2008.gadā nodaļa apvienoja 119 LZA locekļus, t.sk. 39 īstenos, 6 goda, 31 ārzemju un 43 korespondētājlocekļus. Ar nodaļas darbu saistīti 32 LZA goda doktori.

Pārskata periodā Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa (ĶBMZN) organizēja vienu LZA sēdi, 6 nodaļas sēdes un vienu kopsēdi ar Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļu.

28. novembrī LZA sēde “ Klimata pārmaiņas un to ietekme”. Sēdi organizēja ĶBMZN (akad. Māris Kļaviņš, Dr.biol. Andris Andrušaitis).

Sēdē tika sniegts pārskats par veiktajiem pētījumiem valsts pētījumu programmas “Klimata pārmaiņas un ūdeņi” ietvaros. Pēc akad. Jura Ekmaņa ievadvārdiem sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda 7 ziņojumus:

– Klimata pārmaiņu raksturs un ietekme (A.Briede, M.Kļaviņš, LU).

– Klimata pārmaiņu ietekme uz iekšējo ūdeņu un jūras hidroloģiskajiem procesiem (U.Bethers, LU; A.Škute, DU).

– Klimata pārmaiņas un lauksaimniecības perspektīvas Latvijā (V.Jansons, LLU).

– Klimata pārmaiņu ietekme uz bioloģiskajiem procesiem iekšējos ūdeņos (G.Spriņģe, LU).

– Klimata pārmaiņu iespējamās ietekmes uz Baltijas jūras krasta procesiem (G.Eberhards, LU).

– Klimata pārmaiņu ietekme uz Baltijas jūras vides procesiem un bioloģisko daudzveidību (J.Aigars, A.Ikauniece, LHEI).

– LR Valsts pētījumu programma “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” un tās ietekme uz adaptācijas stratēģiju Latvijā (A.Andrušaitis, K.Āboliņa, LU).

Pēc plašām un interesantām debatēm sēdes dalībnieki uzsvēra, ka klimata mainība mūsdienās ir viena no nozīmīgākajām vides aizsardzības problēmām ar lielu tautsaimniecisku nozīmi, un tāpēc šie pētījumi ir viens no prioritāriem zinātnes uzdevumiem Latvijā, lai izstrādātu un īstenotu atbilstošu vides politiku. Savukārt, labās tradīcijas klimata izpētē un ilga meteoroloģisko novērojumu vēsture Latvijā padara veiktos pētījumus starptautiski nozīmīgus.

8.februārī nodaļas pilnsapulcē nodaļas priekšsēdētājs akad. Raimonds Valters sniedza pārskatu par nodaļas un tās locekļu darbību 2007. gadā, kā arī informēja par 2008. gadā plānotajiem pasākumiem. Notika arī nodaļas priekšsēdētāja un nodaļas Padomes vēlēšanas. Par ĶBMZN priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja akad. Raimondu Valteru. Sēdes dalībnieki nobalsoja arī par nodaļas atbalstu akad. J.Ekmaņa ievēlēšanai par LZA prezidentu un akad. J.Stradiņa ievēlēšanai par LZA Senāta priekšsēdētāju. Apstiprināja nodaļas ekspertu komisiju LZA Gustava Vanaga balvas un jauno zinātnieku balvu piešķiršanai. Sēdes turpinājumā tās dalībnieki noklausījās kor.loc. Nikolaja Sjakstes referātu “Hipotēze par DNS pārrāvumu lomu šūnu diferencēšanās procesā”.

14. martā notika ĶBMZN sēde no cikla “2007. gada nozīmīgie zinātniskie sasniegumi”.

LZA kor. loc. Ingrīda Rumba referātā “Bērnu vecuma multifaktoriālās slimības : riska faktoru pētniecība” ziņoja par Latvijā izstrādāto komplekso klīniski ģenētiskās izmeklēšanas metodi bērnu hronisko poligēni determinēto slimību riska faktoru identifikācijai un primārās profilakses ietvara izveidei.

