LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas darbība

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas vadībā jāturpina ievērot stingri demokrātijas principi un zinātniskās ekselences prioritāte pār administratīvajiem sasniegumiem balvu kandidātu un jaunu LZA locekļu vērtējumos. Iedibinātais triju sekciju modelis visumā sevi ir attaisnojis, nodrošinot katram sekciju virzienam (fizika/astronomija, matemātika/informātika, inženierzinātnes) savus vērtēšanas kritērijus un proporcionalitāti LZA atzinību saņemšanā. Tas arī pavēris izaugsmes iespējas inženierzinātņu virzienam, sekcijai nākotnē attīstoties līdz atsevišķas LZA nodaļas statusam.

Šajā procesā, manuprāt, būtu lietderīga plašāka LZA restrukturizācija atbilstoši OECD zinātņu nozaru klasifikatoram, uz esošo divu nodaļu (FTZN un ĶMBZN) bāzes nākotnē veidojot trīs - Dabas zinātņu, Medicīnas un dzīvības zinātņu un Inženierzinātņu un tehnoloģiju nodaļas. Tas pat neprasa LZA statūtu izmaiņas, kuru veikšanai pagaidām pietrūkusi "politiskā griba". Ceru, ka pēc pašreizējā klusuma perioda darbu uzsāks komisija diskriminācijas pēc vecuma novēršanai LZA statūtos, un tad pie viena varētu izskatīt arī citus aktuālus statūtu jautājumus, tai skaitā iespēju atjaunināt Akadēmijas korespondētājlocekļu vidējo vecumu, atceļot vai paplašinot ikgadējās vakanču kvotas.

Jānis Spīgulis,
LZA FTZN priekšsēdētājs

---

INŽENIERZINĀTŅU UN TEHNOLOĢIJU NODAĻAS IZVEIDOŠANAS IESPĒJAS LZA

Iepriekšējā LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas izbraukuma sēdē (26.02.2020) Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) gan universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, gan zinātņu prorektors akadēmiķis Tālis Juhna atkārtoti izteica aicinājumu inženierzinātņu attīstības vārdā veidot īpašu nodaļu LZA. (Detalizēts pamatojums šim aicinājumam ir atrodams "Zinātnes Vēstneša" 2020. gada 9. marta numurā). Jaunu zinātņu nodaļu veidošana ir saistīta ar LZA attīstības iespējām. Gribu uzsvērt, ka zinātņu nodaļu veidošanās LZA ir dabīgs process. LZA Harta (5. pants, 2. rindkopa, 3. teikums) saka: "Lai sekmētu starpdisciplināru problēmu risināšanu un radniecisko zinātņu pārstāvju kontaktus, akadēmijas locekļi izveido Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātņu nodaļas". LZA statūti (5.7. p. otrais teikums) šo iespēju precizē: "Nodaļas izveidošanu, darbības pamatvirzienus un nosaukumu apstiprina LZA pilnsapulce". Zinātņu nodaļu autonomija pasvītro arī LZA Statūtu 5.7.5. punkts "Konkrētu nodaļas programmu un reglamentu LZA darbības mērķu un virzienu īstenošanai pieņem un apstiprina pati nodaļa".

Gribu atgādināt, ka pirms 16 gadiem demokrātiskā ceļā 2004. gada laikā izveidojās LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa, kuru apstiprināja LZA Rudens pilnsapulcē 2004. gada 26. novembrī. Šīs nodaļas veidošanā ieinteresēto akadēmijas locekļu aktivitātēm gada garumā varam izsekot, iepazīstoties ar Gadagrāmatā 2005 aprakstītajiem notikumiem. Ar gandarījumu varu konstatēt, ka Lauksaimniecības un mežu zinātņu nodaļas darbība ir ievērojami cēlusi LZA prestižu.

Domāju, ka inženierzinātņu attīstībai Latvijā būtisku ieguldījumu varētu dot Inženierzinātņu un tehnoloģiju nodaļas izveidošana Latvijas Zinātņu akadēmijā. Nodaļu varētu veidot LZA locekļi no visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendētās Inženierzinātņu un tehnoloģiju nozares daudzajām apakšnozarēm. Gribu uzsvērt, ka LZA locekļiem tiek dota iespēja vienlaicīgi darboties vairāku zinātņu nodaļu sastāvā. LZA attīstībai ļoti svarīgi ir, lai zinātņu nodaļas aktīvi sadarbotos ar augstskolām un zinātniskajām institūcijām, kā arī ar starptautiskām un Latvijas zinātni pārstāvošām organizācijām. Tagad Inženierzinātņu un tehnoloģiju nodaļas izveidošanā ieinteresētajiem LZA locekļiem ieteicams pašorganizēties, lai izstrādātu dokumentu projektus, kuri pamatotu nodaļas izveidošanu un raksturotu tās darbības pamatvirzienus. Ar šiem dokumentu projektiem ir jāiepazīstina LZA Prezidijs un Senāts ar nolūku panākt, ka jaunās nodaļas izveidošanas jautājums tiek iekļauts LZA Rudens pilnsapulces darba kārtībā.

Andrejs Siliņš,
LZA ģenerālsekretārs

---

LZA HSZN NĀKOTNES VĪZIJA (2020+)

Mērķis

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) mērķis ir sekmēt LZA misijas izpildi. Kā formulēts LZA attīstības stratēģijā, Latvijas Zinātņu akadēmija ir nacionālas un starptautiskas nozīmes daudznozaru zinātnes izcilības, ekspertīzes un popularizēšanas centrs un Latvijas zinātnes pārstāve starptautiskā vidē.

Papildus tam, LZA HSZN ir arī savi specifiski mērķi.  Galvenais LZA HSZN specifiskais mērķis ir sekmīga humanitāro un sociālo zinātņu attīstība Latvijā.

