Šī ir viena no atziņām, kas izskanēja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ojāra Spārīša 19. februārī, LZA Senāta zālē sasauktajā preses konferencē. Tās rīkošana bija reakcija uz iepriekšējā dienā Ministru kabinetā akceptēto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu un procesu, kas pavadīja gan paša dokumenta tapšanu, gan tā pieņemšanu. Preses konferencē piedalījās Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektore, profesore Rūta Muktupāvela, Latvijas Universitāšu asociācijas priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors, profesors Aigars Pētersons, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, profesors Leonīds Ribickis, Latvijas Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs, profesors Jānis Vētra, Latvijas Universitātes (LU) ievēlētais, bet MK neapstiprinātais rektors, profesors Indriķis Muižnieks un IZM ieceltais LU rektora pienākumu izpildītājs, profesors Gvido Straube.

Piedāvājam detalizētāku ieskatu nozares pārstāvju teiktajā.

"Tas, ka IZM valdībā virzītais konceptuālais ziņojums par reformām augstākās izglītības un zinātnes jomā izpelnījies visas nozares pamatotu kritiku, nav nekāds noslēpums, par to plaši izteikušies gan augstskolu rektori, gan zinātnes nozares pārstāvji, gan eksperti," norādīja LZA prezidents Ojārs Spārītis. "Taču, neraugoties uz plašajām diskusijām pašu nozares dalībnieku vidū, neatrisinātajiem jautājumiem un neskaidrībām, ziņojums tika virzīts tālāk, ignorējot subjektu, uz ko šīs reformas vistiešākajā veidā attieksies. Ar mediju starpniecību vēlamies teikt sabiedrībai, ka mūs nedzird, mūs neuzklausa un mūsu argumentos neieklausās!" preses konferences nepieciešamību pamatoja LZA vadītājs. Brīdinot no riskiem, ko steiga varētu radīt, O. Spārītis apliecināja, ka nozares mērķis nav reformas bremzēšana, bet gan "abpusēji dzirdīga un sapratnīga" dialoga ieviešana  šajā procesā.

Uzsākot savu uzrunu, Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, sniedza skaidru atbildi uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa izvirzīto jautājumu - nozare vēlas saglabāt status quo vai saka: "Jā!" un nāk palīgā? "Nozare saka: "Jā!" Un ļoti cer, ka tā tiks sadzirdēta un tiešām tiks aicināta palīgā," tā profesore. Viņa atzina, ka nozares iesaistes problemātika ir bijusi akūta jau kopš ziņojuma sagatavošanas uzsākšanas brīža. "Tā nebija caurspīdīga! Joprojām nav skaidrs - pēc kāda principa tika organizētas darba grupas? Rektoru padome netika iesaistīta tik svarīga dokumenta izstrādē. Arguments, ka Gatis Krūmiņš (Vidzemes Augstskolas rektors - red.) piedalījās šajās sanāksmēs, neiztur kritiku, jo viņš ir ministres padomnieks. Tas nav objektīvi," atzina R. Muktupāvela. LKA rektore atgādināja, ka atšķirībā no politiskajām partijām augstākās izglītības nozare Latvijā pastāv jau vairāk nekā 100 gadus, un norādīja, ka noniecināt pieredzi un noreducēt to uz rektoru personīgo ieinteresētību saglabāt esošo situāciju ir absolūti nekorekta rīcība! Tikpat nekorekti, pēc LKA rektores domām, ir savstarpēji saskaldīt nozari un pārnest subjektivitāti uz profesionālo lauku. "Konceptuālais ziņojums ir pieņemts, restartējam procesu un ejam tālāk," piebilda R. Muktupāvela un izteica cerību, ka turpmāk nozare tiks iesaistīta caurspīdīgā procesā tālāko normatīvo aktu izstrādē. Viņa akcentēja jomas, ko nozare vēlas saglabāt: 1) augstākās izglītības un zinātniskās darbības statuss, 2) studiju pieejamība (izteica vēlmi to saglabāt un paplašināt, jo šajā ziņā ļoti atpaliekam gan reģiona, gan labklājības valstu kontekstā) un 3) diversitāte. "Sastādot normatīvos aktus, šis būtu jāievēro, lai mūsu ideāls nav Sprīdīša tarba, bet, lai mēs būtu konsekventi un apzināti un demokrātiski virzītos uz priekšu - uz ļoti kvalitatīvu un ilgtspējīgu, atvērtu augstākās izglītības telpu," rezumēja Rektoru padomes priekšsēdētāja.

