnisko kongresu, konferenču, atklātu Latvijas Zinātņu akadēmijas sēžu, diskusiju un konkursu organizēšana un zinātnes sasniegumu popularizēšana (vēlama plašāka un efektīvāka nodaļu darbība).
  • Rūpes par zinātniskās literatūras izdošanu, zinātnisko terminoloģiju un enciklopēdiju zinātnisko līmeni Latvijā (LZA loma izdiskutējama).
  • Latvijas zinātnes un nacionālās kultūras mantojuma krātuvju - Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Misiņa bibliotēkas un Latviešu folkloras krātuves - zinātniska pārziņa (situācija laika ir gaitā mainījusies, LZA loma izdiskutējama).
  • Balvu piešķiršana par izcilākiem veikumiem Latvijas zinātnē (grūtības finansējuma nodrošināšanā).
  • Latvijas zinātnes un zinātnieku pašpārvaldes un demokrātijas veicināšana, šo principu aizstāvība valsts struktūrās un masu saziņas līdzekļos (aktivizējama).
  • Zinātniskās pētniecības ētikas, diskusijas principu un tradīciju sargāšana, saglabāšana un izkopšana, Latvijas zinātņu vēstures un zinātniecības problēmu izpēte.
  • Latvijas zinātnieku starptautisko kontaktu veidošana un veicināšana, sadarbība ar citām zinātņu akadēmijām, zinātniskām biedrībām un savienībām, starptautisko zinātnisko sakaru uzturēšana un Latvijas zinātnes pārstāvniecība starptautiskās zinātniskās organizācijās (nepieciešama darbības paplašināšana).

 

Problēmas, kas apdraud LZA ilgtspējīgu attīstību

  • problēmas sadarbībā ar IZM un IZM vēlme izslēgt LZA no zinātnes pārvaldības modeļa;
  • nepietiekams LZA prestižs sabiedrībā un valsts institūcijās;
  • nepietiekama sadarbība ar industriju un to pārstāvošām organizācijām;
  • grūtības īstenot Hartā noteiktās funkcijas (finansējuma trūkums, nepietiekama nodaļu un akadēmijas locekļu iesaiste);
  • nepietiekama sadarbība ar LJZA;
  • nepietiekami pro-aktīva darbība P&A+I un augstākās izglītības politikas veidošanā un normatīvo aktu, kā arī valsts attīstības stratēģijas izstrādē,
  • neskaidra nākotne LZA zāles atgūšanā, ēkas rekonstrukcijā un turpmākajā izmantošanā,
  • finansiālās problēmas LZA darbības un uzdevumu izpildes nodrošināšanā (2018.gadā 431672 eiro pamatdarbībai, 568578 emeritēto zinātnieku atbalstam, kopā: 2018.gadā 1 00250 eiro; 2020.gadā - 996750 eiro (-3500euro)

Galvenais mērķis un virsuzdevums LZA un nodaļu vadības komandai

Panākt, lai LZA kļūst par Latvijas zinātniskās institūcijas (universitāšu un VZI) vienojošu platformu un nacionālo kompetences centru, kas sekmē valsts ilgtspējīgu attīstību un šim nolūkam:

  • veido zinātniski pamatotu Latvijas zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju pārneses un inovācijas ilgtspējīgu stratēģiju un tai pieskaņotu augstākās izglītību, par pamatu izmantojot „Atjaunoto LZA darbības stratēģiju 2015.-2020.-20XX. gadam" un Rīcības plānu Atjaunotās Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības stratēģija 2015.-2020. gadam īstenošanai 2018.-2020. gadiem, to papildinot un precizējot atbilstoši patreizējai situācijai,
  • veido un vada Valsts pētījumu programmas,
  • aizstāv zinātnes un zinātnieku un augstskolu mācību spēku intereses visos līmeņos, neatkarīgi no to institucionālās piederības.

 