Uzdevums

LZA HSZN galvenais uzdevums ir iekļauties LZA uzdevumu izpildē ar devumu savā atbildības jomā, lai īstenotu LZA misiju.

HSZN specifiskais uzdevums ir sekmēt nodaļas specifiskā mērķa - sekmīga humanitāro un sociālo zinātņu attīstība Latvijā - sasniegšanu.

Darbības virzieni

HSZN galvenie darbības virzieni sakrīt ar astoņiem galvenajiem LZA darbības virzieniem:

1) zinātnes izcilības apzināšana un veicināšana - nodaļa līdzvērtīgi iekļaujas LZA rīkotajos konkursos un akadēmiskā personāla vēlēšanās, atbilstoši kopējai kārtībai; līdz šim LZA balvu klāsts ir bijis pietiekams HSZ izcilības apzināšanai un veicināšanai;

2) daudzpusīgas daudznozaru zinātniskās ekspertīzes nodrošināšana - nodaļas vadītāji un eksperti piedalās valsts institūciju organizētās darba grupās; atsaucīgi sniedz komentārus, izsaka viedokļus un ierosinājumus par esošiem un topošiem normatīviem regulējumiem, sevišķi zinātnes un izglītības jomā, rīko ekspertu diskusijas par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem; kā humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvim HSZN ir ne tikai sevišķi plašas iespējas darboties šajā jomā, bet arī neatliekams pienākums iespaidot valsts un sabiedrības attīstību; viedokļu veidošanai var organizēt darba grupas vai aptaujāt nozares locekļus - attiecīgās jomas speciālistus elektroniski;

3) uz zinātnes attīstību vērstas zinātnes politikas veidošana - nodaļas vadība seko norisēm un normatīvā regulējuma izmaiņām izglītības un zinātnes jomā un dara visu iespējamo, lai nepieļautu vai novērstu zinātnes attīstību kavējošas tendences vai normatīvā regulējuma iniciatīvas;

4) zinātnes popularizēšana - nodaļa līdzvērtīgi iekļaujas LZA rīkoto konkursu rezultātu publiskošanā un akadēmijas locekļu un citu zinātnieku zinātnisko rakstu publicēšanā LZA Vēstu A daļā; plašākas publikāciju iespējas pagaidām ierobežo nepietiekošs finansējums, tā iegūšanai jāpiedalās projektu konkursos;

5) LR Zinātniskās darbības likumā un citos LR normatīvajos aktos deleģēto valsts funkciju izpilde - šī uzdevuma izpildei LZA locekļi no visām nodaļām sadarbojas pie LZA izveidotajās institūcijās - Terminoloģijas komisijā, Emeritēto zinātnieku padomē, Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijā;

6) zinātnes demokrātiskas pašpārvaldes veicināšana - HSZN kolektīvo viedokli, ko pieņem nodaļas sēdē vai nodaļas dalībnieku aptaujā, pārliecinoši pauž nodaļas vadītājs un rūpējas par kolektīvā viedokļa īstenošanu LZA ietvaros; 

7) zinātni pārstāvoša sociālā partnera funkciju izpilde - šo uzdevumu LZA līmenī solidāri veic visas nodaļas, katra savā darbības jomā; HSZN sadarbojas ar IZM, Kultūras ministriju, Ārlietu un aizsardzības ministrijām, Ekonomikas ministriju, augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, nevalstiskajām organizācijām;

8) Latvijas zinātnes starptautiskā pārstāvniecība - šo uzdevumu LZA līmenī solidāri veic visas nodaļas, katra savā darbības jomā; HSZN sadarbojas ar līdzīgām struktūrām citu valstu Zinātņu akadēmijās.

HSZ īpatnības un ar tām saistītie papildus uzdevumi

HSZ iekļaušanās mūsdienu zinātnes politikas ietvaros ir sarežģīta (ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kur ir attīstīta zinātnes un tehnoloģijas politika). Tabulā uzrādītas galvenās HSZ un dabas zinātņu atšķirības, kas jāņem vērā, veidojot  HSZ attīstības politiku un vadot tās īstenošanu (skat. tabulu 2. lpp.).

Nodaļas struktūra

Pašlaik nodaļa ir strukturēta 24 apakšnozarēs ar dažādu dalībnieku skaitu. Lielākās apakšnozares ir ekonomika (14 dalībnieki, dažādas kategorijas), literatūra (14 goda locekļi - rakstnieki, dzejnieki, no tiem tikai divas sievietes), literatūrzinātne (14 dažādas kategorijas dalībnieki), māksla (18 goda locekļi, no tiem tikai viena sieviete), valodniecība (19 dažādas kategorijas dalībnieki), vēsture  (12 dalībnieki).  Dažās apakšnozarēs ir tikai viens vai pāris dalībnieki (arhitektūra, bibliogrāfija, demogrāfija, kultūras vēsture, mākslas vēsture, psiholoģija, pedagoģija zinātnes vēsture), vai pat neviens dalībnieks (žurnālistika).

Turpmāk var izvēlēties vienu no divām stratēģijām: vai nu apvienot mazās apakšnozares, vai papildināt tās līdz "drošākam" dalībnieku skaitam un "veselīgākai" vecuma struktūrai. Līdz šim izmantota otrā stratēģija - nostiprinātas arheoloģijas, ekonomikas, kultūras vēstures, teoloģijas (reliģiju pētniecības), psiholoģijas, socioloģijas,  tiesību zinātnes  apakšnozares, turklāt, regulāru papildinājumu guvušas arī tradicionāli "lielās"apakšnozares.

