ĒVALDS VĒCIŅŠ
(4.01.1931 - 9.04.2020)
Īsi pirms Lieldienām mūs sasniedza skumja ziņa.
Ceturtdien, 9. aprīlī, 89 gadu vecumā mūžībā devies LZA goda doktors, naudas vēsturnieks, kolekcionārs, rakstnieks Ēvalds Vēciņš, ilggadējais Latvijas Bankas prezidenta konsultants naudas un banku jautājumos.
Ēvalds Vēciņš vienmēr bija solīds, vienmēr džentlmenis. Latvijas Bankā kolēģi viņu pazina un dēvēja tikai un vienīgi kā Vēciņa kungu.
Ļoti zinošs. Strādājis pie pirmā likuma "Par Latvijas banku" tapšanas atjaunotajā Latvijā. Piedalījies naudas reformā no sākuma līdz galam. Ar savām enciklopēdiskajām zināšanām palīdzējis Latvijas rubļa ieviešanā un vēlāk arī pārejā uz latu. Devis nepārvērtējamu ieguldījumu Latvijas naudas vēstures dokumentēšanā un popularizēšanā.
Ēvalds Vēciņš dzimis 1931. gadā. 1953. gadā absolvējis LVU Ekonomikas fakultāti.
No 1955. līdz 1959. gadam Ēvalds Vēciņš strādājis PSRS Lauksaimniecības bankas Latvijas Republikāniskajā kantorī un no 1959. līdz 1991. gadam PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskajā kantorī. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, no 1991. līdz 1999. gadam bijis Latvijas Bankas prezidenta konsultants naudas un banku lietās, aktīvi līdzdarbojies Latvijas rubļa ieviešanā un lata atjaunošanā.
2015. gada 10. martā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra Ēvaldam Vēciņam LZA Goda doktora grādu.
Ēvalds Vēciņš bija aizrautīgs kolekcionārs, kurš padziļināti pētījis Latvijas naudas vēsturi. Viņš ir vairāku izglītojošu un naudas vēsturi dokumentējošu grāmatu autors, starp tām ir ("Naudas lietas". Skaidrojošā vārdnīca, "Nauda Latvijā" (līdzautore K. Ducmane), "Nauda Latvijā XX gadsimtā" (katalogs, 1.-4. sējums)).
Līdz ar Ēvalda Vēciņa aiziešanu mūžībā Latvija ir zaudējusi vienu no kompetentākajiem naudas lietu pārzinātājiem. Lielā mērā pateicoties viņam, pasaule atklāja Latviju ne tikai kā stipras valūtas - lata valsti, bet iepazina arī estētiski izkoptu, kolorītu nacionālo simboliku, kas gaumīgi atspoguļojās katrā naudas zīmē vai monētā.
Sit tibi terra levis!
Einars Repše
Uldis Osis