ASTRA ZOLDNERE - ir latviešu režisore, kino kritiķe un pētniece. Viņas darbā kino praktiskie un teorētiskie aspekti viens otru papildina. Astra ieguvusi maģistra grādu kino režijā Baltijas Filmu un mediju skolā. Viņas veidotās spēles un dokumentālās īsfilmas "Jūras nauda", "Trauslā sirds" un "Melleņu gari" rādītas daudzos filmu festivālos un ieguvušas balvas. Kopš 2018. gada Astra studē zinātniskās-mākslinieciskās doktorantūras programmā Konrāda Volfa Kino universitātē Bābelsbergā.

Kāpēc Jūs kļuvāt par zinātnieci?

Mani vienmēr ir interesējusi gan kino teorija, gan prakse. Zinātniskās-mākslinieciskās doktorantūras programmā kino zinātne un māksla viena otru papildina.  

Kādi ir Jūsu pašreizējā darba atklājumi? Pie kā Jūs šobrīd strādājat?

Provizoriskais doktora darba nosaukums: "Vecāka gadagājuma cilvēku attēlojums vācu spēlfilmās (2009-2018): esošo kino stereotipu dekonstrukcija". Savā doktora darbā es pētu vecāka gadagājuma cilvēku atainojumu mūsdienu vācu spēlfilmās. Izmantojot iegūto informāciju, veidošu dokumentālo filmu par šo tēmu. 

Kāpēc Jūsu pētījums ir svarīgs? Kā tas varētu ietekmēt vai mainīt pasauli? 

Lai arī pasaule - it īpaši augstāk attīstītās valstis - noveco (Harper, 2018), mēs dzīvojam sabiedrībā, kas glorificē jaunību. Iepriekš veiktie pētījumi pierāda, ka medijos seniori tiek stereotipizēti un lielākoties attēloti negatīvā veidā. Tomēr ko par to domā seniori paši? Mana darba mērķis ir veicināt kritisku diskusiju par vecāku cilvēku attēlojumu kino.

EVITA MILAN - tehnoloģiju pārneses menedžere Berlīnes tehniskās universitātes Uzņēmējdarbības centrā. Viņa strādā ar uzņēmumiem, kas meklē sadarbību ar universitāti: startapiem un pētniekiem. Evitas galvenais uzdevums ir savest kopā pareizos cilvēkus, lai veicinātu inovācijas. Īsumā - viņa praksē pielieto teorijā uzkrātās zināšanas.

Kāpēc Jūs kļuvāt par zinātnieci?

Mans bijušais vīrs un daži mani draugi strādāja universitātē, un man ļoti patika viņu darba stils un brīvība, tāpēc arī vēlējos strādāt vidē, kas virza mani uz priekšu, bet vienlaikus nes labumu un jaunas zināšanas pasaulei.

Kādi ir Jūsu pašreizējā darba atklājumi? Pie kā Jūs šobrīd strādājat?

Mani ļoti interesē manis izvēlētā doktora darba tēma, tāpēc man vienmēr viss liekas ļoti interesanti, gan tas, ko lasu, gan tas, ko pati izpētu. Mana tēma vairāk attiecas uz uzņēmumiem, un to kā uzņēmumi var radīt jaunas tehnoloģijas. Šobrīd mans fokuss ir dot manai disertācijai teorētisko rāmi, jo, protams, prakses piemēri ir ļoti interesanti, bet jāatceras, ka doktora darbs kļūst par doktora grāda cienīgu vien tad, ja tas rod vietu teorētiskajā pasaulē. Tā ir māksla balansēt starp prakses pielietojumu un teorijas attīstību, pienesumu teorētiskajai literatūrai.

Viens no atklājumiem, kas mani pašu ļoti pārsteidza ar negaidītu iznākumu, ir tas, ka universitātes izgudrojumi nepalīdz uzņēmumiem kļūt zaļākiem vai radīt ilgtspējīgas attīstības vērtības. Interesanti arī vērot, ka, ja izgudrojumus komercializē paši zinātnieki, tad ir lielākas iespējas, ka inovācija nonāks līdz tirgum, jo paši zinātnieki iegulda vairāk laika, lai komercializētu savu izgudrojumu. Interesanti arī ir novērot, ka, neskatoties uz to, ka daži no pētnieku izgudrojumiem ir ļoti agrīnas stadijas, tomēr var sasniegt tirgu un kļūt par inovācijām.

Kāpēc Jūsu pētījums ir svarīgs? Kā tas varētu ietekmēt vai mainīt pasauli? 