Tuvākajā nākotnē nepieciešams papildināt savdabīgākās apakšnozares (arhitektūra, demogrāfija, kultūras vēsture, mākslas vēsture, pedagoģija, psiholoģija, socioloģija),  lai nodrošinātu to pilnvērtīgāku  pārstāvniecību balsojumos un lēmumu pieņemšanas procesā.  Jārēķinās ar to, ka HSZ var pretendēt uz ierobežotu skaitu korespondētājlocekļu vakanču (parasti 3-4 vakancēm), tāpēc rūpīgi jāpārdomā kandidātu atlase un vēlēšanu organizācija, lai novērstu gadījumus, ka atvēlētā vakance netiek aizpildīta.  

HSZN apakšnodaļu izveidošanu, apvienojot radniecīgās apakšnozares, var pārdomāt, tomēr liela nozīme tam nebūs - tas tikai sadrumstalos nodaļas darbu un vēl vairāk saasinās apmeklētības problēmu.

Vadības sistēma

Nodaļu vada priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un Nodaļas padome. Tehnisko darbu veic nodaļas zinātniskā sekretāre.

Pēdējo astoņu gadu laikā ir novērots, ka formālas (vēlētas) padomes darbība nav efektīva, neatkarīgi no tās lieluma un pārstāvniecības. Efektīvāka ir tieša saziņa un konsultācijas ar aktīvākajiem  nodaļas dalībniekiem. Kaut arī atbildētāju sastāvs ir mainīgs un nav izslēgta subjektīva ietekme, tiešs kontakts ļauj noskaidrot plašākas auditorijas viedokli.

Nodaļas sēdes un pasākumi

Nodaļas sēdes tiek uzskatītas par nodaļas galveno  darbības formu, taču to apmeklētība ir zema. Nodaļas jaunākie dalībnieki ir aizņemti savos pamatdarbos, savukārt vecākajiem dalībniekiem piedalīšanos sēdēs kavē veselības problēmas. Neskatoties uz to, tieši vecākie dalībnieki ir disciplinākie sēžu apmeklētāji. Sēžu apmeklētība ir sevišķi svarīga tad, ja sēdē ir jāpieņem svarīgi lēmumi vai jābalso, taču arī tad, ja sēde ir informatīva (zinātnisko referātu uzklausīšana), zema apmeklētība uzaicināto lektoru skatījumā rada sliktu iespaidu par LZA patieso lomu un nozīmi un viņu pašu piedalīšanās lietderību. Tāpēc var teikt, ka sēžu un pasākumu apmeklētības uzlabošana ir svarīgs HSZN vadības uzdevums jau tuvākajā nākotnē.  

Kā liecināja 2019. gada vasarā veiktā nodaļas dalībnieku aptauja, galvenie jautājumi, kas nosaka sēžu apmeklētību, ir sēžu norises laiks (sēdes notiek pārāk agri vai pārāk vēlu) un saturs. Problēmas atrisinājumu apgrūtina tas, ka dalībnieki nespēj formulēt konkrētus priekšlikumus, kādus tematus izvēlēties, jo viņu intereses ir ļoti dažādas. Turklāt, sēžu apmeklētība tiek dažādi vērtēta: kas vienam šķiet nepietiekami, citam - gluži labi. Tomēr nevar nepiekrist - jo vairāk dalībnieku piedalās sēdē, jo lielāka tās vērtība un efektivitāte.

Elektroniskas aptaujas, viedokļa noskaidrošana un balsošana

Šo darba formu izmantošana nav aizliegta, bet nav arī aprakstīta un leģitimizēta procedūru līmenī LZA darbību regulējošos dokumentos. Lai novērstu neskaidrības,  iespējamus pārpratumus un aptauju rezultātu noraidījumus, vēlams LZA līmenī pieņemt normatīvo regulējumu par kārtību, kā lēmumus var veidot un pieņemt elektroniski. 

Dalībnieku un plašākas auditorijas iesaiste

Nodaļas darbības efektivitāte ir atkarīga no dalībnieku iesaistes. Tāpēc sēžu un pasākumu organizēšanā nepieciešama radoša pieeja. Iesaiste dod gandarījumu, ja tai ir ietekmējoša nozīme.

Lai piesaistītu plašāku auditoriju, nodaļās sēdēs jāaicina viesus no citām organizācijām, ārzemju zinātniekus. Taču, ja ir risks, ka sēde nebūs labi apmeklēta (to var noskaidrot iepriekšējā aptaujā par interesi piedalīties šādā sēdē), vieslektorus labāk neaicināt. 

Saziņa ar nodaļas dalībniekiem

Aktīva saziņa ar nodaļas dalībniekiem ir viens no iesaistes veidiem, kas pilnībā attaisnojas. Pat tad, ja dalībnieki neatbild nosūtītajām vēstulēm, ziņas nodošana nozīmē, ka viņi ir informēti par nodaļas darbu, ir nodrošināta nodaļas darbības atklātums, un katram dalībniekam ir dota iespēja līdzdarboties.

Saziņas organizēšanai un zinātnes popularizēšanai ir svarīgi uzturēt aktīvu mājaslapu. 

Saiti ar nodaļas dalībniekiem sekmē apsveikumi svētkos un lielās jubilejās.

Līdzvērtīga pārstāvniecība balsojumos un lēmumu pieņemšanas procesā

Lai nodrošinātu "mazo" apakšnozaru līdzvērtīgu pārstāvniecību balsojumos un lēmumu pieņemšanas procesos:

- nepieciešams pārliecināt nodaļas locekļus par viņu neaizstājamo lomu lēmumu pieņemšanā un akadēmijas darbā;

- sekmēt sapulču dalībnieku sadarbību un grupēšanos lēmumu lobēšanai;

- nodrošināt stingru apmeklētības diosciplīnu mazākās lēmumu pieņemšanas organizācijās - balvu kandidātu izvērtēšanas komisijās u.tml.

Sevišķi svarīgi ir panākt pilnvērtīgu pārstāvniecību un atklātību lēmumu pieņemšanai par balvām, konkursiem u.c. zinātniskās kvalitātes un atzinības izvērtēšanas pasākumiem.

Sadarbība ar jauniem zinātniekiem

Jauno zinātnieku iesaiste HSZN darbā ir vēlama, bet nav viegli panākama. Visticamāk, HSZN līdzdarbsies Jauno zinātnieku akadēmijas izveidošanā, ko ieplānojusi LZA. 

Raita Karnīte,
LZA HSZN priekšsēdētāja

 

Aspekts	HSZ	Dabas un inženierzinātnes
Sākums (1990)	Novērtēšanas prakse sākta nesen. Izmantojami iepriekšējo pētījumu rezultāti humanitārajās zinātnēs, nulles bāze sociālajās zinātnēs.	Novērtēšanas prakse sākta sen, uzkrāta liela pieredze. Izmantojami iepriekšējo pētījumu rezultāti visās dabas un inženierzinātņu jomās, augsta konkurētspēja.
Aktualitātes	Konkrētas sabiedrības un kultūras.	Universālas patiesības, apiet atsevišķo domājošo indivīdu.
Pētniecības objekts	Latvija, bet starptautiskā kontekstā.	Universāls.
Pētniecības vieta	Latvija ir vienīgā vieta, kur var attīstīt nacionālās HSZ par unikālām tēmām latviešu valodā. Pētniecības objekta īpatnības ir saistītas ar kontekstu, kādā tās veidojušās.	Globālā zinātnes telpa (atklājumi var rasties jebkur). Pētniecības objektu neiespaido vieta, kur tas veidojies.
Pētnieki	Latvijas pētnieki un HSZ pārstāvji diasporā veic Latvijas problēmu izpēti latviešu valodā, ārzemju zinātnieki veic pētījumus par Latviju, galvenokārt uz nacionālās izpētes bāzes.	Starptautiskas pētnieku kopas ar starptautiski atzītu saziņas valodu.
	HSZ eksperti vairāk kritizē citu zinātnieku darbus, sevišķi starpnozaru pētījumos, zinātnieki paši diskreditē cits citu, tāpēc īpaši jārūpējas par vērtējumu objektivitāti.	Nav raksturīgi dabas zinātnēs.
	HSZ zinātniskā sabiedrība nav vienota, neprot vienoti aizstāvēt savas intereses, arī nepiesaka grantus, rēķinoties ar neveiksmēm.	Nav raksturīgi dabas zinātnēs.
Pieeja	Specifiski kultūrvēsturiskas interpretācijas, kas var būt pilnīgi unikālas.	Universāla.
Pētniecības raksturs	Vairāk individuāls darbs.	Vairāk kolektīvs darbs.
Specializācija	Plašs jautājumu loks, jāaptver visi kultūras un sabiedrības jautājumi visā teritorijā.	Izteikta, koncentrējas uz atsevišķām pētījumu jomām.
Koncentrācija	Salīdzinoši mazi institūti galvenajās izpētes jomās (vēsture; literatūra, māksla, folklora; latviešu valoda), katram institūtam plašs pētījumu loks, katrā jomā pētījumu veic daži cilvēki, daudzas jomas nav nosegtas. Vairākas mazas privātas institūcijas socioloģisko pētījumu jomā.	Salīdzinoši lieli institūti, salīdzinoši lielāki pētnieku kolektīvi katrā pētījumu jomā.
Devums	Vairāk individuāli darbi (monogrāfijas).	Vairāk uz fakticitāti vērsti darbi, kas var būt pat īsi ziņojumi.
Tirgus	Galvenokārt vietējais tirgus.	Globālais tirgus.
Mērķauditorija	Visa sabiedrība: nacionālā pētnieku kopiena, arī nezinātnieki (politikas veidotāji, ierēdņi, lēmēji, žurnālisti, izglītotie pilsoņi).	Zinātnieku kopiena.
Starptautiskā sadarbība	Iespējama, bet  starptautiskajā telpā ir mazāka interese par produktu, kam vietējā telpā ir liela nozīme, tikai daļai devuma ir nepieciešams un iespējams starptautiski apspriest rezultātus. 2) trūkst līdzekļu, starptautiskajā tirgū mazs sadarbības projektu piedāvājums, šaura vai nenozīmīga tematika, projekti vairāk organizatoriskiem pasākumiem.	Zinātniskās darbības rezultātiem ir globāla nozīme, starptautiska apspriešana ir ierasta prakse, tiek intensīvi stiprināta kopējās starptautiski finansētās kvalitatīvās fundamentālās pētniecības programmās (mazāk raksturīgs inženierzinātnēm.
Starpnozaru sadarbība	Iespējama, izmanto dabas un inženierzinātņu sasniegumus (IKT, spektroskopija, u.t.t.) savu pētījumu metožu pilnīgošanai - sadarbība skar fundamentālos pētījumus dabas un inženierzinātņu jomā.	Iespējama, izmanto SZ pētījumus, lai pamatotu savus sasniegumu nepieciešamību (tirgus pētījumi), ietekmi uz tautsaimniecību (izmantojamība) un sabiedrības veselību - sadarbība neskar fundamentālos pētījumus HSZ jomā.
Rezultātu mērījums	Atkarībā no risināmās problēmas un starptautisko interesi, HSZ nozares atšķiras pēc citējamības un publikāciju dabas - dažas ir tuvākas dabas zinātnēm, citas - tradicionālajām humanitrārajām zinātnēm. Padarītais darbs (publikāciju skaits un kvalitāte, vienmēr saistāms ar indivīda sniegumu). Pilnīga aina par citējambu  parādās ilgā laika periodā (var atsaukties uz darbu, kas publicēts pirms ao vai vairāk gadiem.	Dabas zinātnes ir homogēnas, nedaudz atšķiras inženierzinātnes (lielāks nacionālais konteksts, zemāki citējamības rādītāji).    Padarītā darba kvalitāte (citējamība, bet ne vienmēr saistāma ar līdzdalībnieka sniegumu). Citējamības periods īss, interese par atklājumiem noplok īsākā laikposmā.
Izmaksas	Salīdzinoši mazas materiālās izmaksas, objektīvi "lētāki" granti.	Lielas materiālās izmaksas, objektīvi "dārgāki" granti.
Atšķirību starptautiskais konteksts	Atšķirības starp HSZ un dabas un inženierzinātnēm tiek respektētas gan ieteikumos par zinātnes attīstību, gan priekšlikumos par zinātnes produkta vērtēšanu.