Aicināta nosaukt nozīmīgākos iebildumus, ko Rektoru padomes pārstāvis MK sēdē centās izklāstīt arī klātesošajiem ministriem, viņa uzskaitīja: 1) ziņojums tematiski bija par plašu - nosaukums neatbilst saturam (pirmā lieta, kam recenzents pievērš uzmanību, vērtējot studentu pētnieciskos darbus!); nosaukums attiecas uz augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, bet tekstā iekļautas daudzas lietas, kas attiecas uz citiem nozarei būtiskiem jautājumiem, no kuriem katrs būtu pelnījis atsevišķu konceptuālo ziņojumu; 2) finansējuma neesamība reformas ieviešanai un īstenošanai (reformas tiks veiktas esošā finansējuma apjomā un īsu brīdi, jautājums ir - kas notiks, kad beigsies Eiropas struktūrfondu finansējums?); 3) apdraudējums augstskolu autonomijai un pašpārvaldei; 4) uzstādījums likvidēt Augstākās izglītības padomi, kas noticis bez iepriekšējas analīzes un diskusijām (likvidējot šo institūciju, visa augstākās izglītības telpa nonāks tikai IZM paspārnē).  "Laikā, kad visas demokrātiskās sabiedrības iet uz decentralizāciju, kas ir demokrātijas aksioma, mēs ejam pretējā virzienā. Tās ir mūsu galvenās bažas," noslēdza R. Muktupāvela.

RSU rektors Aigars Pētersons MK akceptētā konceptuālā ziņojuma kontekstā uzsvēra trīs jomas, kas raisa nopietnas bažas: finansējums, process un būtība. Profesors A. Pētersons atgādināja, ka Latvijas augstskolas nemitīgi tiek salīdzinātas ar citām Baltijas jūras reģiona un Eiropas augstskolām, aizmirstot pievienot finanšu rādītājus. Salīdzinājumam viņš minēja Somijas piemēru, kur augstākajai izglītībai un zinātnei tiek atvēlēti 4% no IKP, bet Latvijai šis skaitlis ir desmit reizes zemāks! RSU rektors vērsa uzmanību, ka zinātne un kvalitatīva augstākā izglītība - viesprofesoru piesaiste, infrastruktūra, telpas, aparatūra, reaģenti - viss maksā naudu! "Nevar izlikties, ka viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. No pētniecībai veltītajiem 8 miljoniem eiro praktiski visi līdzekļi ir aizgājuši kosmosam un kodoltehnoloģijām. RSU un 90% no Latvijas augstskolām šī nauda neatspoguļojas zinātnes sasniegumos. Tātad, lai mēs izrautos, lai būtu šis izrāviens, ir nepieciešams finansējums!" teica A. Pētersons, piemetinot, ka šobrīd ir sajūta, ka valdībai pēc smagās diskusijas ar mediķiem ir fobija runāt par finansēm. Pēc viņa novērojumiem visur, kur parādās jautājums par finansējumu, par atbilstību mūsu likumdošanai gan Augstskolu likumā, gan Zinātniskās darbības nodrošināšanas likumā - diskusija ātri tiek pārtraukta ar atrunu, ka darīsim to visu esošā budžeta ietvaros!

"Jebkurš process, tai skaitā reformu process, var būt pilnvērtīgs un vainagoties ar labu rezultātu tikai tad, ja tajā tiks iesaistītas abas puses!" uzskata profesors A. Pētersons.  Šobrīd procesa virzītāji, pēc viņa domām, ir atrāvušies no tiem spēkiem, kuri realizēs šo reformu, respektīvi, augstskolām. RSU rektors bija neapmierināts ar kvalitatīvas diskusijas neesību starp IZM un augstskolu pārstāvjiem, par steigu, kādā šis process notiek, risinājumus atliekot uz laiku, kad jautājums būs Saeimas atbildīgajā komisijā u.tml. "Par procesu liecina arī fakts, ka līdz pat MK sēdei, nozarei nebija dota iespēja iepazīties ar pēdējo konceptuālā ziņojuma versiju," atzina A. Pētersons.

Pieskaroties padomju ieviešanas jautājumam, RSU rektors uzdeva jautājumu: "Kāpēc jāizjauc tas, kas labi strādā, nezinot, ko liks vietā?" Augstskolās ir Satversmes sapulces, kurās ir nodrošināta studentu (20%!), akadēmiskā un administratīvā personāla un visu struktūrvienību pārstāvniecība. Ir demokrātiski ievēlēts Senāts, tāpat fakultāšu un institūtu Zinātniskās padomes. Ir padomnieku konventi, un sadarbība ar ārvalstu ekspertiem notiek jau šodien. Pēc RSU rektora domām nav pamatojuma tam, lai šo struktūru izārdītu, atteiktos no Satversmes sapulces un Senātu ieceltu vai ievēlētu kaut kādā šaurā lokā, kā tas ir paredzēts!  "Tas liek domāt, ka process ir politisks. Augstskolas, kuru rīcībā ir lieli finanšu līdzekļi, dažādi īpašumi, ir ļoti gards kumoss kārtējai pārvaldīšanai, kārtējai sadalīšanai. Mēs esam par reformām, bet esam par pārdomātām reformām, apspriestām reformām. Bez sprinta tempa! Tikai pēc labi ieplānota darba būs arī labi rezultāti!" rezumēja A. Pētersons.

AIP priekšsēdētājs, profesors Jānis Vētra iepazīstināja ar viņa pārstāvētās padomes viedokli par konceptuālo ziņojumu, kas izteikts četros punktos. Pirmkārt, AIP noteikti ir par pārmaiņām! Par tādām pārmaiņām, kas notiek, nesagraujot esošo sistēmu, pirms nav radīts modelis, kas tiks likts vietā, īpaši situācijā, kad, kā tas bija skaidri dzirdams MK sēdē, naudas nekā jauna radīšanai nav un nebūs! Otrkārt, AIP pastāv bažas, ka konceptuālais ziņojums, kas radīts tādā nekonkrētības un nenoteiktības pakāpē, var radīt situāciju, ka tā īstenošana var notikt diametrāli pretējos scenārijos.  Treškārt, AIP uzstāj uz dialoga nepieciešamību starp politiķiem un šīs reformas ieviesējiem - augstskolu pārstāvjiem. Ceturtkārt - neizpratni rada paredzētā AIP likvidēšana. J. Vētra par kuriozu uzskata pašu AIP iekļaušanas faktu konceptuālajā ziņojumā: "No vienas puses, lai pārskatatbildību, kā tiek tulkots angļu valodas jēdziens accountability, stiprinātu augstskolās, ir jāievieš padomes, bet savukārt sistēmā šāda padome ir jālikvidē arī, lai sasniegtu šo pašu pārskatatbildību! Ar šiem jēdzieniem projekta autori spēlējas un izmanto, kā ienāk prātā!" Arī J. Vētra pievienojās jau izskanējušām domām par neskaidrību, kāpēc AIP vispār parādās šajā ziņojumā: "Tas ir grūti saprotams, jo tam nav nekāda tieša sakara ar augstskolu iekšējo pārvaldību. No šī var secināt, ka AIP ir jālikvidē, jo pašreiz ir paredzēts, ka jebkurai reformai augstākās izglītības jomā, nepieciešams AIP atzinums.