Akad. Vija Kluša referātā “Mildronāta citoprotektīvā darbība: mitohondriji kā šūnas mērķis” uzsvēra, ka mitohondriju bojājuma modeļos pirmo reizi parādīta mildronāta spēja normalizēt šūnas mitohondriālos procesus pirmā kompleksa līmenī, tādējādi parādot šīs vielas darbības mērķi, kam ir izšķiroša nozīme šūnas dzīvotspējas saglabāšanā. Mitohondriju pirmais komplekss ir atslēgas enzīms visā mitohondriālās elpošanas ķēdē, kura bojājumi izraisa virkni tā saucamo mitohondriālo slimību, piemēram, neirodeģeneratīvās slimības (Parkinsona un Alcheimera slimības), diabētu, neiropātijas u.c.

18.aprīlī nodaļas sēdē akad. Gunārs Čipēns nolasīja plašu ziņojumu “2–D Ģenētiskā koda slēptā simetrija un gēnu parametru kvantēšana: dzīvības aizsākums oligonukleotīdu daudzsoļu replikācijas un duplikācijas reakcijās”.

9.maijā notika FTZ un ĶBMZ nodaļu kopsēde no cikla “2007. gada nozīmīgie zinātniskie sasniegumi – Jauni hologrāfisko ierakstu materiāli”. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda 3 ziņojumus:

– Azosavienojumi ar iekšmolekulāru lādiņa pārnesi kā universālas darbības hromofori – akad. Valdis Kampars;

– No fotojutīgu arēndiazonija atvasinājumu pētījumiem līdz organiskiem materiāliem virsmas reljefa hologrammu tiešam ierakstam spektra sarkanajā daļā – Dr.chem. Valdis Kokars;

– Tiešais virsmas reljefa hologrammu ieraksts stilbēna azosavienojumos – kor.loc. Andris Ozols.

RTU ķīmiķu un fiziķu koordinētu pētījumu rezultātā izstrādāti jauni fotojutīgi materiāli efektīvu un stabilu virsmas reljefa hologrammu ierakstam, pirmo reizi izmantojot lāzeru spektra sarkanajā daļā. LZA atbalsta tālākus pētījumus.  

17.oktobrī nodaļas sēdes dalībnieki noklausījās jauno LZA locekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus: LZA īstenā loc. kandidāti kor.loc. Ruta Muceniece (LU) – “Melanokortīnu receptori: no klonēšanas līdz selektīviem ligandiem” un kor. loc. Nikolajs Sjakste (LU) – “ Pie DNS cieši saistīto proteīnu izpētes perspektīvas”.

Pārskatus par saviem zinātniskajiem pētījumiem sniedza LZA korespondētājlocekļu kandidāti ģeoloģijā Dr.geol. Ervīns Lukševičs (LU) – “Četrkāju mugurkaulnieku izcelšanās un evolūcijas sākumposms” un Dr.geol. Valdis Segliņš (LU) – “Lietišķā ģeoloģija Latvijas zemes dzīļu un iežu noderīgo īpašību zinātniskos pētījumos”. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi atbalstīja visus pretendentus.

24.oktobrī nodaļas sēdē noklausījās un apsprieda LZA korespondētājlocekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus – bioloģijā Dr.biol. Arvīds Barševskis (DU) – “Ģints Notiophilus Dum. skrejvaboļu pasaules fauna, sistemātika un izplatība” un Dr.biol. Aija Linē (LBMC) – “Autoantivielas kā biomarķieri ļaundabīgo audzēju diagnostikai, monitoringam un terapijas efektivitātes prognozēšanai”, ķīmijā Dr.chem. Edgars Sūna (LOSI) – “Pētījumi organiskās ķīmijas karstajos punktos. Organokatalīze, mikroviļņi un C–H aktivācija”, medicīnā Dr.med. Andrejs Ērglis (LU) – “5 gadi Latvijas kardioloģijā”. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi izteica atbalstu visiem pretendentiem.