 

No LZA HSZN konsīlija "Zinātnes politika - humanitāro un sociālo zinātņu loma valsts un sabiedrības attīstībā"  materiāliem.

---

PAR ĶĪMIJAS, BIOLOĢIJAS UN
MEDICĪNAS ZINĀTŅU NODAĻAS
LĪDZŠINĒJO UN TURPMĀKO ATTĪSTĪBU

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa (ĶBMZN) apvieno 124 LZA locekļus, t.sk. 48 īstenos, 1 goda, 30 ārzemju locekļus un 45 korespondētājlocekļus. Ar nodaļas darbu saistīti 26 LZA goda doktori. Nodaļas darbību var iedalīt trijos lielos blokos - zinātniskā rutīna, sabiedrības aktuālās problēmas un izcilības veicināšana.

Zinātniskā rutīna ir saistīta ar LZA ĶBMZN dzīvības zinātņu regulāro sasniegumu izvērtēšanu un izcilības balvu piešķiršanu gan pieredzējušajiem, gan jaunajiem zinātniekiem, gan arī katra gada labāko zinātnes sasniegumu izvērtēšanu. Lielāko daļu šo zinātnieku prezentāciju kalendārā gada laikā mēs noklausāmies nodaļas sēdēs. Otra rutīnas daļa saistās ar jauno ZA locekļu kandidātu rudens ziņojumiem un nodaļas locekļu izvērtēšanu par ĶBMZN atbalstu ZA pilnsapulces vēlēšanās. Mūsu nodaļa vairāku gadu garumā ir ievēlējusi arvien jaunākus akadēmiķus un korespondētājlocekļus. 2019. gadā ievēlētais akadēmiķis Kristaps Jaudzems (35 gadi) ir otrs jaunākais ievēlētais akadēmiķis LZA vēsturē. Astoņi no vienpadsmit šī brīža LZA akadēmiķiem, kuri ir jaunāki par 50 gadiem, ir no mūsu nodaļas.

Nodaļas darba plānos vienmēr ir bijušas diskusijas par sabiedrības aktuālām problēmām un to risinājumu piedāvājumiem. Tā 2017. gada janvārī ĶBMZN aizsākās diskusijas par viroterapiju un Rigvir izpēti un tā tālākās pielietošanas iespējām. Latvijas galvenā onkoloģe Dr.habil.med. Dace Baltiņa nolasīja zinātnisko ziņojumu "Onkolītiskā viroterapija laiku lokos: Rigvir ceļš pie pacientiem" par viroterapijas vēsturisko attīstību pasaulē un Latvijā, bet LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš ziņojumā "Viroterapija - pagātne, tagadne un nākotne" analizēja dažādos pasaulē zināmos vīrusu preparātus un to iedarbību. I. Kalviņš raksturoja preparātu Rigvir kā stabilu, nemodificētu imunomodulatoru, mazu vīrusu ar vienķēdes RNS kristālisko genomu, kas neizraisa imūnreakcijas un aizkļūst organismā tur, kur atrodas vēža šūnas. Līdz šim veiktie eksperimentālie rezultāti uzrādīja, ka melanomas šūnās vīruss savairojas un to iznīcina.

2018. gada martā notika apvienotā FTZN un ĶBMZN kopsēde par projektā "Skola 2030" plānotajām izmaiņām fizikas un ķīmijas pasniegšanā skolās. Diskusija risinājās par dabas zinātņu apmācību pilnveidošanu, lai Latvijas skolās, universitātēs un tehnoloģiju izstrādēs būtu labi attiecīgie speciālisti. Par tēmu "Ķīmija skolās šodien un nākotnē" uzstājās ķīmijas un bioloģijas skolotāja Linda Kovaļevska no Mārupes vidusskolas un Dr.chem. Mihails Gorskis, Daugavpils Universitātes profesors un Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs. Skolotāji izteica prieku un gandarījumu par to, ka fizikas un ķīmijas mācīšanas metožu pilnveidošanā pieslēdzas arī LZA pārstāvji un ka jaunieši apzinās fizikas un ķīmijas zināšanu nepieciešamību savā dzīvē. Uzskatāma bija tabula, kura parādīja paredzamo situāciju 2030. gadā: no esošajiem speciālistiem - skolotājiem pensijā būs 61%, vecumā līdz 55 gadiem - 19% un 40 gadu vecumā būs 11%. Pašlaik ļoti maz studentu mācības Latvijas Universitātē (LU) beidz kā topošie pedagogi. Samazinās skolēnu skaits, kuri piedalās ķīmijas un fizikas olimpiādēs. M. Gorskis aicināja skolās saglabāt mācības ķīmijā, bioloģijā un fizikā pietiekami augstā līmenī gan pamatskolā, gan visās vidusskolas klasēs.