Protams, ka pētījuma mērķis ir padarīt šo pasauli labāku, uzlabot esošo. Bet realitātē, es domāju, ka reti, kurš izlasīs manu pētījumu. Tas viss ir vairāk vajadzīgs manis pašas attīstībai nekā pasaulei. Cerība tomēr ir, ka uzņēmumu vadītāji un universitātes darbinieki ieklausīsies dažos no maniem padomiem un tas viņiem palīdzēs pieņemt pareizos lēmumus inovāciju veicināšanā.

LANA SAKSONE - doktorantūras studente, kas jau absolvējusi praktisko gadu klīnikā.

Kāpēc Jūs kļuvāt par zinātnieci?

Nav nekā aizraujošāka par zinātni.

Kādi ir Jūsu pašreizējā darba atklājumi? Pie kā Jūs šobrīd strādājat?

Es pētu, kā tiek regulēta smadzeņu audu plasticitāte, kā arī pētu pašu pētniecību, strādājot metapētniecības laukā.

Kāpēc Jūsu pētījums ir svarīgs? Kā tas varētu ietekmēt vai mainīt pasauli? 

Doktora darbs psihiatrijā palīdzēs saprast, kā tiek regulēta smadzeņu aktivitāte. Metapētniecība ir svarīga, jo uzlabo zinātnes kvalitāti.

Trīs atziņas par tēmu, kuru pētāt, un ko citiem būtu interesanti uzzināt?

Pētniecībā ir jāpaplašina indikatoru loks, lai veicinātu zinātnes produktivitāti; Atbildībai un ilgtspējībai ir jābūt zinātnes vērtēšanas pamatā; Glijas šūnas ir nozīmīgas smadzeņu plasticitātes homeostāzē.

LAURA SŪNA - pēcdoktorantūras pētniece komunikāciju zinātnē. Strādā Freie Universität Berlin, starpdisciplinārajā pētījumu programmā Affective societies. Piedalās empīriskā pētījumā par emocijām un afektiem realitātes šovos.

Kāpēc Jūs kļuvāt par zinātnieci?

Vēlējos analizēt lietas, kas mani pašu interesē un saprast sociālā konteksta lomu tajā. Sāku ar jauniešu kultūru analīzi un nonācu līdz sabiedrības integrācijas, identitātes un mediju nozīmes sabiedrības attīstībā analīzē.

Kādi ir Jūsu pašreizējā darba atklājumi? Pie kā Jūs šobrīd strādājat?

Pašlaik analizēju to, kā realitātes šovu veidošanā producenti iekodē dažādus populārās kultūras kodus, un kā skatītāji šos šovus uztver. Šovos tiek veidotas un tālāknodotas emociju izrādīšanas konvencijas, kuras nosaka, kuras emocijas ir pieļaujamas konkrētā situācijā un kuras ne. Skatītāji šīs konvencijas nereti nekritiski pārņem savā ikdienas dzīvē. Tas novērojams ne tikai starppersonu komunikācijā, bet arī, piemēram, interneta vidē, kur liela izplatība ir naida runai (hate speach).

Kāpēc Jūsu pētījums ir svarīgs? Kā tas varētu ietekmēt vai mainīt pasauli? 

Viltus ziņu popularitātes kontekstā pētījumi par televīzijas raidījumu tapšanas procesiem un skatītāju reakciju uz tiem atklāj sabiedrības medijpratības līmeni. Līdz ar to gribas uzsvērt medijpratības veidošanas nepieciešamību, ne tikai pirmsskolas un skolas vecumā, bet visa mūža garumā.

Trīs atziņas par tēmu, kuru pētāt un ko citiem būtu interesanti uzzināt.

Sociālajos tīklos (YouTube, Instagram un Facebook) cirkulē video, kuri pauž ne tikai izklaidējošu saturu, bet veido, it īpaši jauniešu, viedokli par sociāli-politiskiem jautājumiem. Ir nozīmīgi šo mediju saturu uztvert nopietni un pieņemt jauniešu informācijas uzņemšanas prasmes. Tas vērtējams, no vienas puses, pozitīvi, jo jaunieši, kuri tiek uzskatīti par neieinteresētiem šādi veido savu viedokli. No otras puses, šeit parādās lielas radikalizēšanās tendences, jo tieši trūkstošās kritiskās medijpratības dēļ jaunieši nereti internetā redzēto informāciju uztver kā neapstrīdamu patiesību.