Uzdevumi finansējuma piesaistes jomā

  • LZA finansēšanas nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt un pieteikt projektus, kuriem iespējams piesaistīt ES un citu valstu līdzekļus. Viens no tiem varētu būt Baltijas jūras reģiona zinātnieku sadarbības koordinācijas un investīciju platformas izveide: „Sectorial platform for the innovation investments of Baltic See region", tālāk attīstot un pilnveidojot „BSR Interreg project on the development of RIS-3 Strategies, 2018-2020. Ir jau parakstīts sadarbības projekts ar Ziemeļu Zinātņu akadēmiju (Nordic Academy of Science). Nākošās darbības - Baltijas jūras reģiona valstu konference Rīgā par RIS-3 stratēģiju un platformas koncepta prezentācija valsts pārvaldes institūcijās šī gada martā-septembrī.
  • Izveidot pastāvīgi darbojošās ekspertu grupas galvenajos ar Latvijas attīstību saistītajos virzienos (zinātnes un izglītības attīstība, zināšanās balstītas ekonomika, tehnoloģiju izstrāde un pārnese un inovācija, nacionālās kultūras, vēstures un identitātes nodrošināšana, normatīvo aktu izstrāde un ietekmes analīze grupu u.c.). Šajās grupās iesaistīt arī ministriju, profesionālo apvienību, LIZDA, finansiālā sektora spēlētāju, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, un veikt pro-aktīvu darbību nozaru ministriju problēmu izzināšanā, panākot ministriju līdzekļu piesaisti šī darba veikšanai.
  • Tā rezultātā panākt Valsts pētījumu programmu finansēšanas atjaunošanu galvenajos prioritārajos virzienos un to finansēšanu no nozaru ministriju līdzekļiem, LZA uzņemoties šo programmu vadību un garantējot to sekmīgu īstenošanu.
  • Aktivizēt konstruktīvu dialogu ar IZM, FM un citām, ministrijām, kā arī ar LIZDA un Saeimas komisijām, lai panāktu lielāku valsts budžeta atbalstu LZA darbības nodrošināšanai.
  • Augsto tehnoloģiju jomas un finanšu sektora spēlētāju piesaiste vārda balvu un projektu finansēšanā un zinātnes mecenātisma veicināšana.

 

Uzdevumi LZA darbības efektivitātes un ietekmes nodrošināšanas jomā

  • Ar RTU un industriju profesionālo organizāciju atbalstu izveidot LZA inženierzinātņu nodaļu, veidojot LZA sadarbību ar nozaru Kompetences centriem;
  • Izdiskutēt jautājumu par jaunās zinātnieku paaudzes iesaistes formām LZA darbībā (Nākotnes akadēmija vai tml.), iesaistot gados jaunos akadēmijas locekļus šī jautājuma risināšanā un organizatorisko struktūru izveidē un vadībā;
  • Līdztekus zinātnei veltītajiem ziņojumiem, nodaļās un Senātā regulāri uzklausīt nozaru pārstāvju referātus par problēmjautājumiem, un iesaistīt viņus problēmu analīzē un rīcības priekšlikumu izstrādē valsts pārvaldes institūcijām;
  • Aktivizēt sadarbību ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, nolūkā veidot vienotu pieeju zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju pārneses un inovācijas attīstības stratēģijas, kā arī augstākās izglītības un jauno zinātnieku sagatavošanas un tālākas izaugsmes jautājumos;
  • Panākt Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģijas padomes darbības atjaunošanu un nodrošināt aktīvu LZA iesaisti tās darbībā;


Uzdevumi zinātnes un LZA prestiža izaugsmes nodrošināšanas jomā

  • Panākt, ka LZA pilnvērtīgi iekļaujas Eiropas zinātņu akadēmiju saimē un kļūst par nacionālas un starptautiskas nozīmes daudznozaru zinātnes izcilības, ekspertīzes un popularizēšanas centru un Latvijas zinātnes pārstāvi starptautiskā vidē.
  • Iesaistīt LZA popularizēšanā nozaru profesionāļus un žurnālistus, īpašu vērību pievēršot digitālo saziņas līdzekļu un sociālo tīklu izmantošanai un LZA tīmekļvietnes pilnveidē.
  • Lai veicinātu žurnālistu interesi, praktizēt pārskata prezentācijas par interesantākajiem un nozīmīgākajiem zinātnes atklājumiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem pasaulē un Latvijā.
  • Iedzīvināt LZA nodaļu priekšlikumus par zinātniekiem, kas būtu gatavi komunicēt ar sabiedrību plašsaziņas līdzekļos.
  • LZA nodaļām sadarbībā ar LJZA izveidot influenceru grupu, kuru uzdevums būtu atraktīvā formā digitāli publicēt materiālus par zinātnes sasniegumiem un LZA darbību interneta vietnēs;
  • Panākt LZA Vēstu A-sērijas indeksāciju SCOPUS vai citās atzītās datu bāzēs un izskatīt iespēju LZA Vēstis izveidot kā brīvpieejas digitālo žurnālu;
  • Sadarbībā ar TV-24, izveidot regulāru zinātnes raidījumu sēriju;
  • Veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu emeritēto zinātnieku atbalsta palielinājumu kā summāri, tā arī individuāli. Veikt izskaidrojošo darbu par Emeritēto zinātnieku granta transformāciju kā pateicību par izcilo sniegumu darbā sabiedrības interesēs.


LZA materiāli-tehniskās bāzes attīstības joma

  • Turpināt darbu pie jautājuma par LZA ēkas nodošanu Latvijas Zinātņu akadēmijas īpašumā un LZA ēkas renovācijas un pārbūves projekta īstenošanas, paredzot tajā izveidot Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas radošuma centru, konferenču centru un akustisko koncertzāli, kā arī apspriest iespējas par viesnīcas un restorāna izvietošanu
  • Panākt LZA ēkas renovācijas un pārbūves projekta īstenošanas finansēšanas nodrošināšanu, piesaistot granta finansējumu LZA ēkas kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanai un papildus budžeta līdzekļus kapitālieguldījumiem infrastruktūras pilnveidošanā, kā arī saņemot investīciju bankas vai komercbankas aizdevumu

AKADĒMIJAS ATTĪSTĪBAS
ATJAUNOŠANA

LZA prezidenta amata kandidāts akadēmiķis Andrejs SILIŅŠ

Foto – J. BrencisKomanda - viceprezidenti Andrejs Ērglis un Andris Šternbergs, ģenerālsekretāre Baiba Rivža, ārlietu sekretāre Maija Burima.

Pamatnostādnes

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) galvenā vērtība ir konkursa kārtībā ievēlētie cilvēki (zinātnieki un citu radošo profesiju pārstāvji), kuri sekmīgi izzin, saprot un pielieto dabā un sabiedrībā pastāvošās likumsakarības.
  • Ikviena mērķa sasniegšana visefektīvāk ir īstenojama balstoties uz minētajām likumsakarībām.
  • LZA vadībai konkrēto stratēģisko mērķu realizācijai ir gudri jāsadarbojas kā ar Akadēmijas locekļiem, tā arī ar citiem zinātniekiem un sabiedrības pārstāvjiem, kuri vislabāk izprot dotā mērķa sasniegšanai nepieciešamās dabā un sabiedrībā pastāvošās likumsakarības un var pamatoti parādīt un pierādīt, kā doto mērķi sasniegt. Šādos argumentos balstīti priekšlikumi arī gūst ievērojamu sabiedrības atbalstu.
  • LZA turpmākajā darbībā, izmantojot augstākminētos principus, var sekmīgi attīstīties un realizēt Hartā, citos LR normatīvajos dokumentos un Statūtos paredzētos mērķus, operatīvi nosakot prioritātes un regulāri sekojot to izpildei.
  • LZA vadībā ievēlētie akadēmiķi strādā kā vienota komanda, kurā katrs tās dalībnieks uz savstarpējās vienošanās pamata veic Senātā apstiprinātos, konkrētos pienākumus, regulāri informējot kolēģus par savu darbu.

 

Prioritāri veicamie darbi

A) Izmantojot LZA Hartā noteikto normu, ka "Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinātņu akadēmijai īpašus uzdevumus un pilnvaras zinātnes jomā" panākt reālu LZA līdzdalību Latvijas zinātnes politikas veidošanā;

B) Latvijas zinātnes finansēšanas nepieciešamību argumentēt ne tikai ar prasību pildīt Zinātniskās darbības likuma normas, bet balstīt uz ekspertu atzinumiem un zinātnes pozitīvo panākumu pamatiem;

C) Balstoties uz LZA ievēlētajiem jaunajiem zinātniekiem, kuri ir arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji un citiem entuziastiem, izveidot Jauno zinātnieku akadēmiju LZA sastāvā;

D) Vairāk iesaistīt Valsts emeritētos zinātniekus LZA darbā, smeļoties viņu pieredzē;

E) Konsekventi realizēt demokrātisko pašpārvaldi LZA, balstoties uz zinātniskās diskusijas un ētikas principiem;

F) Palielināt LZA lomu zinātnieku starptautisko kontaktu veidošanā un veicināšanā, nodrošinot iespējas Akadēmijas atbildīgajām amatpersonām aktīvi sadarboties ar citām zinātņu akadēmijām un reāli pārstāvēt Latviju starptautiskās zinātniskās organizācijās;

G) Panākt, ka LZA augstceltne tiek nodota Akadēmijas īpašumā, lai reāli varētu nodrošināt zinātnes attīstības un inovācijas atbalsta centra izveidi šajā ēkā.

Powered by Elxis - Open Source CMS