Sakarā ar kanabinoīdu legalizāciju daudzās Eiropas un Amerikas valstīs 2018. gadā Latvijas sabiedrībā parādījās asas diskusijas par kanabinoīdo preparātu atvieglinātas iegādes un lietošanas noteikumiem. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošais pētnieks Dr.pharm. Reinis Vilšķērsts 2019. gada martā sniedza ziņojumu "Kanabinoīdi un to pielietojums medicīnā" un aizsāka diskusiju par 21. gs. nozīmīgo regulējumu - vai, kā un kad lietot kanabinoīdos preparātus - un to lomu medicīnā. Zināms, ka jau senajā Ķīnā un Ēģiptē lietoja marihuānu pret reimatismu un iekaisumiem. Jau 1940. gadā kaņepēs atklāja vairāk nekā 100 dažādus fitokanabinoīdus, kuri saistās ar kanabinoīdu receptoriem un ietekmē centrālo nervu sistēmu (CNS) - samazina nervozitāti, stresu un baiļu sajūtu, mazina sāpes, arī iekaisumus un audzējus, atjauno organisma homeostāzi, veicinot apetīti un miera sajūtu, bet 1961. gadā to atzina par nedrošu preparātu. Farmaceitiem ir zināmi trīs kanabinoīdu preparāti: Nabiksimols (Sativex), Nabilons (Cesamet, Canemes), Dronabinols (Marinol, Syndros). Veikti daudzi kanabinoīdu preparātu pētījumi par to efektivitāti un arī negatīvām indikācijām. Galvenais diskusijas secinājums bija - kanabinoīdo preparātu lietošanas riski vēl nav līdz galam izpētīti, tāpēc to lietošanas atļaujas pacientiem jāatstāj ārstu pārziņā.

Otra galvenais darbības virziena nodaļas darbā vienmēr bijis saistīts ar izcilību. No 2016. gada iespēju jaunajiem zinātniekiem piedalīties pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projektos. Izmantojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda finanses, turpmākajos septiņos gados jaunajiem zinātniekiem bija plānoti vairāk nekā 60 miljoni eiro. Šī atbalsta programma būtiski veicina jauno zinātnieku pētniecības karjeras tālāku attīstību pēc doktora grāda saņemšanas un ļauj zinātnisko darbu turpināt Latvijā. Atbalsts būtu vēl pilnīgāks, ja nākamajās pieteikumu kārtās varētu paredzēt papildu finansējumu vienam līdz diviem studentiem. Tas būtu iesākums jaunu grupu dibināšanai un sekmīgai jaunā zinātnieka karjeras attīstībai dzimtenē. Šī projekta pirmajā kārtā pavisam tika atbalstīti 120 projektu, kuru autori pārstāvēja 26 zinātniskās iestādes. Puse no atbalstītajiem projektiem pārstāvēja divas lielākās universitātes - LU (41 projekts) un RTU (23 projekti). 2018. gada pavasarī divās ĶBMZN sēdēs par savu zinātnisko pētījumu rezultātiem un nākotnes iecerēm prezentācijas sniedza 12 jaunie zinātnieki, kuri pārstāvēja gandrīz visas nodaļā pārstāvētās specialitātes. 2019. gadā mēs turpinājām šo iniciatīvu nodaļas sēdēs ļaut jaunajiem zinātniekiem prezentēt savus darba rezultātus. Puse no 10 zinātniekiem bija ar 2018. gada prezentāciju pieredzi, bet 5 bija jaunie - pirmā gada pēcdoktoranti.

2019. gada aprīlī notika diskusija par tēmu "Zinātniskā izcilība Eiropā: vai visi esam vienādi?" Situācijas analīze tika veikta, pamatojoties uz projekta "Alliance4Life projekts - Austrumeiropas izcilo zinātnisko institūciju apvienība darbībā" darbības rezultātiem. Abi lektori LZA korespondētājloceklis O. Pugovičs (OSI direktors) un LZA akadēmiķe Maija Dambrova (OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja) bija aktīvi dalībnieki minētajā projektā. Projekta mērķi bija: a) radīt uzlabotu darba vidi, uzlabot zinātnieku piesaisti un sadarbību un veidot Eiropas līmeņa zinātnes politiku; b) iegūt zinātnisko institūciju veiktspējas starptautiskā salīdzinājuma pieredzi. Pusgada darba pieredze zinātnisko institūciju novērtēšanā ļāva noformulēt indikatorus un tendences, salīdzinot katra partnera trīs gadu publikāciju un patentu skaitu, partneru kvalifikāciju, ārējo sadarbību un attiecību pret pilnu algu un dalībnieku skaitu, impaktfaktorus, dalību starptautiskajos projektos, finansējumu, bāzes infrastruktūru un dzimumlīdztiesību. Galvenie secinājumi ir svarīgi ne tikai OSI kā vienam no 10 dalībniekiem no deviņām Austrumeiropas valstu vadošām zinātniskām institūcijām, bet arī uz pārdomām rosinoša viela visai Latvijas zinātnes saimei. Lūk, tikai daži izteiktie secinājumi: 1) dalība Alliance4Life parāda dažādo situāciju Austrumeiropas valstu zinātnes sistēmās: "labās prakses" piemēri darbojas praktiski visās Alliance4Life partneru attiecībās un to ieviešana neprasa lielus finansiālus resursus; 2) kopējais publikāciju skaits uz personāla vienību Austrumeiropā ir līdzīgs kā izvēlētajās Rietumeiropas institūcijās, atpaliek tikai publikāciju kvalitāte un finansējuma apjoms.

2019. gada septembrī notika diskusija par eventuālo Latvijas iesaistīšanos molekulārās bioloģijas konsorcijā. Saruna notika par EMBL (European Molecular Biology Laboratory) projekta plāniem, sadarbību un detaļām: ko iegūsim, ko zaudēsim, kā būtu jārīkojas ar iestāšanos konsorcijā. Situāciju par Eiropas vadošāo dzīvības zinātņu laboratoriju EMBL izskaidroja LZA ārzemju loceklis Alvis Brāzma (Kembridža, Lielbritānija) un piedāvāja savus eksperta padomus turpmāko 4 gadu laikā, kad viņš vēl būs EMBL sistēmas darbinieks.  Ar EMBL saistītām pētījumu tēmām Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC) pastāstīja BMC direktors LZA akadēmiķis Jānis Kloviņš un LZA akadēmiķis Kaspars Tārs.

Tuvākās nākotnes uzdevumi. 2020. gada sākums iezīmēja pastiprinātu sabiedrības interesi par dzīvības zinātņu nozīmi sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanā. No Ķīnas izplatījies jaunais RNS vīruss SARS-CoV-2 izraisīja globālu pandēmiju COVID-19, kuras beigu datumu un sekas neņemas prognozēt neviens. Mūsu nodaļas akadēmiķi Kaspars Tārs, Ivars Kalviņš, Andrejs Ērglis, Indriķis Muižnieks un korespondētājlocekle Ludmila Vīksna jau daudzreiz ir piedalījušies mazāk plašos un plašākos zinātniskos un publiskos forumos ar vīrusu infekcijas skaidrojumu, vīrusa radītajām sekām un Latvijas zinātnieku eventuālo pienesumu infekcijas seku mazināšanā nākotnē. OSI un BMC zinātnieki aktīvi strādā pie vīrusu terapijas dažādiem aspektiem (vakcīnu izstrāde, pretvīrusu preparātu radīšana, vīrusa radīto seku mazināšana uz sirdsdarbības un metabolisma traucējumiem) un ir piedāvājuši savu rīcības programmu gan LZP, gan IZM.

Radusies ārkārtas situācija valstī iezīmē nodaļas nosprausto darbības virzienu nozīmīgumu, kurus visnotaļ attīstīsim arī nākotnē. Runa ir par sabiedrībā aktuālo problēmu diskusijām, izcilības veicināšanu un jauno zinātnieku piesaistīšanu zinātnes organizācijas un popularizācijas procesos. 2020. gadā ieplānotās medicīnas problēmu diskusijas par bērnu slimību izplatību un ārstēšanu Latvijā (akadēmiķe Dace Gardovska un akadēmiķis Aigars Pētersons) un jaunajiem noteikumiem klīnisko pētījumu veikšanā pasaulē un Eiropā (akadēmiķis Andrejs Ērglis un Dr.med. Nils Porītis) tiks uzsāktas tūlīt pēc ārkārtas stāvokļa izbeigšanās Latvijā. Par bērnu slimībām paredzētajā diskusiju blokā apspriedīsim bērnu imunizācijas jautājumus, ietverot mītus un strīdīgos jautājumus, kuri tiek plaši apspriesti sabiedrībā. Pavisam skaidrs, ka ar medicīnas un bioloģijas jautājumiem būs saistītas arī ĶBMZ nodaļas aktivitātes nākošajos divos gados, kur skaidri jau iezīmējās vairākas tēmas. Pirmā ir cieši ar vīrusiem saistīta tēma "Ko mēs zinām par fibromialģiju vai multifaktoriālām slimībām" (akadēmiķe Modra Murovska). Vēl nemaz nezinot vīrusa ierašanās iespējām Latvijā tika ieplānota lekcija "Zināmais un nezināmais bioloģijā"  (Dr.med. Šimons Svirskis). Mēs šo tēmu domājām pavērst baktēriju noslēpumu atklāšanas virzienā, tagad tā būs jāpaplašina arī uz vīrusiem.

Vīrusu infekcijas ieviestā sociālā distancēšanās mazliet iekavēs diskusiju atsākšanu par Daugavas loku dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām un iespējām, kā kļūt par UNESCO Pasaules mantojuma sastāvdaļu. Te lieti noderēs LZA korespondētājlocekles Aijas Mellumas (autore nesen iznākušajām grāmatām par Kuldīgu un Slutišķu sādžu pie Daugavas), akadēmiķa Arvīda Barševska (zaļais biologs, Daugavpils un Latgales patriots) un LZA goda locekļa Daiņa Īvāna (līdzautors Atmodas aizsākumiem Latvijā) dziļās zināšanas un jauneklīgā aizrautība.

Nākotnē turpināsim risināt problēmas ar izcilības vairošanu un jauno zinātnieku iesaistīšanu nodaļas aktīvajos procesos. Mudināsim jaunos zinātniekus no LJZA un viņu domubiedrus iespējami ātrāk izveidot Latvijas Jauno zinātnieku akadēmiju, kura apvienotu visu specialitāšu labākos Latvijas jaunos zinātņu doktorus. Tādējādi būtu sasniegti divi mērķi - labāka paaudžu sasaiste ar pieredzējušiem zinātniekiem un leģitimizēta izcilo Latvijas jauno zinātnieku iekļaušanās Eiropas apritē. Turpinot jautājumus par izcilības vairošanu, gribam aizsākt diskusiju ciklu - iepriekšējo gadu "LZA Gada sasniegumu zinātnē" laureāti prezentē savus darbus šajā virzienā, kā tie ir attīstījušies, kas konkrētajā pētījumu laukā notiek šodien. Aptuvenais attālinātais laika posms varētu būt pieci gadi.  

Pēteris Trapencieris,
LZA ĶBMZN priekšsēdētājs

---

LZA LAUKSAIMNIECĪBAS
UN MEŽA ZINĀTŅU NODAĻAS DARBS

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa (LMZN) kā koordinējošais posms starp jomas zinātni, augstāko izglītību un praksi un vienlaikus kopā ar citām LZA nodaļām zinātnes devuma tautsaimniecībā un sabiedrībā veicinātājs turpina sevi apliecinājušās darba formas, kā arī izvirza jaunus darba paņēmienus mērķu sasniegšanai šādās 3 svarīgās pozīcijās: 

• starpdisciplinaritāte un starpinstitucionalizācija pētījumos u.c. zinātniskos procesos;
• sadarbība ar sociālajiem partneriem;
• zinātnes popularizēšana.

Visas šīs pozīcijas kopā ir svarīgas tāpēc, ka iekļauj zinātniskā procesa pilnu ciklu, - no zinātnieka un zinātniskā darba veikšanas līdz zinātnes produkta patēriņam šaurākā (konkrētu tehnoloģiju pārnese uz konkrētām ražotnēm konkrētu produktu ražošanai vai konkrētu procesu nodrošināšanai) un visplašākā nozīmē, kad zinātnieku veikumu izprot ne tikai ražotāji, bet arī plaša sabiedrība. Ir jānovērš zinātnes diskriminācija un diskreditācija, kuras pamatā nereti ir neizpratne, pat visaugstākajā līmenī, par to, ko zinātnieki dara.

Konkrēti ņemot LMZN zinātņu jomas, zinātne ir aiz katra pārtikas produkta, klimata pārmaiņu mazināšanas risinājuma, lauku un mežu resursu izmantošanas un atjaunošanas, mūsu dzīves vides saglabāšanas. LMZN kopā ar tādiem sadarbības partneriem kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija
(LLMZA) un Zemkopības ministrija (ZM) nodrošina un uztur valsts lielāko dabas bagātību un apjomīgāko tautsaimniecības resursu zinātnisko bāzi, t. sk. saistībā ar augu un dzīvnieku šķirņu selekcijas darbu, zinātniski pamatoti audzēta meža stādmateriāla nodrošināšanu, lauku teritoriju viedo attīstību utt. Ar to visu ik uz soļa kā kaut ko pašsaprotamu sastopas plaša sabiedrība, nereti neapzinādamās, ka tas ir zinātnes devums. Arī pašiem zinātniekiem ar pašcieņu sabiedrībai tas ir jāatgādina.

Starpdisciplinaritāte un starpinstitucionalitāte sevi ir attaisnojusi, piemēram, vairākās valsts pētījumu programmās, kurās LMZN tajās pārstāvējusi LZA kā vadošo vai vienu no vadošajām struktūrām, - EKOSOC-LV, pašreizējais Interframe-LV projekts VPP  "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai".  Tāpat jāizceļ bioekonomikas pētījumi un to loma lauksaimniecībā, kas  sasaucas ar Eiropas Komisijas (EK) stratēģiju par atjaunojamo resursu izmantošanu Eiropas ekonomikā un 2017. gadā pieņemto Latvijas Bioekonomikas stratēģiju 2030; kā arī  LMZN, LLMZA un LLU partnerība "Apvāršņa 2020" projektos.

No zinātnieku starpdisciplinaritātes būtībā tālāk ir attīstāms kāds pagaidām kritisks resurss - sabiedrības starpdisciplināra sadarbība un atbildība par Latvijas nākotni: aiz sevis atstāt labākā stāvoklī ekonomiskos, sociālos, vides resursus.

No tā izriet, ka LMZN:

Ik gadu atjauno līgumu ar ZM kā sociālo partneri par sadarbību zinātnē un lauksaimniecības un meža speciālistu iesaistīšanu pētījumos ar lielu praktisku vērtību konkrētu problēmu risināšanā.

Iesaistās ZM kopā ar LLU organizētajā ikgadējā konkursā "Sējējs" un nominācijas "Zinātne praksē un inovācijas" kandidātu noteikšanā un izvirzīšanā.

Zinātnes, augstākās izglītības un prakses veiksmīgai sadarbībai nozarē kopā ar LLMZA turpina tradīciju skatīt un vērtēt meža un agrārās jomas promocijas darbus.

Uztur saikni ar meža un lauksaimniecības jomas jauno zinātnieku un jauno speciālistu resursietilpīgās sagatavošanas prakses vidi (sociālajiem partneriem), kas ar modernām tehnoloģijām spēj līdzdarboties un atbalstīt šo cilvēkkapitāla veidošanas procesu.

Sadarbībā ar ZM, LLU un LLMZA organizē lauku skates un konkursus, t. sk. Lejiņa, Kalniņa un Buša vārda balvas konkursus.

Organizē daudzveidīgas nodaļas sēdes: ar lasījumiem / prezentācijām par aktuālām tēmām (piemēram, zinātniskais institūts "BIOR" par Covid-19 pētniecību); izbraukuma sēdes pie LMZN / LLMZA locekļiem, Silavā", LLU fakultātēs, u.c.; sēdes projektu iepazīšanai ārpus LMZN un LLMZA locekļu darbības lauka (ne tikai projektos Forest Value, Suscorp, Interframe-LV).

Regulāri piedalās Lietuvas ZA organizētajā  jauno zinātnieku konferencē; aktīvi iesaistās Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienības (UEAA, Union of European Academies for Science Applied to Agriculture, Food and Nature) konferencēs un kopīgo projektu rakstīšanā.

Kopā ar pārējām LZA nodaļām LMZN velta spēkus zinātniskās domas un zinātnisko rezultātu izplatīšanai gan citu jomu zinātnieku vidū, gan zinātnes popularizēšanai plašākā sabiedrībā:

Ikgadējas LZA starptautiskas konferences ar visām nodaļām kopīgām plenārsēdēm, bet katrai nodaļai atsevišķu sekciju, t. sk. organizējot arī izbraukuma sekcijas zinātniskajos institūtos.

Ziņu formāta paziņojumi ziņu aģentūrām, medijiem par aktivitātēm LZA un nodaļās; šādu informāciju ievietojot arī LZA tīmekļvietnē un Facebook profilā, kā arī sadarbības partneru tīklos un īpaši akcentējot zinātnieku devuma sabiedrisko labumu.

LZA un LMZN locekļu viedokļu popularizēšana medijos, sabiedrības regulāra iepazīstināšana ar notiekošo zinātnes laukā plašāka formāta raidījumos, rakstos, kas nozīmē sistemātisku un mērķtiecīgu sabiedrisko attiecību veidošanu, laika un resursu ietilpīgu darbu.

Baiba Rivža,
LZA LMZN priekšsēdētāja