Ja nav šādas padomes, tad šādas pārmaiņas var notikt daudz straujāk." Vērtējot konceptuālā ziņojuma galveno jauninājumu - padomju ieviešanu augstākās izglītības iestādēs, analizējot citu valstu pieredzi, AIP priekšsēdētājs norādīja uz riskiem, ko tās var nest, mainoties politiskajam līdzsvaram valstī, situācijā, kad padomes ir politiski ieceltas, kā tas ir paredzēts mūsu gadījumā. Saskaņā ar ieceri padomes nosaka arī augstskolas attīstības stratēģiju, kas ne vien definē, kādus studiju virzienus augstākās izglītības iestāde attīstīs, bet arī, kādas vērtības - konservatīvās, liberālās vai citas - tā stiprinās. Ar šādām problēmām šobrīd saskaras Austrijas augstskolas, kad radikāli nomainoties politiskajai pārstāvniecībai valdībā, šī situācija caur padomēm arī atsaucās uz augstskolām. Kā citu piemēru J. Vētra minēja Jeilas Universitāti (ASV), kur padomes uzskatu dēļ tiek pārtraukts lekciju kurss Eiropas mākslas vēsturē, jo šī vēsture sastāvot tikai no baltajiem vīriešiem, un tas neesot politkorekti. Kā vēl vienu risku, kas izriet no padomju darbības, viņš norādīja iespēju likvidēt un apvienot augstskolas bez pašu augstskolu piekrišanas.

AIP priekšsēdētājs rezumēja: "Jo ātrāk bažas tiks kliedētas ne tikai ar vārdiem, bet jau ar konkrētiem dokumentiem, kur būs skaidrāk saprotams, kas tad ir šajās reformās iecerēts, jo ātrāk sāksies virzība uz augstākās izglītības pārmaiņām, kas nes kopēju labumu gan akadēmiskai saimei, gan studējošajiem, gan sabiedrībai kopumā."

RTU rektors Leonīds Ribickis pauda pārstāvētās universitātes atbalstu gudru pārmaiņu ieviešanai augstākās izglītības telpā, padomju radīšanai un reformu ieviešanas tempam: "Manuprāt [ātri izveidot izmaiņas likumā - red.] ir pozitīvi, jo tajā pašā Igaunijā, ja iniciatīva nepāraug likumā trīs mēnešu laikā, tad tā tiek aizmirsta un sākts veidot kaut ko no jauna."

L. Ribickis izteica bažas, ka finansējums reformām paredzēts "gandrīz vai pēc atlikuma principa," ja kaut kur kaut kas paliks pāri, tad to varētu piešķirt tām institūcijām, kas piekrīt, vai kurām ir pienākums īstenot šīs reformas. Viņš aicināja kolēģus aktīvi līdzdarboties tādu likumu izstrādē, kas novērš šobrīd apzinātos riskus. Leonīds Ribickis vērsa uzmanību uz vienu nopietnu apstākli - šogad universitātēs, augstskolās un zinātniskajos institūtos notiek starptautiskais zinātniskais izvērtējums un studiju programmu akreditācija, kam veltīta nedalīta augstākās izglītības institūciju uzmanība un cilvēkresursi. "Kurš nodarbosies ar šo jauninājumu ieviešanu?" jautāja RTU rektors.

Turpinot L. Ribickis aktualizēja citu nozīmīgu problēmu - finansējums uz vienu studentu, kas Latvijā, salīdzinot ar konkurējošām augstskolām, ir daudz zemāks. RTU rektors atzīmēja Latvijas augstākās izglītības nozares efektivitāti - ar zemāku finansējumu varam sagatavot konkurētspējīgus speciālistus, bet tas nenozīmē, ka finansējums nav jāpiešķir. Viņš norādīja uz faktu, ka visi mācībspēki pusi no RTU saņemtās algas saņem strādājot zinātniskos projektos, līdz ar to mazāk laika veltot darbam ar studentiem. L. Ribickis uzsvēra: "Es neatkāpšos no savas domas, ka Latvijā, ja ne šogad, tad pēc gada vai diviem, būs jāievieš valsts finansēta augstākā izglītība! Tā, kā tas šobrīd ir Igaunijā, Somijā, Zviedrijā!" Profesors pauda cerību, ka, kopā strādājot, nozare spēs panākt akadēmiskās brīvības saglabāšanu augstskolās, tai skaitā studējošo līdzdalību augstskolām nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Profesors Indriķis Muižnieks akcentēja, ka LU jau kopš 2004. gada ir gatavojusi un iesniegusi valdībai daudzus priekšlikumus, un padomes bija tikai viena no piedāvāto reformu komponentēm. Bet, LU profesors bija spiests atzīt, ka MK pieņemtais konceptuālais ziņojums ir degradējis universitāšu pārvaldības ideju. I. Muižnieks to raksturoja šādi: "No veselīgo reformu pārtikas groza izvēlēta tikai viena detaļa - deserts. Arī īsti nav saprotams - tas ir melleņu ķīselis vai Chupa Chups? Universitāšu pārvaldība taču saistās ar daudzām jomām - akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, universitātes iekšējās struktūras veidošanas kārtību, finanšu veidošanas un pārvaldības kārtību u.tml." I. Muižnieks vērsa uzmanību konceptuālā ziņojuma rezultatīvajai daļai, kas ietver septiņus punktus, un tikai viens (!) no tiem pasaka, kas tad tiks darīts! Ieviestas padomes! Pārējais tur minētais, pēc viņa domām, īsti neattiecas uz augstskolu iekšējās pārvaldības reformu. I. Muižnieks neapstrīdēja faktu par nepieciešamību universitātēs ieviest modernizētu pārvaldi. Reformām ir jānotiek! LU profesors uzsvēra: "Lai šādas reformas un likumdošanas iniciatīvas notiktu produktīvi, ir jāpiestrādā ne vien šajā jomā, bet arī pie virknes citu ar likumdošanas procesiem saistītu problēmu, kuru neatrisināšanas dēļ universitātes darbība tiek kavēta".  Viņš minēja vismaz trīs piemērus. Pirmkārt, neatrisinātais jautājums par profesoru un asociēto profesoru vēlēšanām. Satversmes tiesas spriedums šajā lietā bija jau pagājušā gada maijā, bet IZM atzinuma - kā turpmāk risināt šo jautājumu - joprojām nav. Otrkārt, IZM nav sakārtojusi jautājumu par grādu nomenklatūru, kas jau šobrīd kavē promocijas padomju darbu.  Treškārt, iestrēdzis jautājums par zinātnes vienotas pārvaldības institūcijas izveidi, jo neveidojas starpministriju sadarbība starp Ekonomikas ministriju un IZM. "Jau tā dienaskārtībā ir virkne neatrisinātu jautājumu, bet nu parādās vēl viens. Gribētos aicināt uz pārdomātu, saprātīgu rīcību, lai tiešām nediskreditētu reformu idejas kā tādas. Augstskolas ir par reformām, bet reformas nevajag devalvēt ar šādiem nesagatavotiem, nekvalitatīviem piedāvājumiem,"  aicināja I. Muižnieks.

LU rektora p.i. Gvido Straube, piekrītot iepriekš teiktajam, reformu ieviešanas kontekstā arī vērsa uzmanību IZM un nozares ciešāka dialoga nepieciešamībai, novēlot IZM ne vien klausīties, bet arī sadzirdēt; un vajadzībai atrisināt finanšu jautājumu, tai skaitā kāpinot valsts finansējumu uz vienu studējošo.

"Mēs neesam pret padomēm," teica profesors G. Straube, "bet padomes diez vai būs tā panaceja, kas glābs Latvijas augstāko izglītību". Argumentējot izteikto domu, viņš uzskaitīja vairākus iemeslus: 1) padomes universitātēm naudu neatnesīs; 2) ir aizdomas, ka tās raudzīsies uz augstskolām kā biznesa projektiem, un tad tāda sabiedrības identitātei un drošībai nozīmīga joma kā humanitārās, arī sociālās zinātnes varētu tikt pakļautas iznīcībai; 3) IZM iecere par padomju iecelšanu no ārpuses jau iedīglī rada konfrontācijas risku starp padomi un augstskolu, bet ko nozīmē konfrontācija starp uzraugošo un pārvaldības iestādi jau šobrīd ļoti labi redzams un izjūtams uz IZM un LU piemēra. Profesors G. Straube arī izteica neizpratni par mērķi, kāpēc konceptuālajā ziņojumā iestrādātas tik daudzas lietas, kas ierobežo augstskolu autonomiju, un aicināja IZM sadarboties un vairāk uzticēties pašām augstskolām, viņu redzējumam par savu turpmāko attīstību.

Noslēdzot preses konferenci, LZA prezidents O. Spārītis, apliecinot nozares gatavību sadarbībai, aicināja IZM uz dialogu un "dzirdīgu, abpusēji ieinteresētu darbu".

Ilze Boldāne-Zeļenkova