LZA Rudens pilnsapulcē 20. novembrī par akadēmiķi ievēlēja Rutu Mucenieci, par korespondētājlocekļiem – Arvīdu Barševski, Andreju Ērgli, Ervīnu Lukševiču un Edgaru Sūnu.

12. decembra nodaļas sēdi “Vīrusveidīgās daļiņas un jaunas vakcīnas” sagatavoja akad. Pauls Pumpēns. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda četrus Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku referātus.

Akad. P.Pumpēns savā ievadreferātā “Kas ir VLP? Virus–like particles = Vīrusveidīgās daļiņas” īsumā raksturoja 1985. gadā Elmāra Grēna laboratorijā piedāvātos divus jēdzienus – VLP un VLP proteīnu inženierija – kā jaunu principu bioloģiski aktīvu vielu konstruēšanai. Referātus nolasīja Dr.biol. Kaspars Tārs – “Vīrusveidīgo daļiņu trīsdimensionālā struktūra”, Dr.biol. Irīna Sominska –“Hepatīta B korantigēns kā iecienītais vīrusveidīgo daļiņu modelis”, Dr.biol. Andris Zeltiņš – “Augu vīrusveidīgās daļiņas”. Pēc ziņojumu noklausīšanās risinājās aktīvas un saistošas pārrunas par tajos skartajām problēmām.

Mūžībā aizgājušo nodaļas locekļu atcerei bija veltīti Alfrēda Ieviņa un Mārtiņa Straumaņa piemiņas lasījumi, kurus 23. oktobrī organizēja RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, LZA ĶBMZN, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte un Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs. Pēc akad. Tāļa Millera ievadvārdiem klātesošie noklausījās Dr.sci.ing. Ilgara Grosvalda referātu “Mārtiņš Straumanis dzīvē un darbā”. Ar ziņojumu “Mārtiņa Straumaņa rentgenogrāfiskie pētījumi ASV” uzstājās Dr. phys. Sergejs Beļakovs. LZA M.Straumaņa – A.Ieviņa balvas laureāte doktorante Elīna Pajuste iepazīstināja ar saviem pētījumiem – “Tritija izdalīšanās no kodolsintēzes materiāliem”. Lasījuma dalībnieki apskatīja par LZA fonda līdzekļiem atjaunoto pieminekli A.Ieviņa un E.Gudrinieces atdusas vietā Meža kapos.

Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā. Četriem no Latvijas Zinātņu akadēmijas nosauktajiem 10 nozīmīgākajiem sasniegumiem autori vai līdzautori ir mūsu nodaļas locekļi:

Atklāts jauns šūnas mehānisms, kas nosaka ļaundabīgo audzēju spēju atjaunoties pēc pretvēža terapijas. Molekulārā līmenī tas paver jaunas iespējas efektīvākai cīņai pret vēzi (akadēmiķe Jekaterina Ērenpreisa, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, sadarbībā ar Sauthemptonas Universitāti, Heidelbergas Universitāti, Vācijas Radiobioloģijas institūtu).

Izstrādāti sintēzes paņēmieni bioloģiski aktīvo savienojumu tīru optisko izomēru iegūšanai, izpētītas to īpašības, kas paplašina iespējas radīt efektīvākus ārstniecības līdzekļus (akad. Ivars Kalviņš un akad. Edmunds Lukevics, kor. locekļi Maija Dambrova, Aivars Krauze un Grigorijs Veinbergs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts).

Latvijā pirmo reizi veikta simultāna aizkuņģa dziedzera un nieres transplantācija (vadītājs akad. Rafails Rozentāls, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca).

Izstrādātas jaunas metodes antioksidantu iegūšanai no biomasas un to izmantošanai biodīzeļdegvielas stabilizēšanai (vadītājs akad. Valdis Kampars, Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās ķīmijas institūts, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts).